Latvijā vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu nodarbojas sporta skolās, un problēmas to finansēšanā kļūst arvien acīmredzamākas. Pašvaldības spiestas kompensēt valsts nepildītos solījumus, savukārt bērnu vecāki bieži tiek maldināti un izmantoti kā slēptais avots treneru ienākumu celšanai.
Sports / Sporta politika
Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valstī nav sakārtota sporta atbalsta sistēma, uzskata burātājs Ilgonis Balodis. Vienpusīgā sporta atbalstīšana un atspoguļošana medijos nesekmē mazāko sportu attīstību, liedzot Latvijas pārstāvjiem uzrādīt augstvērtīgus rezultātus. Situācija šobrīd novesta tik tālu, ka pats Balodis 2024. gada olimpiskajās spēlēs, visticamāk, startēs zem cita karoga, sarunā ar LSM.lv atklāja sportists.
Jau vairākus mēnešus dīkstāvē atrodas arī sporta halles – treniņi nenotiek un līdz ar to nav arī ienākumu. Īpaši sarežģīts šis laiks ir privāto haļļu īpašniekiem, kuri atzīst, ka valsts sniegtais atbalsts pašlaik ir nepietiekams. Dīkstāves pabalsts štata darbiniekiem esot pietiekams, taču segt telpu uzturēšanas izmaksas ar grantu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai nav iespējams.
Bērnu un jauniešu sports ir valsts kopējās veselības mugurkauls nākotnē, kā arī jauno profesionāļu kalve, kur rodas nākamie lūši, porziņģi, ozoliņi, irbes vai verpakovski. Sporta skolu audzēkņiem patlaban atļauts trenēties tikai ārā – aukstajā laikā tas īpaši apgrūtinoši bijis iekštelpu sporta veidos, bet līdz ar silto laiku izkusis ledus un slidot vairs nevar hokejisti un daiļslidotāji. Pagaidām var tikai nojaust, kā ilgstoša specializēto iemaņu treniņu neesamība ietekmēs jauniešu spēju konkurēt nākotnē.
Lai Latvijā varētu norisināties Eiropas čempionāts jauniešiem Latvijas U-16 meiteņu volejbola izlasei, no 8.marta atļauts rīkot sacensības ne tikai Latvijas pieaugušo izlašu sportistiem, bet arī izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ievērojot visus epidemioloģiskās prasības un nosacījumus, ceturtdien lēma valdība.
Pandēmijas ietekmē līdzekļu Liepājas Olimpiskā centra (LOC) objektu uzturēšanai pietiekot vairs tikai diviem, trim mēnešiem un lielākā daļa darbinieku ir atlaista. Jautājums ir par tenisa halles, vieglatlētikas manēžas un ledus halles turpmāku darbību. LOC ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tādēļ valsts atbalsts tai nepienākas.
Arī neolimpisko sporta veidu atlētiem atvērtajā Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) plānots uzlabot un padarīt saprotamākus atbalsta saņemšanai noteiktos kritērijus. Joprojām pamatā būs sasniegtie rezultāti, bet paredzēts ieviest nianses, kas konkurētspējīgākus par valsts atbalstu padarīs komerciālu sporta veidu pārstāvjus. Jaunos kritērijus iekļūšanai LOV gatavojas ieviest 2022. gada 1. janvārī.
Jau kopš oktobra vidus sportojošie bērni savas prasmes slīpē brīvā dabā. Līdz 21. decembrim vēl varēja piedalīties individuālās nodarbībās iekštelpās, taču pēdējo pusotru mēnesi liegta arī šāda iespēja. Tas novedis pie vairākām problēmām – slidenos laikapstākļos gūtiem savainojumiem, sporta nodarbību pamešanas un depresīvas uzvedības.
Valsts sporta budžets ir mazāks nekā pērn, un tas atspoguļojas arī programmās sporta federāciju pasākumiem, kur finansējums ir samazinājies par 350 000 eiro. Tādēļ par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izskata esošo programmu turpināšanas lietderību, arī no valsts budžeta finansētā žurnāla "Sports" atdevi, Latvijas Radio pastāstīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Augstskolas kā pārejas posms dzīvē no skolas sola līdz patstāvīgām pieaugušo gaitām Latvijas sporta sistēmā jau izsenis ir Ahileja papēdis. Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas punktu sportošanai pieliek ļoti daudz jauniešu, kam sports ir un būs tikai hobijs, kā arī tādi, kuru potenciāla griesti sportā varētu būt augstāki.
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) trešdien atbalstīja piedāvātās izmaiņas augstu sasniegumu sporta finansēšanas modelī, daļu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) un Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) funkciju nododot Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) un olimpisko sporta veidu federācijām, vienlaikus stiprinot to lomu un paaugstinot atbildību.
Žurnāls "Sports" ir visvecākais drukātais nacionālais medijs Latvijā, kas no avīzes pārtapis par žurnālu un pie lasītājiem nāk jau 65 gadus. Izdevuma nākotne gan ir neskaidra, jo bez iepriekš paredzētās dotācijas no valsts budžeta tas nevarēs pastāvēt. Iespējams, iemesls ir Covid-19 situācija vai samazinātais budžets sportam, bet varbūt žurnāla nākotne sašūpojās pēc tam, kad redakcija atļāvās publicēt kādam neglaimojošas frāzes, kam seko raganu medības.
Topošajās sporta politikas pamatnostādnēs nākamajiem septiņiem gadiem kā prioritāte izvirzīts bērnu un jauniešu sports. Tā tas bija arī aizvadītajā septiņgadē, taču vairāk uz papīra nekā reālajā dzīvē. Bērnu un jauniešu sporta finansēšanā galvenie spēlētāji ir pašvaldības un vecāki, no valsts budžeta finansē treneru darba samaksu, bet valsts līdzfinansējums nenosedz pat likumā noteikto minimālo likmi, – to kompensē pašvaldības.