Stipendiju komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LPSA) pasniedzēja Agita Ābele pastāstīja, ka duālā karjera Latvijā nav nekas jauns, jo arī pirms vairākiem desmitiem gadu augsta līmeņa sportisti apvienoja profesionālo karjeru ar mācībām. Tiesa, šobrīd ir daudz lielāka izpratne par to, kāpēc tas nepieciešams, jo sportista karjera visbiežāk beidzas mūža pilnbriedā apmēram 40 gadu vecumā.
Pirms 15–20 gadiem jēdziens duālā karjera bija jauns jēdziens ar pirmajām vadlīnijām, taču jau iepriekš to daudzi bija realizējuši, jo vienmēr ir bijuši studenti, kas grib gan mācīties, gan sportot, paskaidroja Ābele. Viņa pastāstīja, ka ir arī ļoti augstu sasniegumu sportisti, kas sezonas aktīvākajā daļā saplāno savas darbības, un ir augstskolas, kas nāk pretim atlētiem.
"Tas ir tāds divpusīgs process – no vienas puses, studenti vairāk iet sportot, bet, no otras puses, arī sportisti vairāk aptver dažādas izglītošanās iespējas," teica Ābele.
LSFP stipendiju piešķiršana studējošiem atlētiem jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju.
Pirms lēmuma piešķirt atbalstu vērtēti atlētu sportiskie sasniegumi iepriekšējos divos mācību gados. Stipendija ir vienreizēja, tās apjoms svārstās no 500 eiro līdz 1500 eiro. Stipendiju finanšu avots ir Izglītības un zinātnes ministrijas budžets, šogad tam atvēlēti 39 900 eiro.
Ābele pastāstīja, ka pieteikumu skaits pēdējos gados ir apmēram 70. Viņa gan aicina pretendentus rūpīgāk izlasīt nolikumu, jo ne visi pieteikumus iesniegušie varēja pretendēt uz atbalstu, iespējams, paļaujoties, ka pandēmijas laikā prasībās būs kādas atlaides.
Savukārt LSFP prezidents Einars Fogelis sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka šādu stipendiju piešķiršana no valsts budžeta neprasa milzu līdzekļus, taču lietderības koeficients ir ļoti liels. Liels darbs vēl būtu veicams sportistu treneriem un arī LSFP, lai aktīvāk uzrunātu un pārliecinātu sportistus iet arī izglītības ceļu, atzina Fogelis. Viņš piebilda, ka sportistu atbalstīšana ar stipendijām tiek īstenota jau 10 gadu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība var būt pārliecināta par programmas lietderību, jo tās pievienotā vērtība ir ļoti liela.
Visvairāk šīgada stipendiātu – 14 – pārstāv Rīgas Tehnisko universitāti, 12 studē LSPA, bet astoņi – Latvijas Universitātē.
Populārākie sporta veidi ir vieglatlētika, florbols, pludmales volejbols un šaušana.
Vislielāko 1500 eiro stipendiju šogad ieguva LSPA studenti Roberts Plūme (kamaniņu sports) un Tokijas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks Artūrs Plēsnieks (svarcelšana), Latvijas Universitātes pārstāvji Raimo Vīgants (distanču slēpošana) un Marija Magdalēna Nereda (dambrete), kā arī spīdvejists un Daugavpils Universitātes students Oļegs Mihailovs.
Olimpiskais laureāts Plēsnieks sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka stipendija lieti noderēs, bet attālināti viņš lekcijas apmeklē arī decembra sākumā, atrodoties treniņnometnē Uzbekistānā. Plēsnieks priecājas, ka varēs stipendiju izmantot sportiskiem mērķiem, lai labāk sagatavotos sacensībām.
Pēdējos gados arvien vairāk Latvijas sportistu izvēlas duālās karjeras iespējas arī ASV, kur koledžu sports un tā piramīda ir ļoti labi sakārtota. Nav gan tik svarīgi, vai sportists augstāko izglītību iegūst Latvijā vai kādā citā zemē. Galvenais, ka iegūtais diploms pēc karjeras beigām neliks justies kā no laivas izmestam.
