Sports / Sporta politika
Mainītajai ziedošanas kārtībai jāstiprina atbalsts sportam, eksperti būtiskas izmaiņas neparedz
Nodokļu reforma 2018. gadā pamatīgi mainīja ziedojumu sistēmu – pēc četriem gadiem ziedojumi sportam tā arī nav atgriezušies iepriekšējā līmenī. Kritums pārsniedz 30%, salīdzinot ar laiku pirms nodokļu reformas. Ieviestajām izmaiņām ziedošanas kārtībā būtu jāuzlabo iespēja sporta organizācijām saņemt papildu finansējumu, tomēr eksperti būtisku pieaugumu neparedz.
Saeimas apakškomisijas vadītājs: Aprīlī jāvienojas par valsts finansējuma pārvaldību sportā
Līdz 2023.gadam paredzēts ieviest sistēmu, kurā sporta finansēšanā valsts piešķirto līdzekļu pārvaldību veiktu viena jumtorganizācija. Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) intervijā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka aprīlī būtu jāvienojas par pareizāko risinājumu, lai nākamajos pāris mēnešos sakārtotu nepieciešamās formalitātes.
Prioritāro sporta veidu noteikšanas ieceres cieš krahu, problēmas aktualitāte nezūd
Darbs prioritāro sporta veidu noteikšanā sākās 2019. gada jūlijā, kad tā laika izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vadībā tika izveidota darba grupa sporta finansēšanas modeļa pilnveidei. 2019. gada oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēstīja, ka ir izstrādājusi kritērijus un nodos tos plašākai sabiedriskai apspriešanai mēnesi vēlāk, bet pēc divarpus gadiem ir skaidrs, ka prioritāro sporta veidu noteikšanas mēģinājumi ir cietuši neveiksmi.
Latvijas vieglatlētika finanšu krīzē – paša sporta veida vai valsts vaina?
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs organizācijas finansiālo stāvokli raksturo kā katastrofālu. LVS minimālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešami 340 000 eiro, bet valsts dotācijas no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ir tikai 120 000 eiro.
Cik ļoti Latvijas sports ir atkarīgs no Krievijas un citu valstu finansējuma?
Krievijas sponsoru ietekme uz starptautisko sporta nozari ir milzīga. Tāpēc notiekošais Ukrainā ir aktualizējis jautājumu par to, cik ļoti Latvijas sports ir atkarīgs no ārvalstu finansējuma, it īpaši no Krievijas naudas? Šo jautājumu apsprieda Latvijas Televīzijas raidījumā ''Sporta studija''.
IZM draud ar valsts finansējuma atteikumu sportā par ieteikumu neievērošanu Krievijas un Baltkrievijas jautājumā
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) valde aicināja starptautiskās sporta veidu federācijas neļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties sacensībās. Par to kāda ir situācija Latvijā, intervijā Latvijas Radio skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Sporta pasaulē nav viennozīmīgas nostājas pret Krieviju un sportistiem
Daudzi pasaules vadošie sportisti, tostarp arī no Krievijas, ir nosodījuši karu Ukrainā. Līdzīgi reaģējušas arī neskaitāmas līgas un sporta veidu federācijas, taču lēmumi pagaidām lielākoties vērsti pret sacensību aizvadīšanu Krievijā, nevis Krievijas komandu vai sportistu izslēgšanu no starptautiskās sporta aprites.
Iesaistīto bērnu skaita pieaugums iecērt finanšu robu sporta skolu sistēmā
Ministru kabinets pērn 21. decembrī apstiprināja izmaiņas sporta skolu finansēšanas kārtībā, kas bija kā auksta duša daudziem sporta skolu vadītājiem. Jaunā kārtība mazināja audzēkņu kopējā skaita nozīmi finansējuma saņemšanā, priekšplānā izvirzot treniņu grupu skaitu.
Jaunākie
Interesanti