Patlaban kādā profesijā vai savā uzņēmumā kopumā strādā teju 9000 Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā. Lai arī nodarbinātība šajā grupā pērn ir pieaugusi, tas joprojām ir mazāk nekā puse no kopējā darbspējīgo ukraiņu skaita Latvijā. Patvēruma meklētāju atbalsta organizācijas norāda, ka ukraiņi ir aktīvi darba tirgū, bet galvenie šķēršļi ir valodas apmācību pieejamība, pārkvalifikācijas iespējas, kā arī darba piedāvājumi bez līguma.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Latvijas sabiedrība atbalsta Ukrainas kara bēgļus un ziedo viņiem, taču tikai neliela daļa uzskata, ka valstij būtu jācenšas viņus noturēt Latvijā, lai atvieglotu demogrāfijas un darbaspēka problēmas, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.
Liepājā strādā deviņi mediķi no Ukrainas, un Dienvidkurzemes novadā vēl divi – zobārsts Oleksijs Burjaks un medmāsa Nataļja Reutska. Viņa kopā ar ģimeni nolēmusi palikt Latvijā, līdz dēls pabeigs mācības skolā. Nataļja turpina apgūt latviešu valodu un neizslēdz iespēju nākotnē arī mēģināt iegūt Latvijas pilsonību.
Viņi strādā ēdināšanā, apkalpo veikalā, ārstē mūs un gatavo zāles aptiekās. Daudzi jau tik labi runā latviski, ka nerodas pat nojausma, ka šie cilvēki ir no Ukrainas. Latvijā pagaidu mājas un darbu atraduši apmēram 20 tūkstoši kara bēgļu. Daudzi šeit iedzīvojušies, iekārtojuši bērnus dārziņos un skolās, paši strādā. Un tieši tāpēc ne Kristīne, ne Jaroslava, ne abas Jūlijas šodien nav pie Rīgas pils un nesagaida savu prezidentu. Tās ir četras no kara bēglēm, kas jau ilgāku laiku dzīvo Rīgā. Viņām ir darbs, kuru nevar pamest. Bet savam prezidentam viņas saka paldies par apciemojumu, bet visvairāk gaida uzvaru. Lai var atgriezties mājās.
Lai turpinātu paust atbalstu Ukrainai un stiprinātu draudzīgas saites starp ukraiņu un latviešu ģimenēm, Rēzeknē 12. klases skolnieces organizējušas jautrām rotaļām un dejām pavadītu sadraudzības pēcpusdienu. Bērni ļāvās mīklu minēšanai, latvju tradicionālajām rotaļām un aktīviem pāru dančiem, turpretim vecāki novērtēja iespēju satikties un izrādīt rūpes vienam par otru.
Ir nogurdinoši, bet, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, nevalstiskās organizācijas uzlabojušas sadarbību ar pašvaldību, tā pēc gandrīz divus gada ilga atbalsta bēgļiem atzīst biedrības "Tabitas sirds" vadītāja Kristīne Vidzeniece. Liepājas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji turpina atbalstīt ukraiņus. Liepājā ir pietiekami daudz vietas bēgļiem no Ukrainas, bet sociālo palīdzību pašvaldībā lūdz salīdzinoši maz cilvēku.
Arī gada nogalē vēl ir iespēja palīdzēt ukraiņiem gan šeit Latvijā, gan arī kara apstākļos dzīvojošajiem. Biedrība "Tavi draugi" palīdzību šajā gadā gadu raksturo ar salīdzinājumu – "kā pa kalniem". Vasarā ziedotāju aktivitāte mazinājusies, taču palīdzības aicinājumiem iedzīvotāji vienmēr ir atsaukušies.
Jau pēc nepilniem diviem mēnešiem apritēs bēdīga jubileja – otrā gadadiena Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. Arī Latvijā ik dienu par to atgādina ne tikai ziņu virsraksti, bet liels skaits ukraiņu bēgļu. Mūsu valstī šobrīd dzīvo nepilni 33 tūkstoši, un gandrīz 20 000 no tiem – Rīgā, kur turpina darboties īpašs centrs viņu atbalstam. Kur un kā vēl nākamgad paredzēts sniegt palīdzīgu roku ukraiņiem?
Ukraina plāno no nākamā gada iesaukt militārajā dienestā ārzemēs dzīvojošus ukraiņus, ceturtdien publicētā intervijā Vācijas medijiem paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.