Sporta skolu sistēmas līdzfinansēšana patērē pusi Latvijas sporta budžeta. Lai arī Latvijā ir vairāk nekā 90 atzītu sporta veidu federāciju, sportu skolu sistēmā ir pārstāvēti 38 sporta sporta veidi, kopējam audzēkņu skaitam pārsniedzot 40 000 bērnu un jauniešu. Tomēr gribētāju skaits iekosties valsts maizē ir vēl lielāks.
Sports / Sporta politika
Latvijas sporta politiku gaida lielākās izmaiņas kopš deviņdesmitajiem gadiem, jo izšķiršanās par prioritārajiem sporta veidiem nonākusi finiša taisnē. Vai resursu koncentrēšana maksimāliem sasniegumiem būs efektīvs ceļš, iespējams, kļūs zināms jau ļoti drīz. Lūk, svarīgākie jautājumi par prioritāro sporta veidu noteikšanu:
Darbs prioritāro sporta veidu noteikšanā Latvijā rit jau otro gadu, un līdzšinējās diskusijas sporta nozarē nav bijušas rezultatīvas. Igaunijas Kultūras ministrijas Sporta departamenta vadītājs Tarvi Pirns intervijā Latvijas Televīzijā pauda pārliecību, ka ar striktu prioritāro sporta veidu noteikšanu valsts riskē zaudēt citus jaunos talantus.
Olimpisko sporta veidu individuālajiem atlētiem iekļūšana kādā Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā garantē ikmēneša ienākumus, finanses treniņnometnēm un nodrošinātu medicīnisko aprūpi. LOV jaunā stratēģija paredz plašāku sporta veidu iesaisti, bet jautājums, kā tas tiks realizēts, vēl ir diskusiju stadijā, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja LOV valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis.
Prioritāro sporta veidu noteikšana Latvijā kā sarunu temats ne tikai aizkulisēs aktuāls ir jau apmēram divus gadus. Čukstus par to „aiz priekškara” sāka runāt 2016. gada rudenī, kad nesen bija noslēgušās Rio olimpiskās spēles, Latvijas delegācijai paliekot bez medaļām, ko atrādīt valstsvīriem. Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) sagaida, ka lēmumi par prioritāšu sistēmu varētu tikt pieņemti laikposmā no oktobra līdz gada beigām.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sniegtie medicīnas, fizioterapijas un finanšu pakalpojumi jau 26 gadus ir pieejami olimpisko sporta veidu atlētiem. Pasaules tendences gan ir tādas, ka olimpisko sporta veidu spektrs vairs nav strikti noteikts un viss mainās gana strauji. Jauno sporta veidu popularitāte norāda, ka steigšus jāmainās arī LOV kārtībai. Pirmais solis - ļaut arī neolimpisko veidu atlētiem izmantot vismaz LOV medicīnas un fizioterapijas pakalpojumus.
Latvijā varētu būt līdz 30 prioritārajiem sporta veidiem, kam pienāktos valsts atbalsts, bet precīzu skaitu paredzēts nosaukt oktobrī pēc pētījuma datu analīzes. Nepieciešams arī veicināt sporta veidu federāciju saikni ar sporta skolām un precīzi apzināt esošo sporta infrastruktūru, lai tās izmantošana būtu efektīva, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija), kam futbols personiski nešķiet būtiskas intereses vērts.
Valsts amatpersonas un sporta funkcionāri pie katras iespējas cenšas atgādināt, ka valsts prioritāte sportā ir vesela nācija un maksimāli liela tautas iesaiste fiziskās aktivitātēs. Šī doma nostiprināta pat dokumentāli – Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti gan ir vienisprātis, ka apņēmība attīstīt tautas sportu izrādījusies lozungs, nevis reāla rīcība.
Diskusija par prioritārajiem sporta veidiem rit jau otro gadu un izpelnījusies plašu rezonansi sporta sabiedrībā. Tās ēnā palikusi būtiskāka diskusija – kādi ir valsts prioritārie mērķi jeb valsts pasūtījums sportā? Advokātu biroja „Sorainen” partneris Jānis Taukačs uzskata, ka valstij vispirms vajadzētu noteikt stratēģisko virzienu sporta budžeta izlietošanā un tikai pēc tam sākt diskusiju par prioritārajiem sporta veidiem.
Latvijas sporta lielākie privātie atbalstītāji jau gadiem ir sporta totalizatoru uzņēmumi. Maz ir līgu vai sporta komandu, kuru vizuālo veidolu nerotātu kāda azartspēļu uzņēmuma logotips. Lai arī azartspēļu reklāma pēc likuma ir pieļaujama tikai to organizēšanas vietās, pakalpojumu sniedzēji radoši integrē savu zīmolu sporta nozarē. Kādam tie ir sporta bāri, citam – sporta rezultātu vietne vai sporta norisēm veltīts video kanāls.
Kvalitatīvākai sporta attīstībai Latvijā būtu nepieciešams pārskatīt sporta skolu darbības organizāciju, kas lielā mērā turpina darboties no padomju laikiem pārmantotā sistēmā, uzskata vieglatlētikas treneris ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Guntars Markss. Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" viņš pastāstīja, ka pēc valsts apmaksātu treneru skaita sporta skolās Latvija ir pasaules līderos, bet tikai neliela daļa speciālistu spēj sagatavot augsta līmeņa jaunos sportistus.
Ņemot vērā Latvijas ekonomikas izmēru, sporta nozare vēsturiski vienmēr ir bijusi pabērna statusā un tai allaž būs sekundāra loma, lai kuras ministrijas pārziņā joma nonāktu, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis.
Latvijas sporta pārvaldība ir pietiekami sarežģīts rēbuss. Līdz šim Latvija gāja ceļu, ka sporta federācijas veido pamatu Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) un Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK), kas ir galvenās noteicējas tālākā valsts budžeta līdzekļu pārdalē federācijām. Koronavīrusa krīze iedzīs pamatīgu robu valsts maciņā, un ir tikai loģiski, ka vieni no pirmajiem cietējiem būs izklaides industrijas pārstāvji, pie kā pieskaitāms arī sports.
Olimpiskās spēles ir kļuvušas par komerciālu un nebaudāmu pasākumu, kurā nav patiesu vērtību, bet sabiedrība ir gatava slīgt elkdievībā, lai celtu debesīs medaļniekus, kas nākamajā dienā sāk pārdot savu izcīnīto godalgu, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica sporta žurnālistikā pieredzējušais Armands Puče. Lai pastāvošo sistēmu mainītu, viņš iesaistījies Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejas darbā.
Sporta vadībā ir ierasts runāt par politisko kontaktu svaru un pareizo konjunktūru, tajā pašā laikā atturīgi iesaistoties sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kuras pārziņā ir sporta nozare, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās asamblejas sesijā piektdien teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Valsts pamatuzdevums sportā ir veselīgas sabiedrības veidošana, tādēļ jāveicina bērnu un jauniešu iesaistīšanās jau agrīnā vecumā, bet tam nepieciešama jauna pieeja, jo ar pārdesmit gadu vecu domāšanas modeli to nesasniegt, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps. Viņš rosina valsts finansējumu piešķirt sporta veidu federācijām, kas apliecina spēju piesaistīt bērnus un jauniešus.
Vismaz 20 gadu notiek diskusijas par valsts noteiktiem prioritārajiem sporta veidiem, kas ļautu racionālāk tērēt valsts piešķirto sporta budžetu. Prioritārie sporta veidi gan tikai pērn ieguva oficiālas aprises – divos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā darba grupa ir tikusi līdz kritēriju izstrādei.
Sporta veidiem Latvijā efektīvākai potenciāla sasniegšanai nepieciešams noteikt prioritātes valsts finansējuma saņemšanai, uzskata Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" aptaujātie eksperti. Lietpratējiem gan ir atšķirīgi viedokļi, vai būtu jānosaka prioritāri sporta veidi, vai pareizāks risinājums būtu izstrādāt stingru kritēriju kopumu, kas noteiktu iespējas saņemt valsts finansiālu atbalstu, taču abas pieejas praktiski nozīmētu sporta veidu ranga tapšanu.