Īstenojot aizvadītā gada decembrī valdības apstiprināto pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2024. gadam, Ministru kabinets otrdien, 27. februāra, sēdē lēma pārdalīt 4 685 62 eiro latviešu valodas mācību nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā, informēja Kultūras ministrijā (KM).
Latvijas atbalsts Ukrainai
Iespējams, ka daudzi jau dzirdējuši par ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasiļenko. Viņa jau gandrīz divus gadus kopā ar savu divpadsmitgadīgo meitu Annu un mammu Lenu dzīvo Latvijā. Anastasija turpina savu sirdsdarbu – dzied – gan kopā ar citiem mūziķiem, gan solo. Kāds noteikti ir pamanījis viņas dalību "x faktorā" .
2022. gada 24. februāri atceros ļoti labi: esmu žurnāliste un sekoju līdzi ziņu dienas kārtībai. Es un mani kolēģi no Ukrainas piedalījāmies vienā no semināriem Rīgā. Un, kad izskanēja "sācies pilna mēroga karš" - uz brīdi mūsu plašajā pārpildītajā zālē iestājās saspringts klusums. Ļoti skaidri manā prātā laiks tad sadalījās "pirms" un "pēc".
Daugavpilī ir miers, te esam drošībā, un tagad tās ir mūsu mājas, saka ukraiņi, kuriem, bēgot no kara šausmām dzimtenē, tieši Daugavpils kļuvusi par mītnes vietu. Pilnīgi iespējams, ka daudziem tā arī paliks par pastāvīgo mājvietu, jo dzimtās pilsētas Ukrainā ir nopostītas un kara dārdoņa valstī nerimst jau divus gadus.
Krievijas uzsāktā kara sākumā no uzlidojumiem slēpušies pagrabos, patvertnēs, metro, tagad viņi ir Latvijā. Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 32 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju. Bēgļu kustība nav apsīkusi – daudzi no Latvijas dodas tālāk, citi atgriežas Ukrainā. Natālijas ģimene, kas Ukrainu pameta 2022. gada martā, lai apmestos Rēzeknē, pārvar grūtības, bet dzīvo dalītu dzīvi – it kā šeit, bet ar domām tur, mājās, kurās noteikti grib atgriezties.
No nākamā mācību gada visiem Ukrainas bēgļu bērniem būs jāapmeklē Latvijas izglītības iestādes. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kuri drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā. Politikas maiņa nozīmētu, ka jau rudenī Latvijas skolās varētu ienākt par trešdaļu vairāk jeb vēl 2625 bērni. Viņu izglītošanai no budžeta tiks papildu prasīti 4 miljoni eiro.
Nacionālais kino centrs pievienojies 19 Eiropas valstu kinoinstitūciju organizācijai "Eiropas solidaritātes fonds Ukrainas filmām" ("European Solidarity Fund for Ukrainian Films"), kas arī šogad jau izsludinājis divus finansiālā atbalsta konkursus Ukrainas filmām un kopražojumiem, informēja kino centra pārstāvji.
Pasniedzēja un rakstniece, ukrainiete Margarita Čerņenko kopā ar vīru Latvijā ieradās pirms gada, kura laikā viņa paguvusi apgūt latviešu valodu, un regulāri dodas uz darbnīcu, kur palīdz veidot maskēšanās tīklus Ukrainas armijai. Savukārt Tatjana Čirkova ar vīru un bērniem Latvijā nonāca pirms pusotra gada. Viena no viņas darba vietām ir biedrības "Tavi draugi" informācijas centrs, kuru dēvē arī par "Pentagonu". Viņas uzdevums ir organizēt palīdzību citiem ukraiņu bēgļiem un sniegt palīdzīgu roku, lai viņi vieglāk varētu adaptēties dzīvei Latvijā. Abas ukrainietes savos stāstos dalījās ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Rīta Panorāma".
Par vietu, kur satikties, kur aizbēgt no domām par karu un koncentrēties uz labo, Liepājā kļuvusi biedrības "Patvērums ģimenei" mājvieta. Biedrība piedāvā karā cietušajām ukraiņu ģimenēm ne tikai vietu, kur pabūt, bet piedāvā nodarbības pēc skolas, atbalstu jauniešiem, kā arī organizē lekcijas vecākiem, kuru ģimenēs aug pusaudži. Latvijas Radio paviesojās vienā no šādiem vakariem biedrību "Patvērums ģimenei" Liepājā.
Ukrainā arvien ir pieprasījums pēc divstāvu koka karkasa gultām, kurās izguldīt frontē cietušos un tos, kuru mājas laupījuši okupanti. Mācītājs Pēteris Eisāns arī šogad organizē jaunu gultu kravu. Tās tiek ražotas pašu rokām Latvijā, Ropažos, un to tapšanā piedalās arī ukraiņi, kuri patvērušies Latvijā.
Kaunatas vidusskolas skolēni un citi Rēzeknes novada iedzīvotāji šomēnes lej ierakumu sveces kopā ar vietējiem karavīriem un zemessargiem. Šāda veida akciju Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljons organizē jau otro gadu. Šoreiz visi kopā izveidoja vairākus simtus ierakumu sveču, ko Nacionālie bruņotie spēki jau tuvākajā laikā nogādās karavīriem Ukrainā.
Gulbenes novadā viena no lielākajām ukraiņu kopienām ir Rankas pagastā, jo tur ir liela dienesta viesnīca, kurā var izmitināt vairāk cilvēku, līdz ar to arī Rankas pamatskola novadā ir tā skola, kurā mācās visvairāk ukraiņu bērnu. Savukārt pedagogiem tas prasa papildu slodzi, jo ar latviešu valodas apguvi nesokas tik raiti, kā bija cerēts.
Ārste no Ukrainas Alīna Čera aptuveni pirms pusotra gada bija atbēgusi no kara plosītās Ukrainas pilsētas Mariupoles un sākusi darbu Kuldīgas slimnīcas ilgstošas sociālās aprūpes nodaļā. Tolaik viņa teica, ka viņai nav vairs, kur atgriezties, – mājas nodegušas, arī darba vietas vairs nav. Šobrīd Alīna Kuldīgas slimnīcā jau strādā par ārsti, aktīvi mācās latviešu valodu un joprojām ir pārliecināta, ka Latvija būs viņas pastāvīgās mājas.