Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments ir atzinis par pamatotu prasību piešķirt naudas balvas sportistiem arī par izciliem sasniegumiem nedzirdīgo spēlēs, informēja tiesā.
Sports / Sporta politika
Sporta federācijām Latvijā līdz 1. oktobrim bija dots laiks reaģēt uz aprīļa beigās pieņemtajiem grozījumiem Sporta likumā. Starp ierobežojumiem turpmāk strādāt Krievijā un Baltkrievijā bija iekļauts arī aizliegums vadošus amatus sporta federācijās turpmāk ieņemt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un ziņotājiem, kā arī ārvalstu specdienestu aģentiem.
Energoresursu krasais cenu kāpums arī Somijā ir raisījis bažas par sporta infrastruktūras objektu turpmāko darbību, īpaši sarežģītā situācijā nonākot ledus hallēm un peldbaseiniem, vēstīja Somijas sabiedriskais medijs YLE. Somi lielākās cerības saista ar pašvaldību finanšu atbalstu, lai bērni un jaunieši varētu turpināt nodarbības, un papildus finanšu nasta nespiestu viņu vecāku plecus.
Sadalot finansējumu līdz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, Vācijā septiņām ziemas olimpisko sporta veidu jumtorganizācijām ik gadu piešķirs 6,17 miljonus eiro, ko papildinās līdzekļi treneru darbam un organizatoriskiem izdevumiem, vēstīja Vācijas mediji. Ar brangākajām finansēm var rēķināties bobslejā un kamaniņu sportā, kur vāciešiem ir vislabākās izredzes uz olimpiskajām medaļām.
Ekonomikas ministrijas piedāvātais atbalsts elektrības sadārdzinājuma ietekmes mazināšanai nav pietiekams ledus hallēm, kuru īpašnieki tādēļ cer uz atsevišķu regulējumu, kas ļautu bāzēm sarežģītajā situācijā turpināt darbību, Latvijas Radio otrdien pastāstīja Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns.
Straujais energoresursu cenu kāpums nopietni apdraud sporta infrastruktūras turpmāku darbību. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) intervijā Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka tiek plānots atbalsts elektroenerģijas tarifa pieauguma daļējai kompensēšanai ne tikai uzņēmumiem, un tas atvieglotu maksājumu slogu arī sporta klubiem.
Sporta medicīnas ārsti ceļ trauksmi, jo 2022. gadā ir divkāršojies sirds slimību skaits bērniem un būtiski augušas sūdzības par pārslodzi. Viens no iemesliem ir robi likumos, kas treneriem ar zemākās kvalifikācijas sertifikātu ļauj strādāt ar bērniem dažādos sporta veidos un nodarbībās. Tas rada bērniem neatbilstīgas sporta slodzes risku, kas var ietekmēt mazo sportistu veselību nākotnē.
Energoresursu cenu kāpums uz pārdomu sliekšņa nostādījis Latvijas sporta nozari, jo nav zināms, vai apjumtās sporta būves ar pašreizējām elektroenerģijas un apkures cenām spēs funkcionēt visu ziemas sezonu. Liepājā energocenu krīzi cer pārlaist, paļaujoties uz pašu iekšējām rezervēm un pašvaldības atbalstu grūtā brīdī.
Energoresursu cenu kāpums ietekmēs daudz nozares, tajā skaitā vienu no dārgākajiem sporta veidiem hokeju. Visas Latvijas ledus halles ir neziņā, cik ilgi varēs strādāt un vai valsts plāno kādus atbalsta mehānismus. Pašreizējie palīdzības piedāvājumi nerada uzticību, ka halles spēs strādāt visu sezonu.
Rudeni ar bažām gaida lielākā daļa sabiedrības. Arī pludmales volejbola haļļu darbību būtiski ietekmēs straujais dabasgāzes un elektrības cenu kāpums. “Ruuki” pludmales sporta centra vadītājs Andris Blaka, “Beach Arena” pārstāvis Jānis Vītols un “Beach Box” vadītājs Renārs Tverijons raidījumā “Piespēle” neslēpa, ka cenas nāksies paaugstināt.
Latvijas sporta aizkulisēs aktivizējusies diskusija par profesionālu sportistu mentālo veselību, un problēmu spektrs ir ļoti plašs – kāds nespēj tikt galā ar sabiedrības spiedienu, cits ātri pazaudē karjeras laikā nopelnīto naudu, vēl kādam dzīvi plosa dažādas atkarības. Visgrūtākajā situācijā sportisti nonāk brīdī, kad karjerai jāliek punkts.
Valsts sporta budžeta līdzekļu piešķiršanu atzītajām sporta veidu federācijām un citām sporta organizācijām to pamatdarbības veikšanai no 2023. gada 1. janvāra centralizēti nodrošinās Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), piektdien informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.