Nesen kopā ar meitu apciemojām Irinu. Viņa ir ukrainiete, atbraukusi uz Latviju no Luhanskas apgabala pēc kara sākuma, arī kopā ar 15 gadus vecu meitu. Īrē dzīvokli un lūdza palīdzēt, jo sabojājusies griestu lampa. Diemžēl nevarēju salabot. Tā ir lietuviešu projekta ēka, elektroinstalācija ir veca, un gan Irinai, gan man ir bail no elektrības. Jāizsauc elektriķis. Apsēdāmies un sākām runāties.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Biedrība "Tavi draugi" īstenojusi senu sapni un pašā Rīgas centrā atvērusi labdarības veikalu. Tajā var iegādāties gan jaunas, gan lietotas drēbes, rotaļlietas, grāmatas un interjera priekšmetus. Bet visi ienākumi tiek veltīti, lai palīdzētu Ukrainas kara hospitāļiem un civiliedzīvotājiem. Veikalā strādā arī kara bēgle no Ukrainas.
Kārtējā palīdzības krava, kura tiek ļoti gaidīta, otrdien nosūtīta uz Ukrainu. Šai palīdzības kravai Latvijas iedzīvotāji ziedoja Ziemassvētku gaidīšanas laikā, saziedots tika pietiekami, lai darba pilnas rokas būtu vairākus mēnešus, un nu uz Ukrainu dosies brīvprātīgo izgatavotas gultas.
Desmitiem tūkstoši Ukrainas karavīru šajā karā ir zaudējuši rokas vai kājas. Kājas amputācija ir smaga trauma, kas atstāj dziļas sekas. Latvijas neiroķirurgs Jānis Šlēziņš uzņēmies savākt pēc iespējas vairāk līdzekļu, lai šo karavīru dzīvi uzlabotu uzreiz, vēl pirms protēzes izgatavošanas. Proti, platformā ziedot.lv tiek vākti līdzekļi brīvroku kruķiem – īpašai ierīcei, kas stiprinās pie kājas, ļauj pārvietoties, bet tajā pašā laikā atstāj brīvas karavīra rokas.
Kā, pinot tīklus Ukrainai, savīt kopā arī cilvēkus vienā saliedētā kopienā? Kā ir 150 stundas gatavot evakuācijas auto un zināt, ka krievu karavīri to vienā mirklī var pārtvert un iznīcināt? Atbildes ir atrodamas brīvprātīgo pieredzē. Radio NABA raidījums "Neprātīgi prātīgie" uz sarunu aicināja tīklu darbnīcas vadītāju Aldi Romanovski, meistaru Imantu Šķērstenu, kurš kopā ar savu komandu Ukrainai rada evakuācijas auto, un Lauru Pliču-Stankeviču, kura ir vadījusi "Twitterkonvojus".
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas palīdzība Ukrainai ir jāsaglabā esošā līmenī vai jāpalielina, taču atšķirīgs viedoklis ir lielai daļai krievvalodīgo iedzīvotāju, kas uzskata, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt. Par to liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Latvijas skolās mācās 3701 bērns no Ukrainas, vēl arī viesstrādnieku bērni un to ģimeņu bērni, kuri Latvijā atgriežas no ilgākas dzīves ārzemēs. Daudziem lielas grūtības sagādā latviešu valodas apguve, kas liedz apgūt mācības, bieži skolēni nav motivēti mācīties, jo te plāno uzturēties neilgi, trūkst apmācītu pedagogu un īpaši šiem gadījumiem izstrādātu vadlīniju.
Lai nodrošinātu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu un jauniešu neformālās izglītības pasākumiem, latviešu valodas apguvei, mazinātu kara izraisīto psihoemocionālo spriedzi un palīdzētu veiksmīgāk integrēties un iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un kultūrvidē, valdība nodrošinājusi finansējumu 780 tūkstošus eiro līdz šā gada 31. decembrim.
Laime nelaimē – tā var teikt par Ukrainas kara bēgles Oļesjas Vrabi ģimeni. Tieši Latvijā viņas jaunākajam dēlam oficiāli apstiprināta diagnoze – autisms. Piešķirtā invaliditāte ļāvusi ģimenei atkal apvienoties. Dēla tētis saņēmis atļauju izbraukt no Ukrainas, jo invalīdu bērnu tēvi drīkst nolikt ieroci, lai palīdzētu pašiem tuvākajiem.
Visus šos divus Krievijas uzsāktā kara gadus tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nepaguruši ada zeķes, ziedo pārtiku, pērk frontei nepieciešamās zāles un citādi atbalsta Ukrainu. Kurzemnieks Anatolijs Cīrulis kopā ar vīriem no biedrības "Izaicini sevi" nenogurstoši brauc uz Ukrainu, vedot dronus, konservus un medikamentus karavīriem un humāno palīdzību civiliedzīvotājiem. Drošībā uz Latviju Anatolijs atgādājis arī 120 kara bēgļus.
Īstenojot aizvadītā gada decembrī valdības apstiprināto pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2024. gadam, Ministru kabinets otrdien, 27. februāra, sēdē lēma pārdalīt 4 685 62 eiro latviešu valodas mācību nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā, informēja Kultūras ministrijā (KM).
Iespējams, ka daudzi jau dzirdējuši par ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasiļenko. Viņa jau gandrīz divus gadus kopā ar savu divpadsmitgadīgo meitu Annu un mammu Lenu dzīvo Latvijā. Anastasija turpina savu sirdsdarbu – dzied – gan kopā ar citiem mūziķiem, gan solo. Kāds noteikti ir pamanījis viņas dalību "x faktorā" .