Sports / Sporta politika
Vai alga vien padara sportistu par profesionāli? Ārkārtējā situācija liek meklēt risinājumus
Ārkārtējās situācijas laikā tikai profesionāli sportisti drīkst piedalīties vietējās un starptautiskās sacensībās, kuras apstiprina par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tomēr profesionāla sportista statusa interpretācija kopš iepriekšējā ārkārtas stāvokļa ir mainīta, radot sarežģījumus arī augstas meistarības komandās. 
Pandēmijas ierobežojumu dēļ bērni zaudē motivāciju sportot; cieš arī veselība
Jau gandrīz divus gadus bērnu un jauniešu sports Latvijā ir ļoti neritmisks un pakļauts dažādiem treniņu norises ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas dēļ. Visvairāk tas ietekmē iekštelpu sporta veidu treniņu, jo, piemēram, visu pagājušo ziemu kā basketbolistiem, tā futbolistiem, hokejistiem un vieglatlētiem nācās trenēties zem klajas debess. Tas dažādus sporta veidus novirza atšķirīgās pozīcijās – kāds var pielāgoties, kādam jākoncentrējas tikai uz fiziskās sagatavotības treniņiem, novārtā atstājot tehniskos elementus.
Sportojošie bērni ierobežojumu dēļ aktīvi izmanto iespēju doties uz ārzemēm
Spēkā esošie ierobežojumi pamatīgi satricinājuši bērnu sporta sistēmas pamatus. Laikā, kad ir aizliegti jebkādi treniņi pat ārā, vecāki izmisīgi meklē iespējas bērniem turpināt sportot. Basketbola treneri Agris Galvanovskis un Kristaps Kozlovskis sarīkoja nepilnu nedēļu ilgu nometni Igaunijā, treniņu grupu nokomplektējot pāris stundās. 
Vakcinācijas aptvere Latvijas profesionālās sporta komandās – augsta vai pat maksimāla
Profesionālās Latvijas komandās sasniegts augsts pret Covid-19 vakcinēto sportistu īpatsvars, bet dažos klubos rādītājs ir pat simtprocentīgs, jo to paredz ar spēlētājiem noslēgtie līgumi. Lai izzinātu situāciju par vakcinācijas aptveri, Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studija" sazinājās ar piecu Latvijas komandu pārstāvjiem.
Nometnes, sacensības un inventārs – vecāku lielākais klupšanas akmens bērnu sportā
Vislielākās izmaksas sportojošo bērnu vecākiem rada izdevumi par nometnēm, sacensībām un inventāru - valsts budžets netiek tieši novirzīts izdevumu mazināšanai šajās pozīcijās. Lielākais valsts atbalsta mehānisms bērnu sportā ir dotācijas treneru algām – aptuveni 17 miljoni eiro, kas katru gadu veido teju pusi Latvijas sporta budžeta.
Sportojošu bērnu vecāki: maksājumi skaidrā naudā bez čeka – ierasta prakse
Dažādos sporta veidos ierastā prakse prasīt nodarbībās iesaistīto bērnu vecākiem samaksu skaidrā naudā bez skaidra un saprotama pamatojuma, kā arī nereti bez darījumu apliecinošiem dokumentiem, raisa ģimenēs neapmierinātību. Vairāki sportā iesaistītu bērnu vecāki Latvijas Televīzijas Sporta redakcijai pauda satraukumu par nesaprotamiem maksājumiem.
Galvenais sporta ierēdnis: Mājsēdē izņēmums ir tikai profesionāļiem, bērnu sports – uz pauzes
Stājoties spēkā grozījumiem valdības rīkojumā par ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ, tajā paredzētie izņēmumi attiecas tikai uz sportistiem ar profesionāļa līgumu un nacionālajām izlasēm, ceturtdien Latvijas Televīzijā atgādināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Savukārt bērnu un jauniešu sportā organizētas norises klātienē ir "uz pauzes" līdz 14. novembrim.
Karatē treneris: Attālinātās nodarbībās mazākajiem bērniem vajag vecāku klātbūtni
Klātienes interešu izglītības nodarbības no ceturtdienas, 21.oktobra, uz laiku nevarēs notikt, jo to paredz lēmums par stingriem ierobežojumiem saslimstības ar Covid-19 iegrožošanai. Paša vadītās karatē skolas treneris Ruslans Sadikovs uzskata, ka jebkurā gadījumā ir svarīgi nodrošināt bērniem fiziskas aktivitātes, bet neklātienes nodarbībās mazākajiem dalībniekiem ir nepieciešama vecāku klātbūtne.
Treneru atalgojums bērnu sportā trūcīgs, augušam audzēkņu skaitam līdzi netiek
Vecāku finansiālās dalības apmērs bērnu sportā galvenokārt ir atkarīgs no treneru atalgojuma. Valsts nepietiekamās dotācijas treneru algām veido apburto loku - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas celt kritērijus finansējuma piešķiršanai, tikmēr sporta skolām par esošo samaksu ir arvien grūtāk piesaistīt darbā jaunus cilvēkus.
Bērnu vecāki - finansiāls ielāps jaunatnes sporta sistēmas caurumiem
Kādam vecākam basketbola skolā “Rīga” vienlaicīgi trenējās divi bērni. Lai gan papildus ikmēneša maksājumiem basketbola skolai tika veikts arī brīvprātīgs ziedojums, pie viena trenera tas būtiski mazinājis maksājumus par turnīriem, bet pie otra – nav mainījis neko.  
«Bērnu sporta uzrēķini». Kāpēc ir jārunā par sistēmas balstīšanu uz vecāku naudas maku
No 13. oktobra līdz pat 10. novembrim Latvijas Televīzija īstenos sociālo kampaņu “Bērnu sporta uzrēķini”. Kārtējie valdības ierobežojumi ir iesituši pa pašiem sporta sistēmas pamatiem. Sistēmas, kura galvenokārt turas uz jauno sportistu vecāku pleciem, izmantojot viņu labticību, naivumu, fanātismu… Šīs un vēl citas neuzskaitītās īpašības tiek ekspluatētas, kad bērnu sporta apguves nodrošināšanai nepieciešams atvērt vecāku naudas maku.
Nevalstiskās sporta organizācijas lūko labāko ceļu valsts finanšu dalīšanas reformā
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir uzdevusi nevalstiskajām sporta organizācijām savstarpēji vienoties par jauna valsts naudas sadales modeļa izveidi. Ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī netiks novērsta, IZM no 2023. gada 1. janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.
Sporta veidu federācijas pēc Valsts kontroles paustās kritikas atzīst kļūdas finansējuma apguvē
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā septembrī skatīja informāciju par Valsts kontroles revīziju Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK). Nepilnības valsts finansējuma izlietojumā konstatētas 12 no 36 olimpiskajām federācijām, bet plašsaziņas līdzekļos īpaši tika izceltas četras – kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona, jātnieku un šaušanas federācijas.
Latvijai 4 mēnešos jāsakārto antidopinga lietas, vilcināšanās sportam draud ar smagām sekām
Latvija tiks atzīta par neatbilstošu Pasaules antidopinga kodeksam, ja četru mēnešu laikā nenovērsīs arvien pastāvošās neatbilstības, otrdien informēja Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA). Nonākšana Antidopinga kodeksam neatbilstošo valstu sarakstā draudētu ar aizliegumu uzņemt starptautiskas sacensības un sportistiem pārstāvēt savu valsti, tomēr Latvijas Antidopinga biroja direktors Mārtiņš Dimants sarunā LSM.lv pauda pārliecību, ka nepilnību novēršanai dotais laiks ir pietiekams, lai prasības izpildītu.
Jaunākie
Interesanti