Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajos priekšlikumos par prioritāro sporta veidu noteikšanas kārtību un plānotajām izmaiņām sporta finansēšanas modelī trūkst skaidru ieviešanas mērķu un ieguvumu, ceturtdien vēstīja Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA).
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) ik gadu decembrī lemj par prēmiju piešķiršanu, novērtējot izcilus sasniegumus sportā. Šāda kārtība bijusi jau gadiem, bet 2020. gada decembrī būs pēdējā reize, kad prēmijas dalīs pēc pašreizējās sistēmas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā jaunu sportistu prēmēšanas konceptu, bet nav vēl skaidri zināms, kad tas tiks ieviests.
Aktīvās sporta gaitas 2020.gadā noslēdza vairāki elites līmeņa Latvijas sportisti, viņu vidū titulētā svarcēlāja Rebeka Ibrahima, olimpiskais čempions Jānis Strenga un vēl viens bijušais bobslejists Helvijs Lūsis. Iemesli katram ir savi, taču tas nemaina faktu, ka tuvākajās olimpiskajās spēlēs nāksies iztikt bez vairākiem ilggadējiem Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) dalībniekiem, kuru gaitas sportā galvenokārt uzturēja nodokļu maksātāji ar konkrētu mērķi sekmēt Latvijas konkurētspēju olimpiskajās spēlēs. Tas raisa jautājumu, kāda ir LOV sportistu atbildība sabiedrībai.
ASV Senāts pirmdien pieņēma likumu, kas padara par kriminālu pārkāpumu starptautiskas dopinga afēras, ja noziedzīgās shēmas varētu ietekmēt ASV sportistu vai uzņēmumu intereses, vēstīja aģentūra AP. Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) gan bažījas, ka likuma pieņemšana ievieš dubultus standartus cīņā pret dopingu.
Pieņemot valsts budžetu 2018. gadam, sporta nozarei uz trim gadiem piešķīra papildu finansējumu, bet 2021. gadā tas jau būs beidzies. Sporta sabiedrībai nāksies savilkt jostas, tiesa, 2021.gadā situāciju vēl atvieglos par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atrastais papildu finansējums un pandēmijas seku mīkstināšanai piešķirtā nauda, toties nākamajos gados jārēķinās ar vēl straujāk rūkošu rocību.
Kopš sākusies ārkārtējā situācija, stājušies spēkā ierobežojumi, kas nosaka sacensību turpināšanu tikai augstākajās līgās, turklāt sportistiem jābūt pilngadīgiem un profesionāļiem. Par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan nākusi pretī sporta spēļu federācijām profesionālisma interpretācijā, taču fundamentāla prasība ir ar sportistu noslēgts līgums, kas paredz materiāla labuma gūšanu.
Darbs valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanā rit jau pusotru gadu, un sporta sabiedrība daudz lauzusi šķēpus, bet tā arī nav spējusi pat pietuvoties taustāmam rezultātam. Nespēju rast risinājumu likumsakarīgi nosaka vairāki cēloņi, kuru ietekme būs jāmēģina novērst pieaicinātajiem ekspertiem, bet viņus sagaida nepateicīgs uzdevums.
Prioritāro sporta veidu noteikšanas process Latvijā ir raisījis plašas diskusijas sporta sabiedrībā, jo pieņemtie lēmumi var būtiski ietekmēt attīstības iespējas. Savu alternatīvo piedāvājumu prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem izstrādāja Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis, kura veiktajos aprēķinos iekļauti sporta veidu sasniegumi un aktivitātes, taču ar atšķirīgiem akcentiem nekā par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā darba variantā.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) pārvaldību 2021. gadā sagaida lielas izmaiņas – 1994. gadā darbību sākušais uzņēmums pārtaps par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) dibinātu nodibinājumu. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks gan nespēja atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai reorganizācijas rezultātā izdosies ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētās programmas “Sporto visa klase” septītā sezona piektdien startēja ar tiešsaistes pasākumu sociālajos medijos, informēja LOK. Lai arī Covid-19 dēļ sākotnējie plāni tikai mainīti, “Sporto visa klase” sezonas atklāšanas pasākums notika un tajā piedalījās visi programmas dalībnieki, kuri tiešraidē sekoja līdzi savās skolās.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) organizācijas jaunās vadības ietekmē ir sākusi vērienīgu vairāku struktūru reorganizāciju un pēc Olimpiešu sociālā fonda funkciju pārskatīšanas kārta pienākusi Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV). Piedāvātā jaunā sistēma sportistiem saņemt finansējumu caur LOK tikai ar sava sporta veida federācijas starpniecību liek pievērst uzmanību uzraudzības mehānisma nepieciešamībai.
Valsts labāko sportistu atbalstam izveidotā Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) kļūs par Latvijas sporta elites medicīnas centru arī neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem, pirmdien informēja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Krievijas sporta funkcionāru centieniem starptautiskajā apritē panākt valstij četru gadu diskvalifikācijas atcelšanu izšķiroši notikumi pirmdien sākās Lozannā, kur Starptautiskā sporta arbitrāžas tiesa (CAS) nedēļas garumā vērtēs, cik atbilstošas ir piespriestās sankcijas lietā, kuras pamatā ir valsts uzturēta dopinga sistēma.
Ieilgušais prioritāro sporta veidu noteikšanas process raisa sporta sabiedrībā arvien lielāku ažiotāžu. Diskusiju galvenā tēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātās kritēriju un to izpildes darba versijas, kas visus sporta veidus sarindo rangā no basketbola līdz pat beisbolam. Saasinātās diskusijas par formu novārtā atstājušas daudz būtiskāku tēmu – saturu.
Lielajam hokejam līdzvērtīgas kaislības ir ne tikai uz ledus, bet arī risinot cita veida jautājumus, piemēram, par pāriešanu uz citu komandu. Tā juridiskos strīdos tika ierauta kāda topošā hokejista ģimene, kura mainīja dzīvesvietu un vēlas bērnu sūtīt trenēties citā hokeja klubā. Noslēgtie līgumi par pāreju liek maksāt brangu rēķinu, raisot jautājumu, vai bērniem sportā var piemērot tādus pašus saistību noteikumus kā profesionāļiem.
Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) sadarbībā ar sporta federācijām ir veikusi padziļinātu analīzi valsts budžeta līdzekļu kritēriju sadales aprēķinā un kopīgi gatavo priekšlikumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), informēja LSFP.
“Sporta nozarei atvēlēto finansējumu nedrīkst samazināt. Tas nav pieņemami, ka Finanšu ministrijas izstrādātajā valsts budžeta projektā sportam paredzēts līdzekļu samazinājums pamatfunkciju izpildei. Pamatfunkcijas nav nekādas ekstras, tā ir ikdienas vajadzība, un tas ir apkaunojoši, ka sporta nozares pārstāvji spiesti nākt un lūgties pēc papildu naudas,” otrdien, 27. oktobrī, pēc sēdes sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa sacīto citē Saeimas Preses dienests.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno pašas budžetā ietaupītos līdzekļus 1 379 486 eiro apmērā novirzīt nākamā gada budžetā vairākām sporta programmām, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē sacīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) 2021. gada vasarā pārņems no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) pabalstu izmaksu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem un treneriem, pirmdien informēja LOK.
Valsts sporta budžets ir pārāk mazs, lai tā pārdalīšana par labu prioritārām sporta veidu federācijām ļautu tām atrisināt kādas problēmas, Latvijas Televīzijas (LTV) "Sporta studijai" teica Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.
