UZZIŅA:
Aptauja notika no 2. līdz 11. janvārim, izvaicājot 1006 respondentus. Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Apgalvojumam, ka valstij būtu jācenšas pēc kara noturēt Ukrainas bēgļus, lai atvieglotu Latvijas demogrāfijas un darbaspēka problēmas, noteikti piekrita 6% aptaujāto, drīzāk piekrita 14%.
31% respondentu pret šo to izturējās neitrāli – ne piekrita, ne nepiekrita. Tam drīzāk nepiekrita 24%, pilnībā nepiekrita – 17%.
Noraidošāki bija cilvēki vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, šajā grupā apgalvojumam noteikti nepiekrita 23%.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā uz pagājušā gada 1.novembri bija 23 074 Ukrainas pilsoņi ar pagaidu aizsardzības statusu.
Darba devēji par darbaspēku trūkumu runā jau ne pirmo gadu, pērn Latvijas Darba devēju konfederācija atzina – pieprasījums pēc darbaspēka ir sasniedzis savu kritisko masu, par darbiniekiem cīnās visā Eiropā, un, tā kā cilvēku Latvijā ir par maz, ārvalstu darbinieku piesaistīšana ir neizbēgama.
Ņemot vērā darbaspēka trūkumu tādās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība, valdība decembrī atviegloja prasības darbaspēka piesaistei no ārvalstīm profesijās, kas Latvijā nav reglamentētas.
Vēl arī nestrādājošo cilvēku aktīvāka iesaistīšana darba tirgū ir viens no veidiem, kā īstermiņā plāno uzlabot darbaspēka pieejamību. Tā darba tirgū varētu iesaistīt ap 70 tūkstoš cilvēku.
