2024. gadā pirmā latviešu filmas pirmizrāde
Gada pirmā latviešu filmas pirmizrāde notiks 11. janvārī – talantīgās režisores Elzas Gaujas filma "Pastkarte no Romas". Tā ir jau trešā jaunās režisores pilnmetrāžas filma. Pēc dokumentālās filmas "Tikmēr Lucavsalā" un komēdijas "Mamma vēl smaida" panākumiem, Elza Gauja kopā ar savu producentu un arī dzīvesbiedru Andri Gauju piedāvā sirsnīgu un smeldzīgu mīlasstāstu par kādu laulātu pāri, kuri strādā par pastniekiem "kaut kur Purvciemā".
Filma ir balstīta Elzas personīgajos pārdzīvojumos, sastopoties ar vecmāmiņas novecošanu, un mudina neatlikt sapņus ne veciem, ne jauniem cilvēkiem.
Filmā niansētas lomas izspēlē galvenie varoņi Jānis Jarāns un Indra Burkovska. Abi aktieri, režisore, filma un operators saņēmuši nominācijas nacionālajā kino balvā "Lielais Kristaps".
Lika Besona jaunā filma "Dogmens"
No 7. janvāra baudāms franču kinorežisora Lika Besona jaunākais veikumus "Dogmens". Besonu droši var uzskatīt par mūsdienu klasiķi, kurš vienmēr mācējis savos kino darbos savienot maigumu un skarbumu.
Pirmā satikšanās ar kādu no viņa filmām, visticamāk, varētu atstāt satricinošu iespaidu un vēlmi skatīties vēl kaut ko!
Kāpēc gan lai jūs nesāktu tieši ar viņa jaunāko filmu, "Dogmens", kas ir visai ekstrēms un pat asiņains stāsts par cilvēkiem un suņiem. Kā vienmēr, filmā ir krietna deva trillera spriedzes un ļoti oriģināls stāsts, kuru atstāstīt nozīmētu nolaupīt labu kino pārdzīvojumu uz lielā ekrāna. Cilvēku ļaunumam nav robežu, pasaule ir slikta, bet tomēr ir suņi, kuri mīl tos, kas mīl un kož, ja citādi nevar.
Kinolektorijs
10. janvārī sākas LKA Kino muzeja izlolotā lektorija "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" jaunā sezona, kuras devīze: "Starmešu gaismā". Sešu filmu kolekcija pieskaras skatuves valdzinājuma dažādiem aspektiem, kino un teātra sinerģijai uz ekrāna, slavas postošajai dabai, no kino vēstures apcirkņiem izceļot spilgtas filmas.
Sešas filmas un seši lektori, kuri meklēs laikmetīgu dimensiju sen neredzētām vai pat nekad neredzētām filmām.
Lektorijs tiks atklāts ar vēlīnu Čārlija Čaplina filmu "Rampas ugunis" (1952), kurā Čaplins parādās ne tikai kā spēcīgs traģikomiķis, bet arī kā dramatiskais aktieris, un atklāj skatuves nežēlīgos aspektus, māksliniekam novecojot. Kinozinātnieces Ditas Rietumas ievadlekcija.
