“Mazie svētki dvēselei” – tādu nosaukumu izstādei Eiropas Savienības mājā, kurā skatāmas Latvijā tapušās gleznas, devis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks. Gleznotājs šādi vēlas teikt “paldies” Latvijai arī par viņa karā cietušās ģimenes uzņemšanu. Vitjuka gleznās Rīgas nami mijas ar lauku ainavām, ziema ar pavasari un vasaru. Jau gandrīz gadu Latvija ir droša vieta gan gleznotāja pieciem bērniem, gan viņa molbertam un otām.
Latvijas atbalsts Ukrainai
Ukrainas jaunie hokejisti ir iedzīvojušies Valmierā un vietējā komandā piedalās Latvijas jaunatnes čempionātā, tomēr viņu sociālā dzīve neizveidojās diez cik aktīva. Mēnesi pēc pirmās viesošanās Valmieras hokeja skolā Latvijas Televīzijas "Sporta studija" noorganizēja nelielu saliedēšanas pasākumu, lai ukraiņi un latvieši darbotos kopā.
Cilvēkiem, kas bēg no Krievijas sāktā kara Ukrainā un bez auto šķērso Latvijas–Baltkrievijas robežu, nu jau vairāk nekā pusgadu palīdzību sniedz intelektuālo spēļu atbalstītāji no Daugavpils. Draugu grupa pie robežpunkta "Silene" sagaida ukraiņus, pārsvarā ģimenes ar bērniem, lai nogādātu līdz nākamajam pieturpunktam. Pārsvarā tā ir Daugavpils autoosta vai dzelzceļa stacija. Nu brīvprātīgie Daugavpilī apsver dibināt arī savu palīdzības organizāciju.
Jaunajos noteikumos par skolēnu atbrīvošanu no pamatskolas un vidusskolas eksāmeniem līdzās bērniem, kam atbrīvojumi pieejami veselības dēļ, minēti arī sportisti, kas ilgstoši uzturas treniņnometnēs, patvēruma meklētāji, bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušie. Tādēļ skolās radušās neskaidrības par iespēju ukraiņu skolēniem saņemt atbrīvojumu no valsts pārbaudījumiem.
Šī gada janvārī Latvijā bija nodarbināti 7392 Ukrainas valsts piederīgie, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Algotu darbu ukraiņi visbiežāk uzsāk sabiedriskajā ēdināšanā – restorānos vai mobilās ēdināšanas uzņēmumos, bet kā saimnieciskās darbības veicēji Ukrainas iedzīvotāji visbiežāk reģistrējušies kā frizieri un skaistumkopšanas jomas pārstāvji. Taču, piemēram, uzņēmēja Svitlana Epple Latvijā izveidojusi uzņēmēju klubu.
Nespēja pilnībā integrēties Latvijas izglītības sistēmā, valodas barjera – šo un vēl citu iemeslu dēļ ļoti daudzi Ukrainas kara bēgļu bērni mācās ne vien klātienē Latvijā, bet arī attālināti Ukrainā. Ir tādi, kas Latvijas skolas vispār neapmeklē. Bet kā pārliecināties, ka tūkstošiem bērnu, kas nemācās Latvijā, patiešām apgūst zinības tālmācībā?
Daugavpilī kāda Ukrainas bēgļu ģimene saskārusies ar necieņu un pat agresiju no vietējiem iedzīvotājiem. Trenera attieksmes dēļ bērns vairs neapmeklē sporta nodarbības, bet sieviete par darbu šūšanas cehā saņem vien divus eiro dienā. Tikmēr pašvaldībā norāda – nekādas sūdzības no Ukrainas pilsoņiem nav saņemtas.
Veltījums Ukrainas kara bērniem ir Dzintara Tilaka jaunā grāmata "Zlatas ceļš". Tās centrā ir trīspadsmitgadīga meitene Zlata, viņas pārdzīvojumi un izjūtas, kad viņa, glābjoties no kara, ir spiesta pamest Ukrainu un doties pie radiniekiem uz Latviju. Dzintars Tilaks iedvesmu grāmatai guvis saskarsmē ar ukraiņu ģimeni, ko viņš uzņēmis savās mājās. Daudzas stāsta detaļas ir ņemtas no patiesiem notikumiem, citas autora izdomātas, pieļaujot, ka tas tā varētu notikt.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 44 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Viņi ierodas Latvijā katru dienu – lielākā daļa no viņiem mūsu valsti šķērso tikai tranzītā, daļa te paliek uz ilgāku laiku. Biedrības "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" Grebņevas un Silenes robežkontroles punktos ir izveidojušas palīdzības sniegšanas punktus. No 12. janvāra šāds punkts atvērts arī Terehovā. Inga Zagorska nu jau četrus mēnešus regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu Ludzas novadā un darbojas tur kā brīvprātīgā, sagaidot ukraiņus uzreiz pēc tam, kad viņi šķērso robežu un ierodas Latvijā no Krievijas. Brīvprātīgā Inga Zagorska stāstīja par to, kāda ir ikdiena uz robežas un kur viņa rod spēku sniegt palīdzību citiem.