Aizvadītajā otrajā sezonā pētījumu ciklā "Kas jāmaina Latvijas sportā" Latvijas Televīzija (LTV) kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini" vislielāko uzmanību veltīja jaunatnes sporta problemātikai, meklējot iemeslus bieži vien nesaprotamajiem vecāku līdzmaksājumiem.
Lai arī Latvijā azartspēļu reklāma ar likumu ir aizliegta ārpus to norises vietas, faktiski aizliegums tiek brīvi apiets, reklamējot sporta bārus, statistikas lapas vai citus azartspēļu zīmolu atzarus. Sporta nozarei ieņēmumi no azartspēļu reklāmas ir ārkārtīgi būtiski, jo sastāda lauvas tiesu privātā finansējuma. Līdzīga situācija ir novērojama visā Eiropā, un daudzviet talkā tiek ņemta arī valsts nodokļu politika.
Arvien vairāk jauniešu vēlas veidot karjeru sportā, taču daudzi aizmirst, ka sportā gaitas var beigties negaidīti ātri. Līdz ar pilnveidošanos sportā ir nepieciešams iegūt izglītību, lai būtu nodrošināta turpmākā dzīve. Par pieredzi sporta gaitu apvienošanā ar izglītības iegūšanu Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja vairāki augsta līmeņa sportisti.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājumu izveidot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais sporta centrs”, kurā Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi, tenisa centru "Lielupe" un sporta centru "Mežaparks" pievienos VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", mainot tā nosaukumu, informēja IZM.
Turpmākajos gados Latvijā ir jāsekmē sporta infrastruktūras pieejamība un attīstība, kā arī jāveicina visu iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un jārada konkurētspējīga vide augstu sasniegumu sporta attīstībai, paredz otrdien valdībā apstiprinātās Sporta politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Paredzēts arī izveidot uz sistēmisku attīstību vērstu sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeli.
Par sporta nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 20. maijā informēja sporta struktūras par lēmumu no nākamā gada vadošā valsts partnera lomai izraudzīties vienu organizāciju. Tā būs Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), tomēr reorganizēšanas process ir izvērties sarežģīts.
Valdība otrdien atbalstīja naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem 2022. gada Pekinas ziemas olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs sportistiem, treneriem, sporta darbiniekiem un sporta federācijām, prēmēšanai atvēlot gandrīz miljonu eiro, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) pieņēma vadlīnijas olimpisko sporta veidu federāciju sportistu un pārstāvju dalībai starptautiskajā sporta apritē Krievijas un Baltkrievijas iesaistes kontekstā, ceturtdien informēja LOK.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātā sporta jumtorganizāciju konsolidācija ir iespējama, tikai balstoties uz olimpisko kustību, un nozari vienojošās organizācijas vispiemērotākais nosaukums būtu Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), jo tas ir spēcīgs zīmols ar valstisku nozīmi, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) valdes priekšsēdētājs Einārs Fogelis.
Sporta sabiedrībā jau ilgāku laika sprīdi virza ideju par īpaša valsts finansēta sporta fonda izveidi, kas darbotos pēc tādiem pašiem principiem kā Valsts kultūrkapitāla fonds. Valsts papildu finansējumu kultūras nozarei Kultūrkapitāla fonds sadala, rīkojot dažādus konkursus.
Aprīlī Sporta likumā veiktie grozījumi turpmāk liegs ieņemt amatus sporta federāciju valdē bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem vai ziņotājiem. Likums faktiski ir nomērķēts uz vienu cilvēku – Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidentu Juri Savicki, kurš nekad nav noliedzis saistību ar Valsts drošības komiteju un intervijā Latvijas Televīzijai apliecināja, ka ir gatavs amatu pamest.
Aprīlī negaidīti lielu publicitāti izpelnījās Einara Fogeļa vadītās Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) ārkārtas kongress, kur sešas dalībvalstis, starp kurām Latvija nebija, rosināja balsojumu par Krievijas amatpersonu atstādināšanu no ieņemamajiem amatiem organizācijā un Krievijas izslēgšanu no federācijas biedru vidus. Balsojumā par Krievijas izslēgšanu no FIL netika gūts pietiekams atbalsts, un situācija raisīja lielu mulsumu Latvijas Olimpiskajā komitejā, kas pēc sarunas ar Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) prezidentu Ati Strengu tā arī nesaprata Latvijas nostāju.
Saeima ceturtdien, 28. aprīlī, atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās, informēja Saeimas Preses dienests. Tāpat sportistiem un sporta darbiniekiem aizliegts piedalīties sacensībās Krievijā vai Baltkrievijā.
Saeimas sēdē ceturtdien debates raisījās par likumdevēja lēmumu Sporta likumā noteikt, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļi ir Latvijas pilsoņi.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aicināja starptautiskās sporta federācijas liegt Krievijas un Baltkrievijas sportistiem dalību sacensībās, tomēr SOK rindās ievēlēto biedru un goda biedru statuss Krievijas pilsoņiem nav mainīts un viņu darbība nav apturēta.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien skatīja priekšlikumus grozījumiem Sporta likumā, kas tostarp paredz ierobežot Baltkrievijas un Krievijas sporta aģentu sadarbību ar Latvijas sportistiem.
Vairāk nekā 50 Latvijas sporta žurnālistu aicina krieviski runājošos pašmāju sportistus un funkcionārus uzrunāt sabiedrību nesvinēt 9. maiju, lai spertu svarīgu soli sabiedrības vienošanā, kad arvien turpinās Krievijas militārais iebrukums Ukrainā.
Nodokļu reforma 2018. gadā pamatīgi mainīja ziedojumu sistēmu – pēc četriem gadiem ziedojumi sportam tā arī nav atgriezušies iepriekšējā līmenī. Kritums pārsniedz 30%, salīdzinot ar laiku pirms nodokļu reformas. Ieviestajām izmaiņām ziedošanas kārtībā būtu jāuzlabo iespēja sporta organizācijām saņemt papildu finansējumu, tomēr eksperti būtisku pieaugumu neparedz.
Lai arī handbols ir viens no populārākajiem komandu sporta spēļu veidiem Latvijā, valstsvienībai tajā lielus panākumus nav izdevies gūt. Latvijas Handbola federācijas (LHF) prezidente Ivita Asare un LHF valdes loceklis Edmunds Bogdanovs intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka tiek meklēti risinājumi, lai situāciju uzlabotu.
Valsts ir atteikusies no ieceres Latvijā administratīvi noteikt prioritāros sporta veidus, bet atšķirīgi viedokļi ir jautājumā, vai būtu ieviešama līdzīga sistēma kā Ungārijā, kur daļai komandu un individuālo sporta veidu ir nodrošinātas noteiktas priekšrocības.
