No Polijā esošajiem ukraiņu bēgļiem 45% plāno palikt šajā valstī ilgāku laiku – vismaz vienu vai vairākus gadus pēc kara beigām, savukārt 2022. gada martā šādu vēlmi bija izteikuši 31% no ukraiņu bēgļiem Polijā.
Latvijas atbalsts Ukrainai
"Tas ir gandarījums, kad redzi, kur Ukrainā nonāk Latvijas cilvēku saziedotais un cik ļoti tas palīdz kara plosītajai valstij grūtajā ikdienā," tā pēc atgriešanās no labdarības brauciena atzina tie kuldīdznieki, kuri atsaucās biedrības "Mūsu ligzda" aicinājumam palīdzēt ar ziedojumiem un arī to nogādāšanu uz Ukrainu. Nokļūts tuvu frontes līnijai, tur redzētais brīvprātīgajiem tikai vēl vairāk nostiprinājis pārliecību, ka atbalsta sniegšanā nedrīkst nogurt.
Ventspils bija viena no pirmajām vietām Kurzemē, kur uzņēma ukraiņu kara bēgļus. Viņus izmitināja Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā, vēlāk arī citviet. Šobrīd Ventspilī dzīvo aptuveni 600 bēgļu no Ukrainas. Un viens no galamērķiem, kur ukraiņu bēgļi dodas pēc morālā atbalsta, ir bijušais bērnudārzs, ko pašvaldība nodevusi ukraiņu biedrības "Kobzar" rīcībā.
Oficiālā vizītē Latvijā pirmdien un otrdien uzturēsies Luksemburgas lielhercogs Anrī, kurš, tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām, novērtējis abu valstu politiskās attiecības un apliecinājis atbalstu Ukrainai Krievijas sāktajā karā.
Par palīdzības termiņa pagarināšanu Ukrainas bēgļiem Saeima lems vēlāk pavasarī ar atsevišķiem likuma grozījumiem. Tas izriet no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lēmuma, ko skatīs Saeimas plenārsēdē. Komisija vēl neatbalstīja ieceri jau tagad palīdzības sniegšanas termiņu pagarināt līdz gada beigām.
Pirms gada 7. martā Rīgā, Kongresu namā, durvis vēra atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri no kara patvērušies Latvijā. Telpas jau divreiz mainītas, bet palīdzība turpinās, jo ik dienu pēc palīdzības vēršas ap 800 ukraiņu.
Rīgā patlaban reģistrēti gandrīz 21 000 Ukrainas kara bēgļu.
Latvijas augstskolās studējošie un pētnieki, kuri Latvijā ieradušies no Ukrainas pēc Krievijas sāktā kara, turpinās saņemt atbalstu – stipendiju studiju kursu apgūšanai un stipendiju zinātniskā vai akadēmiskā darba veikšanai, kam kopumā šogad atvēlēti līdz 688 000 eiro. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un otrdien, 28. februārī, valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendiju piešķiršanas kārtību ārzemniekiem.
Gandrīz katru dienu acu priekšā ainas ar līķiem un briesmīgas apšaudes – tā situāciju Doneckas apgabala Bahmutā sarunā ar Latvijas Televīziju raksturo Aleksejs divas dienas pēc tam, kad tur bija pabijis pēdējo reizi.
Sākumā domājām, ka paliksim Latvijā dažas nedēļas, tad mēnešus. Tā stāstīja bēgļi no Ukrainas, kuriem vienkārša istaba kopmītnēs kļuvusi par mājām jau aptuveni gadu. Neviens nedomāja, ka ģimenes būs šķirtas tik ilgi. Gads Latvijā pagājis drošībā, bet vienlaikus pastāvīgā stresā par mājās palikušajiem. Latvijas Televīzija tikās ar trim sievietēm no Ukrainas, kas dzimteni bija spiestas pamest pērnā gada martā un aprīlī. Patlaban viņas mājvietu radušas Saldus novada Druvā.
Raidījums "Ģimenes studija" dodas ciemos pie Jakovenko ģimenes no Kijivas. Mamma Ņina ir dzimusi un augusi ukraiņu ģimenē Rīgā, pēc Rīgas Ukraiņu vidusskolas absolvēšanas devusies studēt uz Ukrainas galvaspilsētu, tur satikusi savu vīru, viņiem piedzimuši trīs bērni. Karam sākoties, kopā ar bērniem viņa viena izbrauca no Ukrainas. Tagad Latvijā ir arī vīrs. Ģimene ir drošībā, bet ilgojas pēc mājām Ukrainā.
Februārī latviešu valodas apmācības Ukrainas civiliedzīvotājiem vairākās Latvijas vietās uzsāka Latvijas Sarkanais Krusts. Viena mācību grupa trīs reizes nedēļā tiekas Rēzeknes novada Adamovā, kur bijušajā skolas ēkā dzīvo 90 ukraiņi. Daudzi no viņiem Latvijā ieradušies jau pirmajās kara nedēļās, taču latviešu valodā joprojām zina vien dažus vārdus. Ikdienā lielākajai daļai latviešu valoda nav nepieciešama. Arī tie, kas strādā, lielākoties ar kolēģiem un klientiem komunicē krieviski.
Gada laikā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma bēgļu gaitās no Ukrainas prom devušies teju astoņi miljoni cilvēku, bet vēl 5,3 miljoni ukraiņu kara dēļ bijuši spiesti pamest savas mājas un patvērumu meklēt valsts iekšienē.
Pērn gada nogalē sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" saziedoti gandrīz 900 000 eiro, lai palīdzētu Ukrainas bēgļu bērniem, un līdz šim palīdzība sniegta jau 724 bērniem, Latvijas Radio pastāstīja "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.
Gandrīz gadu pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma no Ukrainas izbraukušo civiliedzīvotāju skaits atkal sāk strauji pieaugt. Par to preses brīfingā Tallinā informēja Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" izpilddirektora vietnieks Uku Sārekanno.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
