Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien skatīja priekšlikumus grozījumiem Sporta likumā, kas tostarp paredz ierobežot Baltkrievijas un Krievijas sporta aģentu sadarbību ar Latvijas sportistiem.
Sports / Sporta politika
Vairāk nekā 50 Latvijas sporta žurnālistu aicina krieviski runājošos pašmāju sportistus un funkcionārus uzrunāt sabiedrību nesvinēt 9. maiju, lai spertu svarīgu soli sabiedrības vienošanā, kad arvien turpinās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā.
Nodokļu reforma 2018. gadā pamatīgi mainīja ziedojumu sistēmu – pēc četriem gadiem ziedojumi sportam tā arī nav atgriezušies iepriekšējā līmenī. Kritums pārsniedz 30%, salīdzinot ar laiku pirms nodokļu reformas. Ieviestajām izmaiņām ziedošanas kārtībā būtu jāuzlabo iespēja sporta organizācijām saņemt papildu finansējumu, tomēr eksperti būtisku pieaugumu neparedz.
Lai arī handbols ir viens no populārākajiem komandu sporta spēļu veidiem Latvijā, valstsvienībai tajā lielus panākumus nav izdevies gūt. Latvijas Handbola federācijas (LHF) prezidente Ivita Asare un LHF valdes loceklis Edmunds Bogdanovs intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka tiek meklēti risinājumi, lai situāciju uzlabotu.
Valsts ir atteikusies no ieceres Latvijā administratīvi noteikt prioritāros sporta veidus, bet atšķirīgi viedokļi ir jautājumā, vai būtu ieviešama līdzīga sistēma kā Ungārijā, kur daļai komandu un individuālo sporta veidu ir nodrošinātas noteiktas priekšrocības.
Līdz 2023.gadam paredzēts ieviest sistēmu, kurā sporta finansēšanā valsts piešķirto līdzekļu pārvaldību veiktu viena jumtorganizācija. Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) intervijā Latvijas Televīzijā pastāstīja, ka aprīlī būtu jāvienojas par pareizāko risinājumu, lai nākamajos pāris mēnešos sakārtotu nepieciešamās formalitātes.
Darbs prioritāro sporta veidu noteikšanā sākās 2019. gada jūlijā, kad tā laika izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vadībā tika izveidota darba grupa sporta finansēšanas modeļa pilnveidei. 2019. gada oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēstīja, ka ir izstrādājusi kritērijus un nodos tos plašākai sabiedriskai apspriešanai mēnesi vēlāk, bet pēc divarpus gadiem ir skaidrs, ka prioritāro sporta veidu noteikšanas mēģinājumi ir cietuši neveiksmi.
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs organizācijas finansiālo stāvokli raksturo kā katastrofālu. LVS minimālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešami 340 000 eiro, bet valsts dotācijas no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ir tikai 120 000 eiro.
Jaunajā olimpiskajā ciklā Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) atbalstu saņems vairāk nekā 200 sportistu, piektdien Latvijas Televīzijā pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers.
Marta beigās gaidāmā Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) biedru kopsapulce aktivizējusi pašreizējā LPF prezidenta Aivara Platonova opozīciju. Platonovs amatā stājās 2016. gadā, pirms tam būdams LPF ģenerālsekretārs.
Valstij nelojāli cilvēki nedrīkst ieņemt amatus Latvijas sporta organizācijās, kuras saņem valsts finansējumu, otrdien atzina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir satracinājis visu pasauli, tai skaitā sporta pasauli. Futbola kluba RFS ģenerālsekretārs Māris Verpakovskis un bijušais olimpietis modernajā pieccīņā Deniss Čerkovskis diskusijā ''Sporta studijā'' apsprieda notiekošo Ukrainā un to, kā būtu jārīkojas turpmāk.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā daudzus ukraiņu sportistus atstājis bez mājām un bez atgriešanās iespējām valstī. Visvairāk cieš bērnu komandas dažādos sporta veidos. Kaimiņvalstis labprāt uzņem un izmitina ukraiņu sportistus. Izņēmums nav arī Latvija, kuras federācijas sniegušas palīdzību vairākiem ukraiņiem.
Krievijas sponsoru ietekme uz starptautisko sporta nozari ir milzīga. Tāpēc notiekošais Ukrainā ir aktualizējis jautājumu par to, cik ļoti Latvijas sports ir atkarīgs no ārvalstu finansējuma, it īpaši no Krievijas naudas? Šo jautājumu apsprieda Latvijas Televīzijas raidījumā ''Sporta studija''.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) valde aicināja starptautiskās sporta veidu federācijas neļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties sacensībās. Par to kāda ir situācija Latvijā, intervijā Latvijas Radio skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Vairākas sporta organizācijas un komandas izrādījušas nosodījumu Krievijai un Baltkrievijai par agresiju Ukrainā. Organizācijas sašutumu paudušas ne tikai vārdiski, bet arī pārtraucot ilggadējas sadarbības ar Krievijas organizācijām.
Daudzi pasaules vadošie sportisti, tostarp arī no Krievijas, ir nosodījuši karu Ukrainā. Līdzīgi reaģējušas arī neskaitāmas līgas un sporta veidu federācijas, taču lēmumi pagaidām lielākoties vērsti pret sacensību aizvadīšanu Krievijā, nevis Krievijas komandu vai sportistu izslēgšanu no starptautiskās sporta aprites.
Biedrība “4. maija deklarāciju klubs”, kas apvieno Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātus, kuri 1990. un 1991. gadā balsoja par valsts neatkarības atjaunošanu, aicina izslēgt Krieviju no starptautiskās sporta aprites.
Ministru kabinets pērn 21. decembrī apstiprināja izmaiņas sporta skolu finansēšanas kārtībā, kas bija kā auksta duša daudziem sporta skolu vadītājiem. Jaunā kārtība mazināja audzēkņu kopējā skaita nozīmi finansējuma saņemšanā, priekšplānā izvirzot treniņu grupu skaitu.
Latvijas komanda Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs būs ar vienotu garu, lai gan loģistikas un epidemioloģisko izaicinājumu dēļ daudziem sportistiem Ķīnā pat nebūs iespēju savstarpēji satikties, otrdien Latvijas Televīzijā teica delegācijas vadītājs Kārlis Lejnieks.
Jaunākie
Interesanti
