Prioritāro sporta veidu noteikšana Latvijā kā sarunu temats ne tikai aizkulisēs aktuāls ir jau apmēram divus gadus. Čukstus par to „aiz priekškara” sāka runāt 2016. gada rudenī, kad nesen bija noslēgušās Rio olimpiskās spēles, Latvijas delegācijai paliekot bez medaļām, ko atrādīt valstsvīriem. Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) sagaida, ka lēmumi par prioritāšu sistēmu varētu tikt pieņemti laikposmā no oktobra līdz gada beigām.
Sports / Sporta politika
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sniegtie medicīnas, fizioterapijas un finanšu pakalpojumi jau 26 gadus ir pieejami olimpisko sporta veidu atlētiem. Pasaules tendences gan ir tādas, ka olimpisko sporta veidu spektrs vairs nav strikti noteikts un viss mainās gana strauji. Jauno sporta veidu popularitāte norāda, ka steigšus jāmainās arī LOV kārtībai. Pirmais solis - ļaut arī neolimpisko veidu atlētiem izmantot vismaz LOV medicīnas un fizioterapijas pakalpojumus.
Latvijā varētu būt līdz 30 prioritārajiem sporta veidiem, kam pienāktos valsts atbalsts, bet precīzu skaitu paredzēts nosaukt oktobrī pēc pētījuma datu analīzes. Nepieciešams arī veicināt sporta veidu federāciju saikni ar sporta skolām un precīzi apzināt esošo sporta infrastruktūru, lai tās izmantošana būtu efektīva, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), kam futbols personiski nešķiet būtiskas intereses vērts.
Valsts amatpersonas un sporta funkcionāri pie katras iespējas cenšas atgādināt, ka valsts prioritāte sportā ir vesela nācija un maksimāli liela tautas iesaiste fiziskās aktivitātēs. Šī doma nostiprināta pat dokumentāli – Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti gan ir vienisprātis, ka apņēmība attīstīt tautas sportu izrādījusies lozungs, nevis reāla rīcība.
Diskusija par prioritārajiem sporta veidiem rit jau otro gadu un izpelnījusies plašu rezonansi sporta sabiedrībā. Tās ēnā palikusi būtiskāka diskusija – kādi ir valsts prioritārie mērķi jeb valsts pasūtījums sportā? Advokātu biroja „Sorainen” partneris Jānis Taukačs uzskata, ka valstij vispirms vajadzētu noteikt stratēģisko virzienu sporta budžeta izlietošanā un tikai pēc tam sākt diskusiju par prioritārajiem sporta veidiem.
Latvijas sporta lielākie privātie atbalstītāji jau gadiem ir sporta totalizatoru uzņēmumi. Maz ir līgu vai sporta komandu, kuru vizuālo veidolu nerotātu kāda azartspēļu uzņēmuma logotips. Lai arī azartspēļu reklāma pēc likuma ir pieļaujama tikai to organizēšanas vietās, pakalpojumu sniedzēji radoši integrē savu zīmolu sporta nozarē. Kādam tie ir sporta bāri, citam – sporta rezultātu vietne vai sporta norisēm veltīts video kanāls.
Kvalitatīvākai sporta attīstībai Latvijā būtu nepieciešams pārskatīt sporta skolu darbības organizāciju, kas lielā mērā turpina darboties no padomju laikiem pārmantotā sistēmā, uzskata vieglatlētikas treneris ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Guntars Markss. Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" viņš pastāstīja, ka pēc valsts apmaksātu treneru skaita sporta skolās Latvija ir pasaules līderos, bet tikai neliela daļa speciālistu spēj sagatavot augsta līmeņa jaunos sportistus.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izmēru, sporta nozare vēsturiski vienmēr ir bijusi pabērna statusā un tai allaž būs sekundāra loma, lai kuras ministrijas pārziņā joma nonāktu, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis.
Latvijas sporta pārvaldība ir pietiekami sarežģīts rēbuss. Līdz šim Latvija gāja ceļu, ka sporta federācijas veido pamatu Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), kas ir galvenās noteicējas tālākā valsts budžeta līdzekļu pārdalē federācijām. Koronavīrusa krīze iedzīs pamatīgu robu valsts maciņā, un ir tikai loģiski, ka vieni no pirmajiem cietējiem būs izklaides industrijas pārstāvji, pie kā pieskaitāms arī sports.
Olimpiskās spēles ir kļuvušas par komerciālu un nebaudāmu pasākumu, kurā nav patiesu vērtību, bet sabiedrība ir gatava slīgt elkdievībā, lai celtu debesīs medaļniekus, kas nākamajā dienā sāk pārdot savu izcīnīto godalgu, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica sporta žurnālistikā pieredzējušais Armands Puče. Lai pastāvošo sistēmu mainītu, viņš iesaistījies Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejas darbā.
Sporta sabiedrībā lauž šķēpus par sporta finansēšanas modeli un domājot par Latvijas sporta nākotni, izsver arī eksistenciālu jautājumu, cik stingram ir jābūt valsts plecam sporta stutēšanā un cik daudz turēšanās kājās ir katra paša atbildība.
Sporta vadībā ir ierasts runāt par politisko kontaktu svaru un pareizo konjunktūru, tajā pašā laikā atturīgi iesaistoties sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kuras pārziņā ir sporta nozare, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesijā piektdien teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Valsts pamatuzdevums sportā ir veselīgas sabiedrības veidošana, tādēļ jāveicina bērnu un jauniešu iesaistīšanās jau agrīnā vecumā, bet tam nepieciešama jauna pieeja, jo ar pārdesmit gadu vecu domāšanas modeli to nesasniegt, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps. Viņš rosina valsts finansējumu piešķirt sporta veidu federācijām, kas apliecina spēju piesaistīt bērnus un jauniešus.
Vismaz 20 gadu notiek diskusijas par valsts noteiktiem prioritārajiem sporta veidiem, kas ļautu racionālāk tērēt valsts piešķirto sporta budžetu. Prioritārie sporta veidi gan tikai pērn ieguva oficiālas aprises – divos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā darba grupa ir tikusi līdz kritēriju izstrādei.
Sporta veidiem Latvijā efektīvākai potenciāla sasniegšanai nepieciešams noteikt prioritātes valsts finansējuma saņemšanai, uzskata Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" aptaujātie eksperti. Lietpratējiem gan ir atšķirīgi viedokļi, vai būtu jānosaka prioritāri sporta veidi, vai pareizāks risinājums būtu izstrādāt stingru kritēriju kopumu, kas noteiktu iespējas saņemt valsts finansiālu atbalstu, taču abas pieejas praktiski nozīmētu sporta veidu ranga tapšanu.
Nepietiekama valsts finansējuma apstākļos sporta organizācijām palīdzētu izmaiņas nodokļu sistēmā, kas ļautu katrai personai noteiktu procentu nodokļos maksājamās naudas novirzīt izvēlētajam mērķim, vēstulē Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pauda volejbola treneris Māris Vensbergs, kurš iepriekš sportista karjerā spēlējis arī Latvijas valstsvienībā.
Latvijas sporta politikā svarīgi būtu noteikt prioritāros mērķus, nevis prioritāros sporta veidus, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs.
Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) 10. jūlijā gaidāmas organizācijas prezidenta vēlēšanas, kas arī aktualizējušas diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.
Sporta dzīve Latvijā ir atgriezusies ierastākā ritmā, arvien ievērojot pandēmijas dēļ noteiktos dažādos ierobežojumus. Valdošās koalīcijas partneri ir iezīmējuši piecus miljonus eiro sportam, lai nozare veiksmīgāk atkoptos pēc koronavīrusa pandēmijas, un Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) trešdien vienojās, kā pašlaik vēl nepiešķirto naudu varētu sadalīt.
Sporta nozarē sportisti dažkārt ir kā pakalpojumu sniedzēji un pilnvērtīgus darba līgumus nav noslēguši ar saviem klubiem. Tas tādēļ, ka daudziem klubiem, it īpaši mazajiem, nodokļu slogs ir pārlieku augsts.
Jaunākie
Interesanti