ASV izstrādā sankcijas, kas izslēgtu vairākas Ķīnas bankas no globālās finanšu sistēmas, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā, vēstī laikraksts "The Wall Street Journal".
Ietekme uz ekonomiku
Strasbūrā līdz ceturtdienai notiek šī Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma pēdējā plenārsesija. Neatliekams jautājums bija par Ukrainas lauksaimniecības produktu importa atvieglojumu pagarināšanu vēl uz gadu. Ja deputātiem par to nebūtu izdevies vienoties, Ukraina zaudētu miljardiem eiro lielus ienākumus, kas kara plosītajai valstij ir ārkārtīgi svarīgi.
Krievijā darbību joprojām turpina virkne Rietumu uzņēmumu. To vidū – arī Lietuvas pārtikas produktu ražotājs "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks. Šīs grupas uzņēmumi pērn Krievijas valsts budžetā iemaksāja vairāk nekā 55 miljonus eiro. Lai gan uzņēmums jau pirms daudziem mēnešiem solījis Krieviju pamest, tomēr vārdi, šķiet, nesaskan ar darbiem.
Vācijas mediji vēsta, ka vismaz divi vācu uzņēmumi ir piegādājuši būvmateriālus, ko izmantoja Krievijas izpostītās un okupētās Ukrainas pilsētas Mariupoles atjaunošanai. Telekanāls ARD apgalvo, ka iegūti pierādījumi tam, ka vairākos celtniecības objektos Mariupolē izmantoja uzņēmuma "Knauf" ražoto cementu.
Kamēr valdība aicina biznesu "pašattīrīties", pēc diviem kara gadiem Latvijas eksports uz Krieviju ir tikai nedaudz sarucis. "Re:Baltica" pirmo reizi nosauc lielākos eksportētājus un parāda to darbības apjomu.
Latvija plāno ar Ukrainu slēgt vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, apņemoties šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta.
Krievijas uzbrukumu laikā Ukrainā bojāti vai iznīcināti desmit kritiskās infrastruktūras objekti. Latvijas enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš noradīja, ka tūkstoš kilometru garajā frontes līnijā notiek nepārtraukti uzbrukumi un izdzīvošana.
Nu jau trešo pavasari pilna apmēra kara apstākļos Ukrainas lauksaimnieki sākuši pavasara sējas darbus, un šogad tie notiek intensīvāk nekā pērn – apsēti jau vairāk nekā 500 tūkstoši hektāru zemes.
Opozīcijas iecere uzdot valdībai pilnībā atteikties no Latvijas ekonomiskās sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju neguva atbalstu, un pēc debatēm, priekšlikuma atsaukšanas un jaunas lēmuma versijas iesniegšanas Saeima pieņēma aicinājumu Eiropas Savienības (ES) līmenī strādāt pie mangāna rūdas iekļaušanas sankciju sarakstā, bet reģiona līmenī ierobežot militārajā industrijā izmantojamo preču tranzītu un eksportu. Opozīcija šo lēmumu kritizēja kā "ļenganu" un konkrētu rīcību neparedzošu.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" bija viena no pēdējām, kas izlidoja no Ukrainas pirms pilna apmēra iebrukuma sākuma, un gribētu būt starp pirmajām aviokompānijām, kas uz šo valsti atsāk lidojumus, kad tas būs droši, tā pirmdien Kijivā pauda kompānijas vadītājs Martins Gauss. Lidojumus uz un no Kijivas, Ļvivas un pakāpeniski arī Odesas varētu atsākt, tiklīdz karš būs beidzies un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) paziņos, ka ir atkal droši veikt lidojumus uz un no Ukrainas.
Briseles varas gaiteņos turpinās diskusijas par Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības preču ievešanu. Aizvadītajā nedēļā ES paziņoja, ka atjaunos tarifus atsevišķiem Ukrainas produktiem. Taču neoficiāli zināms, ka Polija un Francija nav apmierinātas ar pagājušajā nedēļā panākto kompromisu.
Ukraina varētu atteikties no "kara starptautisko sponsoru" saraksta, pakļaujoties Ķīnas un Francijas, kā arī Austrijas un Ungārijas spiedienam, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.
Eiropas Komisija (EK) tuvākajās dienās Krievijas un Baltkrievijas graudiem noteiks importa nodevas 95 eiro par tonnu apmērā, vēstī avīze "Financial Times".
Katras nākamās Rietumu noteiktās sankciju paketes pret Krieviju ietekme uz agresorvalsts ekonomiku būs arvien mazāka, tā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vērtēja Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds.
Caur Latvijas ostām uz Krieviju joprojām turpina plūst mangāna rūda, ko izmanto agresorvalsts militārā rūpniecība. Gan iedzīvotāji, gan Saeimas koalīcijas un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka mangāna rūdas tranzīts caur Latviju uz Krieviju ir jāpārtrauc. Vienlaikus eksperti brīdina – tranzīta aizliegšana ietekmēs gan ostu darbību, gan nodarbinātību. Lai arī tiek strādāts pie mangāna rūdas iekļaušanas Eiropas Savienības (ES) sankciju paketē pret Krieviju, Latvijā saglabājas augstāks sankciju apiešanas risks nekā citur ES.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
