Darbs prioritāro sporta veidu noteikšanā sākās 2019. gada jūlijā, kad tā laika izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas vadībā tika izveidota darba grupa sporta finansēšanas modeļa pilnveidei. 2019. gada oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēstīja, ka ir izstrādājusi kritērijus un nodos tos plašākai sabiedriskai apspriešanai mēnesi vēlāk, bet pēc divarpus gadiem ir skaidrs, ka prioritāro sporta veidu noteikšanas mēģinājumi ir cietuši neveiksmi.
Sports / Sporta politika
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs organizācijas finansiālo stāvokli raksturo kā katastrofālu. LVS minimālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešami 340 000 eiro, bet valsts dotācijas no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ir tikai 120 000 eiro.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā daudzus ukraiņu sportistus atstājis bez mājām un bez atgriešanās iespējām valstī. Visvairāk cieš bērnu komandas dažādos sporta veidos. Kaimiņvalstis labprāt uzņem un izmitina ukraiņu sportistus. Izņēmums nav arī Latvija, kuras federācijas sniegušas palīdzību vairākiem ukraiņiem.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) valde aicināja starptautiskās sporta veidu federācijas neļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties sacensībās. Par to kāda ir situācija Latvijā, intervijā Latvijas Radio skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Daudzi pasaules vadošie sportisti, tostarp arī no Krievijas, ir nosodījuši karu Ukrainā. Līdzīgi reaģējušas arī neskaitāmas līgas un sporta veidu federācijas, taču lēmumi pagaidām lielākoties vērsti pret sacensību aizvadīšanu Krievijā, nevis Krievijas komandu vai sportistu izslēgšanu no starptautiskās sporta aprites.
Nacionālās sporta bāzes statusu nule kā piešķīra "Arēnai Rīga" un "Ruukki" pludmales centram Mārupē – tas nav atbalsts pandēmijas laikā, jo pieteikumus abi pretendenti izstrādāja vēl pirms Covid-19 ēras. Gan "Arēna Rīga", gan "Ruukki" centrs ir privātas iestādes, bet iespēja iegūt nacionālās sporta bāzes statusu nav atkarīga no objekta piederības.
Pekinas ziemas olimpisko spēļu programmā debitēs septiņas jaunas disciplīnas, kuras Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izziņoja 2018. gadā, un piecas no tām ir Latvijas Slēpošanas Savienības (LSS) pārziņā. Jaunajās disciplīnās Latvijā nav augsta līmeņa sportistu, kas varētu pretendēt uz dalību olimpiskajās spēlēs, un plašākie apvāršņi arī nav veicinājuši būtisku finansējuma pieaugumu, apliecina LSS gada pārskati.
Iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā 4. vietu ātrslidošanā izcīnīja Haralds Silovs. Tas bija otrs augstvērtīgākais sasniegums aiz bobslejistu bronzas, tomēr ātrslidošana Latvijā ir Silova monoizrāde, jo viņš ir vienīgais sportists un vienīgais sertificētais treneris, bet panākumi nebūtu iespējami ar citu valsts sporta finansēšanas modeli.
Izaicinājumi, ar kuriem 2022. gadā saskarsies Latvijas sports, būtiski neatšķirsies no pērnajiem. Karstākais jautājums joprojām solās būt bērnu sportam piemērotie ierobežojumi, jo epidemiologu prognozes turpmākajiem mēnešiem nav iepriecinošas. Tas liek ar piesardzību raudzīties uz regulējumu bērnu sportam.
Valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas. Jaunie noteikumi paredz mainīt dotācijas aprēķināšanas kārtību sporta treneru darba samaksai, pārejot uz likmju finansēšanas principu, informēja par nozari atbildīgā IZM.