"Atgriezīšos mājās tikai tad, kad Ukraina būs brīva!" ukrainiete Marija Koņahina ir pārliecināta, ka noteikti šāda iespēja būs, bet nelolo cerības, ka tas varētu notikt drīz. Lai ģimenei būtu iztikas līdzekļi un šis laiks, kuru nākas pavadīt projām no dzimtenes, būtu aizpildīts, viņa kopā ar māti Alūksnē atvērusi kafejnīcu "Citra".
Latvijas atbalsts Ukrainai
Latvijā novērojams, ka gan valsts, gan pašvaldību iestādes, gan arī privātie uzņēmumi attālinātā saziņā ar klientiem sāk atteikties no krievu valodas. Krievu valoda pazūd no interneta mājaslapām, no klientu telefona servisiem, arī cita veida publiskajā komunikācijā. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pētīja krievu valodas lietošanu dažādos uzņēmumos un iestādēs.
Jau gadu Latvijā darbojas interaktīva karte ar nu jau 145 labdarības punktiem visā Latvijā. Lai cilvēkiem būtu vieglāk saņemt palīdzību, biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" kopā ar citām labdarības organizācijām pirms gada izveidoja mājaslapu "Palidzibaskarte.lv". Tajā norādīti palīdzības punkti jeb dažādu organizāciju atrašanās vietas visā Latvijā.
Jau vairāk nekā gadu daudziem Ukrainas iedzīvotājiem dzīve kara dēļ rit ārpus dzimtenes. Arī Koļesņiku ģimenei, kas šobrīd dzīvo Rēzeknes novadā. Ik dienu viņi joprojām palīdz citiem kara bēgļiem, piedāvājot pārvadājumu pakalpojumus un nopelnot sev iztikai. Aktīvs darbs rit arī pie šova organizēšanas bērniem.
Liepājā trīs vidusskolnieces pašas pēc savas iniciatīvas sarīkojušas latviešu valodas kursus vienaudžiem no kara skartās Ukrainas. Lielākā uzmanība pievērsta ikdienas sarunās izmantojamo vārdu apgūšanai, jo tieši valodas barjera tiek minēts kā viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ ukraiņu skolēniem ir grūti iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Tāpēc liela daļa Latvijā šobrīd dzīvojošo skolas vecuma ukraiņu mācības turpina attālināti savas valsts izglītības iestādēs.
Ukrainas skolēniem, kam latviešu valodas zināšanu līmenis nav līdzvērtīgs Latvijas bērniem, 9. klases vai vidusskolas valsts pārbaudījumos pagarinās eksāmena laiku. To cita starpā paredz otrdien, 21. martā, valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.
"Tas ir gandarījums, kad redzi, kur Ukrainā nonāk Latvijas cilvēku saziedotais un cik ļoti tas palīdz kara plosītajai valstij grūtajā ikdienā," tā pēc atgriešanās no labdarības brauciena atzina tie kuldīdznieki, kuri atsaucās biedrības "Mūsu ligzda" aicinājumam palīdzēt ar ziedojumiem un arī to nogādāšanu uz Ukrainu. Nokļūts tuvu frontes līnijai, tur redzētais brīvprātīgajiem tikai vēl vairāk nostiprinājis pārliecību, ka atbalsta sniegšanā nedrīkst nogurt.
Ventspils bija viena no pirmajām vietām Kurzemē, kur uzņēma ukraiņu kara bēgļus. Viņus izmitināja Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcā, vēlāk arī citviet. Šobrīd Ventspilī dzīvo aptuveni 600 bēgļu no Ukrainas. Un viens no galamērķiem, kur ukraiņu bēgļi dodas pēc morālā atbalsta, ir bijušais bērnudārzs, ko pašvaldība nodevusi ukraiņu biedrības "Kobzar" rīcībā.
Par palīdzības termiņa pagarināšanu Ukrainas bēgļiem Saeima lems vēlāk pavasarī ar atsevišķiem likuma grozījumiem. Tas izriet no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lēmuma, ko skatīs Saeimas plenārsēdē. Komisija vēl neatbalstīja ieceri jau tagad palīdzības sniegšanas termiņu pagarināt līdz gada beigām.