Sporta joma Latvijā pēc koronavīrusa pandēmijas atkopsies lēni. Valdošās koalīcijas partneri sportam iezīmējuši piecus miljonus eiro, ko attiecīgās organizācijas drīkstēs lietot iepriekš paredzētiem mērķiem, tai skaitā arī sporta infrastruktūras atbalstam. Piemēram, Olimpiskajam centram Rīgā, kam nepieciešami apmēram 300 tūkstoši eiro, lai nebankrotētu.
Sports / Sporta politika
Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA) par prioritāriem sporta nozares sakārtošanā uzskata trīs virzienus - nodokļu sistēmas atbilstību finansējuma piesaistīšanai, sporta infrastruktūru un sportistu sociālās garantijas, ceturtdien informēja LKSSA.
Krīzes laika sporta problēmu darba grupas sanāksmē trešdien vairāk nekā desmit dažādu federāciju, pasākumu vadītāju un sporta būvju īpašnieki vienojās, ka līdz ar paredzamajām ārkārtējās situācijas beigām Latvijā pēc 9.jūnija varētu notikt vairāku veidu sacensības ar noteiktu dalībnieku skaitu. Tiesa, šis ieteikums spēkā stātos tikai ar nosacījumu, ka koronavīrusa izplatība Latvijā neaugs plašumā.
Sponsoru nodrošinātais finansējums pasaules sportā 2020.gadā pandēmijas dēļ samazināsies par 17 miljardiem dolāru (16 miljardiem eiro) jeb 37% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par sporta mārketinga analītiķu uzņēmuma "Two Circles" aprēķiniem vēstīja insidethegames.biz.
Pandēmijas apstākļos prāvākos mīnusus Latvijas lielākajām sporta spēļu federācijām rada atceltie vai pārceltie sporta pasākumi, jo izpaliek ieņēmumi no sponsoriem, biļešu pārdošanas, atsevišķos gadījumos arī televīzijas pārraižu tiesībām. Federāciju vadītāji Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" atzina, ka sarežģītajā situācijā cer saņemt palīdzību, paļaujoties gan uz starptautiskajām federācijām, gan lielākajai daļai cerot arī uz valsts struktūru atsaucību.
Kad Latvijā varēs atsākties dažādu sporta sacensību un čempionātu norise, būs atkarīgs no sabiedrības veselības speciālistu rekomendācijām, bet precīzu laiku vēl nav iespējams nosaukt, sarunā Latvijas Radio piektdien teica Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.
Pēc ārkārtējās situācijas pagarināšanas un jaunu rekomendāciju izstrādāšanas sporta objektos nav vienkārši atsākt sporta nodarbības, tostarp arī 27 tūkstošu kvadrātmetru plašajā Olimpiskajā centrā Rīgā. Kopš 12.maija ar sportu drīkst nodarboties arī iekštelpās, tomēr reti kura sporta iestāde ir atsākusi darbu.
Līdz ar ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu atvieglošanu kopš 12.maija ir atļauti arī bezkontakta sporta treniņi telpās, tostarp nodarbībām būs pieejami peldbaseini, pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Arī pandēmijas apstākļos ir jāievēro godīgas spēles principi, un sacensības cīņā par tituliem var risināties tikai apstākļos, kur visiem dalībniekiem ir vienādas starta iespējas, pirmdien Latvijas Televīzijā teica Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) valdes priekšsēdētājs un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.
Valdības pieņemtie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju ļaus no 12. maija rīkot organizētus treniņus, bet sacensības arvien būs aizliegtas. Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) Latvijas Radio pastāstīja, ka sacensības labvēlīgā epidemioloģiskā situācijā varētu atsākties maija beigās vai jūnija sākumā.
"Daugava" stadionā ir sākta 2021.gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamās ledus halles būvniecība, otrdien informēja VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"". Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai maijā to varētu izmantot pasaules hokeja čempionāta norisēs.
Vietēja pasākumiem ir labākas iespējas atgriezties apritē pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglošanas, lai gan lielākā uzmanība ir pievērsta augstākā līmeņa sacensībām, par Pasaules Veselības organizācijas padomnieka Braiena Makloskija teikto trešdien vēstīja BBC.
Valsts nodrošinātu finanšu atbalstu ziemas sporta veidos nākamajā sezonā saņems piecu sporta veidu atlēti, kas pārstāv kamaniņu sportu, bobsleju, skeletonu, ātrslidošanu un biatlonu, otrdien informēja Latvijas Olimpiskā vienība (LOV). LOV dalībnieku sapulce izvērtēja ziemas sporta veidu sportistu sasniegumus un nosauca vienības sastāvus 2019./2020.gada sezonai.
Ārkārtējās situācijas laikā Latvijā dīkstāvē ir visi valsts nozīmes sporta centri jeb olimpiskie centri. To ledus hallēs laukumu tagad klāj vien betons, baseinos nav ūdens, bet telpas ir tukšas. Olimpisko centru pārstāvji situāciju raksturo kā kritisku un neziņas pilnu, jo pagaidām valsts atbalsts un izpratne par šo sporta bāzu situāciju esot zemā līmenī. Dažāda ir arī olimpisko centru darbinieku pieredze, piesakoties dīkstāves pabalstiem.
Iespējams, pēc nedēļas vai pusotras varēs atsākt intensīvākas sporta nodarbības. Jau otrdien tiks atļauts darboties āra sporta laukumos, ja vien tas nebūs organizēts treniņš, pirmdien lēma Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Veselības ministrija (VM). IZM ir plāns pakāpeniskai ierobežojumu atcelšanai āra sporta laukumos, bet nosacījumus izstrādās vēl visu nedēļu.
Lai palīdzētu veiksmīgāk pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi, kā arī uzlabotu sporta pieredzi atlētiem, treneriem un sporta līdzjutējiem, no 21. līdz 23. maijam Latvijā notiks pirmais tiešsaistes hakatons, kas veltīts sporta industrijas izaicinājumiem. Tiešsaistes formāts līdz minimumam samazina dalības ierobežojumus, taču saglabā sportisku izaicinājumu un neierobežotas iespējas izpausties.
Latvijas sportā šobrīd galvenie privātie atbalstītāji ir azartspēļu uzņēmumi, kuru darbība ir apturēta Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestā ārkārtas stāvokļa dēļ. Tas jau 2020.gadā atsauksies uz sporta līgu, klubu, sporta pasākumu un individuālu atlētu finansēšanu. Ja, piemēram, futbola un hokeja virslīga, kā arī vadoši Latvijas sportisti sponsoru atbalstu saņems, tad daudzi nosacīti mazāksvarīgie projekti jau ir atcelti.
Starptautiskās sporta veidu federācijas ierasti saņem miljoniem dolāru par dalību olimpiskajās spēlēs, bet Tokijas olimpiādes pārcelšana uz 2021.gadu tām var izraisīt nopietnas finanšu sekas, jo Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) veikto četrgades kompensāciju izmaksa var vienu gadu aizkavēties.
Valsts labāko sportistu gatavošanās procesa finansēšana nav apturēta arī Covid-19 sarežģītajos apstākļos, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis. Viņš gan atzina, ka jāatrod optimāls risinājums, sabalansējot LOV budžeta iespējas ar sportistu vēlmēm.
Latvijas Hokeja federācija (LHF) darbinieku atlaišanu lielā mērā pamatoja ar to, ka uz dīkstāves pabalstu nevar pretendēt, jo šā gada ieņēmumi, salīdzinot ar pērnā gada martu un aprīli, nav samazinājušies vismaz par 30 procentiem. Tomēr federācijām, kurām finansējuma samazinājums ir vismaz 30 procenti, ir iespējas pretendēt uz šo pabalstu.
Jaunākie
Interesanti