Pietrūkst latviešu valodas kursu un pārkvalifikācijas iespēju
Aptuveni 24 tūkstoši ukraiņu, kas patlaban uzturas Latvijā, ir darbspējīgā vecumā, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotie dati. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktuālie dati rāda, ka strādājošo ukraiņu skaits ir vien ap 8400 personu. Tas gan ir par teju tūkstoti vairāk nekā pērn šajā laikā.
Ukrainas civiliedzīvotājiem joprojām netrūkst izaicinājumu mūsu darba tirgū, kā arī daļa strādā attālināti citās valstīs, sacīja "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
"Protams, ka cilvēkam ar latviešu valodas zināšanām darba tirgū ir daudz lielākas iespējas, un šis tad ir viens no tādiem jautājumiem, ko mēs īpaši aktualizējam, ka latviešu valodas apguvei ir jābūt konstantai, jo mēs redzam, ka latviešu valodas bezmaksas kursi ir pieejami, bet ar ievērojamiem pārtraukumiem," skaidroja Jākobsone-Gavala.
Pērn pēdējā reize iespējai pieteikties bezmaksas valsts rīkotajiem kursiem bijusi oktobrī, un nākamā reize būšot martā.
"Otra lieta, ko mēs redzam, ka
Ukrainas civiliedzīvotāji tiek nodarbināti darbos, kas ir zemāki nekā viņu profesionālās zināšanas un iepriekšējā pieredze. Un ir virkne profesiju, kurām ir nepieciešama pārkvalifikācija šeit uz vietas Latvijā,"
turpināja Jākobsone-Gavala.
Pabalstam piesakās arvien mazāk
VID dati liecina, ka ukraiņi Latvijā strādā tādās nozarēs kā ēdināšana, mazumtirdzniecība, kravu pārvadājumi, viesmīlība, slimnīcu darbība, kā arī būvniecība. Pieprasītākās specialitātes ir strādnieks, pavārs vai tā palīgs, pārdevējs un apkopējs. Savukārt savu saimniecisko darbību pērn Latvijā reģistrējuši ap 470 ukraiņu, lielākoties skaistumkopšanas jomā un pasta un kurjeru darbības jomā.
"Gribu palīdzēt bēgļiem" novēroja, ka arī savu uzņēmumu varētu veidot vairāk ukraiņu, bet trūkst zināšanu par sistēmu un arī darba līgumiem Latvijā.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi atbalstu vairāk nekā 26 tūkstošiem ukraiņu, kas vērsušies gan konsultāciju nolūkā vai piesakot bezdarbnieka statusu, kas šobrīd ir piešķirts 1655 personām.
Tāpat ukraiņi piesakās vienreizējam nodarbinātības pabalstam, kam valdība šogad piešķīrusi papildu 1,4 miljonus eiro. NVA pārstāve Vineta Leončika gan norādīja, ka pērn klientu skaits no Ukrainas pakāpeniski samazinājies.
"Klientu skaits, kas piesakās šim vienreizējam pabalstam, ir būtiski samazinājies. Decembrī NVA šos iesniegumus saņēma no 176 klientiem, bet 2022. gada aprīlī un maijā mēs saņēmām ap 2000 iesniegumu mēnesī," informēja Leončika.
Tā kā šis pabalsts ir piesaistīts minimālajai algai, tad arī vienreizējais nodarbinātības pabalsts šogad pieauga līdz 700 eiro. Šo pakalpojumu noteikti nav plānots pārtraukt vismaz vēl visu šo gadu.
"Pabalsta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu līdz pirmajai algai, jo, iespējams, darba uzsākšana ir laikā, kad vēl aktīvi varbūt jāmeklē dzīvesvieta vai ir lielāki transporta izdevumi tieši darba attiecību sākumposmā," norādīja NVA pārstāve.
Bieži strādā bez darba līguma
Patlaban visvairāk ukraiņu – ap 20 tūkstoši – dzīvo Rīgā.
Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe stāstīja, ka, mainot centra telpas, iepriekš iesāktās darba biržas ukraiņiem kopš septembra ir pārtrauktas un tās plānots atsākt martā. Taču līdz šim kopumā 24 darba biržās ap 100 uzņēmumi piedāvāja ap 4700 vakanču, kuras arī lielākoties aizpildījuši Ukrainas civiliedzīvotāji. Vienlaikus Grūbe novērojis, ka ukraiņi, kas paši meklējuši darbu, nereti saskaras ar problēmām darba tirgū.
"Viņu izaicinājumi ir, kā es saku, ka mums tā izpratne par Eiropu un visu ir savādāka un
Ukraina vēl savā ziņā kaut kur mazliet dzīvo pagātnē, jo viņi ar diezgan lielu uzticību sāk strādāt, nenoslēdzot darba līgumus.
Cik mēs te dzirdam arī no mūsu juristiem, kas sniedz konsultācijas, ka ļoti bieži ir problēma, ka neizmaksāja algu, bet pats darbinieks nav noslēdzis darba līgumu un līdz ar to tur maz ko var darīt un palīdzēt. Līdz ar to tas skaidrojošais darbs ir liels, visas šīs sociālekonomiskās iekļaušanas mācības, kurās mēs skaidrojam, ka pie mums tas ir daudz striktāk, un pie reizes arī mācām cilvēkus sevi pasargāt," norādīja Grūbe.
Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka Latvijas pašvaldībās šobrīd kopumā reģistrēti ap 32 tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju (32 247).
