Valdība piešķīrusi 822 974 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai izmaksātu prēmijas par izciliem sasniegumiem XXXII Vasaras olimpiskajās spēlēs un Vasaras paralimpiskajās spēlēs Tokijā, kā arī citiem izciliem sasniegumiem sportā 2020.gada nogalē un 2021.gadā.
Gada nogalē tradicionāli sadala valsts naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Apbalvojamo sarakstā 2021. gadā ir 66 iedaļas, lielākās summas piešķirot olimpisko un paraolimpisko spēļu izcilniekiem. Tomēr izcilības finansiālā novērtēšana Latvijas sportā raisa jautājumus par atbilstošu un vienlīdzīgu pieeju.
Kampaņā “Bērnu sporta uzrēķini” savus argumentus pauda gan vecāki, gan amatpersonas, gan treneri. Visas iesaistītās puses atzīst, ka izmaiņas sistēmā ir jāveic, taču to ieviešanai vispirms jāizprot situācijas būtība no visiem skatpunktiem.
Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) novembra beigās paziņoja ikgadējo sporta stipendiju ieguvējus – šoreiz tie ir 43 studējoši sportisti. Stipendiju mērķis ir atbalstīt duālu karjeru, apvienojot sportošanu augstā līmenī un izglītības iegūšanu.
Kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini", uzklausot vecāku stāstus, Latvijas Televīzija visbiežāk sastapās ar basketbola skolas "Rīga" nosaukumu. To gan daļēji var noteikt BS Rīga" mērogs - tā ir ļoti liela iestāde, apvienojot vairāk nekā 2400 audzēkņu. BS "Rīga" direktors Guntis Šēnhofs nenoliedz, ka naudas apritē skolā ir atkāpes no likumiem, bet viņš to pamatoja ar treneru nepietiekamo oficiālo atalgojumu.
Basketbola skolas “Rīga” ilggadējais direktors Guntis Šēnhofs nenoliedz, ka viņa pārraudzītajā iestādē treneri saņem skaidras naudas maksājumus no vecākiem, taču tas notiekot bezizejas situācijas dēļ. Šēnhofs sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" apgalvoja, ka citādi noturēt trenerus darbā nav iespējams viņu mazā atalgojuma dēļ.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamnedēļ piedāvās risinājumus, kas pavērtu iespēju arī 12 gadu vecumu nesasniegušiem bērniem pandēmijas apstākļos iesaistīties sporta nodarbībās telpās, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija). Ierobežojumi bērnu sportam tikuši noteikti pēc veselības ekspertu ieteikumiem, tomēr ministre saskata nepieciešamību kompromisiem, kas respektētu visu iesaistīto intereses.
Jau otro gadu bērnu sporta apguvi nopietni kavē valdības noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi. Lai arī bērnu un jauniešu sports kā prioritārs tiek izcelts ne tikai amatpersonu runās, bet pat Sporta likumā, pēc "lokdauna" beigām arvien spēkā esošie ierobežojumi liecina par pretējo.
Kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini” Latvijas Televīzijas Sporta ziņu redakcija mēneša laikā uzklausīja milzum daudz vecāku stāstu par reālajiem tēriņiem, sūtot savas atvases uz sporta nodarbībām. Daļa izmaksu esošajā sistēmā vecākiem ir skaidras, bet arvien pastāv arī nezināmie un mainīgi lielumi. Finanšu slogu vecākiem varētu samazināt, ieviešot citviet Eiropā sevi jau apliecinājušus risinājumus.
Latvijas Televīzijas (LTV) kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini" izkristalizējās gan problēmas bērnu sportā, gan iespējamie risinājumi. Viens no pētniekiem – jurists un LTV sporta ziņu vadītājs Juris Valdovskis – norādīja, ka daudzu problēmu sakne ir meklējama pārāk vispārīgā sporta nozares darbības regulējumā.
Nacionālā sporta padome (LNSP) ceturtdien apspriedīs naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem vasaras olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs Tokijā, kā arī citiem izciliem panākumiem sportā pērnā gada nogalē un šogad. Izskatīs arī jautājumu par prēmiju starpību piemaksu iepriekš notikušo olimpisko spēļu laureātiem svarcelšanā un bobslejā.
Latvijas Televīzijas (LTV) Sporta redakcija projektā "Bērnu sporta uzrēķini" padziļināti pētīja, kāpēc bērnu sports Latvijā lielā mērā balstās uz vecāku līdzmaksājumiem. Projekts ir finiša taisnē, un viens no tā pārstāvjiem – LTV Sporta ziņu vadītājs Juris Valdovskis – pastāstīja, ka ir ne tikai iegūti secinājumi, bet arī izstrādāti priekšlikumi Latvijas sporta sistēmas uzlabošanai.
Sporta jomā pēc mājsēdes beigām no 15. novembra visas sacensības Latvijā risināsies epidemioloģiski drošā vidē jeb ''zaļajā režīmā'', savukārt izņēmuma statusā būs starptautiski pasākumi, kas varēs notikt arī daļēji drošā vidē, bet epidemioloģiski drošā burbulī, otrdien informēja par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija.
Sporta skolas Kurzemē izvērtē dažādas iespējas pilnvērtīgai darbības nodrošināšanai un attīstībai apstākļos, kad treniņu organizēšana bērniem izmaksā dārgi, bet tajā pašā laikā ir jārēķinās, ka vecāku līdzfinansējuma iespējas var būt ierobežotas.
Ārkārtējās situācijas laikā tikai profesionāli sportisti drīkst piedalīties vietējās un starptautiskās sacensībās, kuras apstiprina par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tomēr profesionāla sportista statusa interpretācija kopš iepriekšējā ārkārtas stāvokļa ir mainīta, radot sarežģījumus arī augstas meistarības komandās.
Jau gandrīz divus gadus bērnu un jauniešu sports Latvijā ir ļoti neritmisks un pakļauts dažādiem treniņu norises ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas dēļ. Visvairāk tas ietekmē iekštelpu sporta veidu treniņu, jo, piemēram, visu pagājušo ziemu kā basketbolistiem, tā futbolistiem, hokejistiem un vieglatlētiem nācās trenēties zem klajas debess. Tas dažādus sporta veidus novirza atšķirīgās pozīcijās – kāds var pielāgoties, kādam jākoncentrējas tikai uz fiziskās sagatavotības treniņiem, novārtā atstājot tehniskos elementus.
Spēkā esošie ierobežojumi pamatīgi satricinājuši bērnu sporta sistēmas pamatus. Laikā, kad ir aizliegti jebkādi treniņi pat ārā, vecāki izmisīgi meklē iespējas bērniem turpināt sportot. Basketbola treneri Agris Galvanovskis un Kristaps Kozlovskis sarīkoja nepilnu nedēļu ilgu nometni Igaunijā, treniņu grupu nokomplektējot pāris stundās.
Profesionālās Latvijas komandās sasniegts augsts pret Covid-19 vakcinēto sportistu īpatsvars, bet dažos klubos rādītājs ir pat simtprocentīgs, jo to paredz ar spēlētājiem noslēgtie līgumi. Lai izzinātu situāciju par vakcinācijas aptveri, Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studija" sazinājās ar piecu Latvijas komandu pārstāvjiem.
Vislielākās izmaksas sportojošo bērnu vecākiem rada izdevumi par nometnēm, sacensībām un inventāru - valsts budžets netiek tieši novirzīts izdevumu mazināšanai šajās pozīcijās. Lielākais valsts atbalsta mehānisms bērnu sportā ir dotācijas treneru algām – aptuveni 17 miljoni eiro, kas katru gadu veido teju pusi Latvijas sporta budžeta.
