Vaidas Voveres balsi kāda interneta komentētāja salīdzina ar rupjmaizi – pamatīgu, spēcīgu, tādu, kas enerģētiski piepilda visu telpu. Kārļa Lāča komponētajā mūziklā "Pūt, vējiņi!", ko iestudēja un arī šovasar Dziesmusvētku laikā Esplanādē parādīja Rīgas Doma skolas audzēkņi, viņa bija Baiba.
Tikmēr mūzikas video pašas komponētajai dziesmai "Lūgšana", kas atrodams "Youtube" platformā, Vaida dzied gan solo, gan kopā ar muzikālajām draudzenēm. Viņa ir arī vārdu autore.
21 gadus vecā jauniete stāsta, ka šīs vārsmas gluži kā mantra skanējušas ausīs ļoti ilgi, jau kopš pašām pirmajām kara dienām: "Mēs visi satikāmies uz robežas, kad nezinājām, kas notiks. Bija ļoti zilas debesis un dzeltena saule, tas viss likās ļoti neticami. Brīdis, kad es dziesmu uzrakstīju, bija, kad es ziņās lasīju, ka ir atbrīvotas vairākas teritorijas Ukrainā, un bija stāsti, kas tur noticis Krievijas okupācijas laikā. Stāsti par sieviešu pieredzēto mani pilnīgi salauza. Iedomāties, ka tev vispār nav varas pār to, kas notiks ar tevi, ar tavu ķermeni, tavu ģimeni. Tas pārākums, ko šie zvēri sajūt!"
Vēlme to nodziedāt publiski un kopā ar citām meitenēm vokālistēm bijusi ļoti stipra.
"Brīdis, kad visas kopā šo dziesmu dzirdējām, kā tā skan, tas bija šermuļu un tirpiņu, un ļoti lielu spēka moments, tad es tiešām sapratu, ka dziesmai jāskan tālāk, jo mans izmisums un bailes ir mums visām kopējas un radniecīgas. Un tā "saviļņa" sajūta ir stipra, skaista un vajadzīga," teic mūziķe.
"Mūzikas video" – šis vārdu savienojums gan Vaidai saistoties ar pavisam ko citu – ar šlāgerkanālu, kur cilvēki pilsdrupu estrādē kustas valša ritmos, vai jautru lēkāšanu MTV ekrānā: "Tā nebūs tā dziesma, kas skanēs lielveikalā vai ballītē, tā dziesma un video jāaplūko ar sevi kopā, vienatnē, līdzīgi kā dzeju lasot. Dzeja pieprasa nedalītu uzmanību, un arī šis video un dziesma ir nedalītu uzmanību pieprasoši."
Kā jaunam dzejniekam un mūziķim atrast platformu, kur uzstāties? Kaut vai Ojāra Vācieša muzejs – vai 17. augusta koncerts "Vārsmas" bija šīs iestādes vai pašas Vaidas Voveres ideja? Māksliniece stāsta: "Piedalījos Ojāra Vācieša dzejas konkursā un uzvarēju. Ar muzeja darbiniecēm palikām kontaktā, kad sapratu, ka gribu koncertu veidot, devos sarunāties uz turieni, un viņas bija ļoti atbalstošas. Nav viegli atrast platformu kaut kam, kas ir daudznozīmīgs, daudzpusīgs. Tikai dzejai ir sava niša – dzejas lasījumi, ir ļoti foršs pasākums – dzejas pusnakts. Savienots reivs, dzejas diskotēka. 15 minūtes dīdžeji liek mūziku, visi danco, pēc tam 15 minūtes dažādu dzejnieku lasījumi."
Viņa arī vēl novembrī ir uzstājusies vienā no dzejas pusnaktīm, bet šobrīd aktīvi meklē savu ceļu dzīvē. Pēc vidusskolas beigšanas paņēmusi mācību pauzi, vada kultūrizglītības nodarbības Imanta Ziedoņa klasē Rīgā, Sporta ielā 2.
Daudz un brīžiem arī sāpīgi domā par nākotni: "Skolā tev jau ir izveidots kalniņš, tev iedod inerci, pastumj, un tu ar ragutiņām brauc lejā. Kad esi pats savā dzīvē, kad neesi skolā, tev ir plakana zeme, tu roc un taisi pats savu kalnu, savu inerci. Tas ir riktīgi grūti, bet tas laikam man dod savu ceļu."
Vienu lietu viņa zinot noteikti – ka gribētu uzrakstīt mūziklu, bet koncerts "Vārsmas", kurā iekļauts arī Vaidas dziesmu cikls par Jaņa Rozentāla gleznām, lielās klausītāju intereses dēļ februārī tikšot atkārtots mūzikas un drāmas telpā "OratoriO".
