Sporta skolas Kurzemē izvērtē dažādas iespējas pilnvērtīgai darbības nodrošināšanai un attīstībai apstākļos, kad treniņu organizēšana bērniem izmaksā dārgi, bet tajā pašā laikā ir jārēķinās, ka vecāku līdzfinansējuma iespējas var būt ierobežotas.
Sports / Sporta politika
Ārkārtējās situācijas laikā tikai profesionāli sportisti drīkst piedalīties vietējās un starptautiskās sacensībās, kuras apstiprina par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tomēr profesionāla sportista statusa interpretācija kopš iepriekšējā ārkārtas stāvokļa ir mainīta, radot sarežģījumus arī augstas meistarības komandās.
Jau gandrīz divus gadus bērnu un jauniešu sports Latvijā ir ļoti neritmisks un pakļauts dažādiem treniņu norises ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas dēļ. Visvairāk tas ietekmē iekštelpu sporta veidu treniņu, jo, piemēram, visu pagājušo ziemu kā basketbolistiem, tā futbolistiem, hokejistiem un vieglatlētiem nācās trenēties zem klajas debess. Tas dažādus sporta veidus novirza atšķirīgās pozīcijās – kāds var pielāgoties, kādam jākoncentrējas tikai uz fiziskās sagatavotības treniņiem, novārtā atstājot tehniskos elementus.
Spēkā esošie ierobežojumi pamatīgi satricinājuši bērnu sporta sistēmas pamatus. Laikā, kad ir aizliegti jebkādi treniņi pat ārā, vecāki izmisīgi meklē iespējas bērniem turpināt sportot. Basketbola treneri Agris Galvanovskis un Kristaps Kozlovskis sarīkoja nepilnu nedēļu ilgu nometni Igaunijā, treniņu grupu nokomplektējot pāris stundās.
Emocionāli smagāk, bet finansiāli ir vieglāk – tā 13 gadus vecā karatista Olivera Ritenieka mamma Laura raksturo dēla pārcelšanos uz dzīvi Spānijā.
Profesionālās Latvijas komandās sasniegts augsts pret Covid-19 vakcinēto sportistu īpatsvars, bet dažos klubos rādītājs ir pat simtprocentīgs, jo to paredz ar spēlētājiem noslēgtie līgumi. Lai izzinātu situāciju par vakcinācijas aptveri, Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studija" sazinājās ar piecu Latvijas komandu pārstāvjiem.
Vislielākās izmaksas sportojošo bērnu vecākiem rada izdevumi par nometnēm, sacensībām un inventāru - valsts budžets netiek tieši novirzīts izdevumu mazināšanai šajās pozīcijās. Lielākais valsts atbalsta mehānisms bērnu sportā ir dotācijas treneru algām – aptuveni 17 miljoni eiro, kas katru gadu veido teju pusi Latvijas sporta budžeta.
Dažādos sporta veidos ierastā prakse prasīt nodarbībās iesaistīto bērnu vecākiem samaksu skaidrā naudā bez skaidra un saprotama pamatojuma, kā arī nereti bez darījumu apliecinošiem dokumentiem, raisa ģimenēs neapmierinātību. Vairāki sportā iesaistītu bērnu vecāki Latvijas Televīzijas Sporta redakcijai pauda satraukumu par nesaprotamiem maksājumiem.
Stājoties spēkā grozījumiem valdības rīkojumā par ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ, tajā paredzētie izņēmumi attiecas tikai uz sportistiem ar profesionāļa līgumu un nacionālajām izlasēm, ceturtdien Latvijas Televīzijā atgādināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Savukārt bērnu un jauniešu sportā organizētas norises klātienē ir "uz pauzes" līdz 14. novembrim.
Vienīgais atbalsta mehānisms, kādu valsts patlaban piedāvā sportojošo bērnu vecākiem, ir attaisnotie izdevumi ienākumu deklarācijā ar slieksni 600 eiro gadā. Turklāt sporta apguve jeb interešu izglītība ir tikai viens no vairākiem attaisnoto izdevumu objektiem.
Vecākiem Rīgā jārēķinās ar iespēju maksāt vairāk par savu bērnu iesaistīšanos valsts akreditētās un līdzfinansētās privātās sporta skolās, kam galvaspilsētas pašvaldība atšķirībā no savām skolām finanses neparedz. Lai gan privāto sporta skolu audzēkņi dzīvo Rīgā, kur viņu vecāki maksā nodokļus.
Klātienes interešu izglītības nodarbības no ceturtdienas, 21.oktobra, uz laiku nevarēs notikt, jo to paredz lēmums par stingriem ierobežojumiem saslimstības ar Covid-19 iegrožošanai. Paša vadītās karatē skolas treneris Ruslans Sadikovs uzskata, ka jebkurā gadījumā ir svarīgi nodrošināt bērniem fiziskas aktivitātes, bet neklātienes nodarbībās mazākajiem dalībniekiem ir nepieciešama vecāku klātbūtne.
Vecāku finansiālās dalības apmērs bērnu sportā galvenokārt ir atkarīgs no treneru atalgojuma. Valsts nepietiekamās dotācijas treneru algām veido apburto loku - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas celt kritērijus finansējuma piešķiršanai, tikmēr sporta skolām par esošo samaksu ir arvien grūtāk piesaistīt darbā jaunus cilvēkus.
Kādam vecākam basketbola skolā “Rīga” vienlaicīgi trenējās divi bērni. Lai gan papildus ikmēneša maksājumiem basketbola skolai tika veikts arī brīvprātīgs ziedojums, pie viena trenera tas būtiski mazinājis maksājumus par turnīriem, bet pie otra – nav mainījis neko.
No 13. oktobra līdz pat 10. novembrim Latvijas Televīzija īstenos sociālo kampaņu “Bērnu sporta uzrēķini”. Kārtējie valdības ierobežojumi ir iesituši pa pašiem sporta sistēmas pamatiem. Sistēmas, kura galvenokārt turas uz jauno sportistu vecāku pleciem, izmantojot viņu labticību, naivumu, fanātismu… Šīs un vēl citas neuzskaitītās īpašības tiek ekspluatētas, kad bērnu sporta apguves nodrošināšanai nepieciešams atvērt vecāku naudas maku.
Valdība otrdien, 28. septembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātās izmaiņas noteikumos, paredzot paraolimpiskajās spēlēs izcilus panākumus guvušos Latvijas sportistus prēmēt par katru sasniegumu, liecina Ministru kabineta informācija.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir uzdevusi nevalstiskajām sporta organizācijām savstarpēji vienoties par jauna valsts naudas sadales modeļa izveidi. Ja gada laikā sadrumstalotība nevalstisko sporta organizāciju apvienību līmenī netiks novērsta, IZM no 2023. gada 1. janvāra pilnībā pārņems valsts sporta budžeta līdzekļu un citu sporta pārvaldības funkciju izpildi.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā septembrī skatīja informāciju par Valsts kontroles revīziju Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK). Nepilnības valsts finansējuma izlietojumā konstatētas 12 no 36 olimpiskajām federācijām, bet plašsaziņas līdzekļos īpaši tika izceltas četras – kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona, jātnieku un šaušanas federācijas.
Tokijas olimpiskajās spēlēs medaļas ieguvušie Austrālijas atlēti nesaņems naudas balvas, ja neturpinās gaitas sportā, turpretim paraolimpiskie laureāti var rēķināties ar prēmijām neatkarīgi no turpmākiem karjeras plāniem, vēstīja Austrālijas televīzija "ABC News".
Latvija tiks atzīta par neatbilstošu Pasaules antidopinga kodeksam, ja četru mēnešu laikā nenovērsīs arvien pastāvošās neatbilstības, otrdien informēja Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA). Nonākšana Antidopinga kodeksam neatbilstošo valstu sarakstā draudētu ar aizliegumu uzņemt starptautiskas sacensības un sportistiem pārstāvēt savu valsti, tomēr Latvijas Antidopinga biroja direktors Mārtiņš Dimants sarunā LSM.lv pauda pārliecību, ka nepilnību novēršanai dotais laiks ir pietiekams, lai prasības izpildītu.
Jaunākie
Interesanti
