Latvijas atbalsts Ukrainai
Latvijā strādā mazāk nekā puse darbspējīgo Ukrainas bēgļu
Latvijā strādā mazāk nekā puse darbspējīgo Ukrainas bēgļu
Patlaban kādā profesijā vai savā uzņēmumā kopumā strādā teju 9000 Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā. Lai arī nodarbinātība šajā grupā pērn ir pieaugusi, tas joprojām ir mazāk nekā puse no kopējā darbspējīgo ukraiņu skaita Latvijā. Patvēruma meklētāju atbalsta organizācijas norāda, ka ukraiņi ir aktīvi darba tirgū, bet galvenie šķēršļi ir valodas apmācību pieejamība, pārkvalifikācijas iespējas, kā arī darba piedāvājumi bez līguma.
Medmāsa no Ukrainas: mēģināšu iegūt Latvijas pilsonību
Medmāsa no Ukrainas: mēģināšu iegūt Latvijas pilsonību
Liepājā strādā deviņi mediķi no Ukrainas, un Dienvidkurzemes novadā vēl divi – zobārsts Oleksijs Burjaks un medmāsa Nataļja Reutska. Viņa kopā ar ģimeni nolēmusi palikt Latvijā, līdz dēls pabeigs mācības skolā. Nataļja turpina apgūt latviešu valodu un neizslēdz iespēju nākotnē arī mēģināt iegūt Latvijas pilsonību.
Ukrainas bēgļi jau runā latviski, bet grib mājās 
Ukrainas bēgļi jau runā latviski, bet grib mājās 
Viņi strādā ēdināšanā, apkalpo veikalā, ārstē mūs un gatavo zāles aptiekās. Daudzi jau tik labi runā latviski, ka nerodas pat nojausma, ka šie cilvēki ir no Ukrainas. Latvijā pagaidu mājas un darbu atraduši apmēram 20 tūkstoši kara bēgļu. Daudzi šeit iedzīvojušies, iekārtojuši bērnus dārziņos un skolās, paši strādā. Un tieši tāpēc ne Kristīne, ne Jaroslava, ne abas Jūlijas šodien nav pie Rīgas pils un nesagaida savu prezidentu. Tās ir četras no kara bēglēm, kas jau ilgāku laiku dzīvo Rīgā. Viņām ir darbs, kuru nevar pamest. Bet savam prezidentam viņas saka paldies par apciemojumu, bet visvairāk gaida uzvaru. Lai var atgriezties mājās. 
Latviešu un ukraiņu ģimenes vienojas sadraudzības pēcpusdienā
Latviešu un ukraiņu ģimenes vienojas sadraudzības pēcpusdienā
Lai turpinātu paust atbalstu Ukrainai un stiprinātu draudzīgas saites starp ukraiņu un latviešu ģimenēm, Rēzeknē 12. klases skolnieces organizējušas jautrām rotaļām un dejām pavadītu sadraudzības pēcpusdienu. Bērni ļāvās mīklu minēšanai, latvju tradicionālajām rotaļām un aktīviem pāru dančiem, turpretim vecāki novērtēja iespēju satikties un izrādīt rūpes vienam par otru.
Liepājā ukraiņi sociālo palīdzību lūdz reti, bet aktīvi izmanto atbalsta punktus
Liepājā ukraiņi sociālo palīdzību lūdz reti, bet aktīvi izmanto atbalsta punktus
Ir nogurdinoši, bet, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, nevalstiskās organizācijas uzlabojušas sadarbību ar pašvaldību, tā pēc gandrīz divus gada ilga atbalsta bēgļiem atzīst biedrības "Tabitas sirds" vadītāja Kristīne Vidzeniece. Liepājas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji turpina atbalstīt ukraiņus. Liepājā ir pietiekami daudz vietas bēgļiem no Ukrainas, bet sociālo palīdzību pašvaldībā lūdz salīdzinoši maz cilvēku.
Vidzemes pašvaldības gatavas uzņemt vēl vairākus simtus Ukrainas bēgļu
Vidzemes pašvaldības gatavas uzņemt vēl vairākus simtus Ukrainas bēgļu
2024. gadā Latvijā varētu ierasties vēl ap 12 000 jaunu bēgļu no Ukrainas – šādas aplēses izteiktas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā pasākumu plānā atbalsta sniegšanai Ukrainas bēgļiem. Vidzemes pašvaldības pauž gatavību uzņemt vēl aptuveni 100 kara bēgļu katrā no vietvarām.
Palīdzība nepieciešama arvien jauniem bēgļiem no Ukrainas
Palīdzība nepieciešama arvien jauniem bēgļiem no Ukrainas
Arī gada nogalē vēl ir iespēja palīdzēt ukraiņiem gan šeit Latvijā, gan arī kara apstākļos dzīvojošajiem. Biedrība "Tavi draugi" palīdzību šajā gadā gadu raksturo ar salīdzinājumu – "kā pa kalniem". Vasarā ziedotāju aktivitāte mazinājusies, taču palīdzības aicinājumiem iedzīvotāji vienmēr ir atsaukušies.
No izmitināšanas uz integrāciju – kā mainās prioritātes ukraiņu atbalstam Latvijā
No izmitināšanas uz integrāciju – kā mainās prioritātes ukraiņu atbalstam Latvijā
Jau pēc nepilniem diviem mēnešiem apritēs bēdīga jubileja – otrā gadadiena Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. Arī Latvijā ik dienu par to atgādina ne tikai ziņu virsraksti, bet liels skaits ukraiņu bēgļu. Mūsu valstī šobrīd dzīvo nepilni 33 tūkstoši, un gandrīz 20 000 no tiem – Rīgā, kur turpina darboties īpašs centrs viņu atbalstam. Kur un kā vēl nākamgad paredzēts sniegt palīdzīgu roku ukraiņiem?
Atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem no Vecrīgas pārceļas uz Juglu
Atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem no Vecrīgas pārceļas uz Juglu
Atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem nākamgad vairs neatradīsies Vecrīgā, bet gan plašākās telpās Juglā, Pāles ielā 9. Organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone-Gavalla to neuzskata par labāko risinājumu. Bēgļu centram nepilnu divu gadu laikā šī ir jau ceturtā mājvieta. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd