ĪSUMĀ:
- Prezidents, premjers, Saeimas spīkere, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas priekšsēdētāji vienojas par valsts funkcionēšanas pamatprincipiem.
- Levits: Šis ir jauns formāts, kas iedibina jaunu konstitucionālo praksi.
- Amatpersonu pieņemto dokumentu jau šodien publicēja “Latvijas Vēstnesī”.
- Pamatprincipi: valsts pastāvēšana, sabiedrība un ikkatrs cilvēks jāaizsargā arī ārkārtējā situācijā.
- Valsts iestādēm un amatpersonām jāorganizē darbs, lai to nodrošinātu.
- Levits: Jebkurš juridisks formālisms un resorisms ir pretrunā ar šo Satversmes mērķi.
- Krīzes vadība ir Ministru kabineta uzdevums.
- Saeima turpina darbu, ja vajag – attālināti.
- Saeima sāk meklēt risinājumus darbam tiešsaistē.
- Iedzīvotājiem ir absolūts pienākums pildīt visus noteikumus.
- Levits atbalsta Satversmes 81. panta atjaunošanu – valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku.
- Šajā normā būtu jāprecizē, kad tas ir iespējams.
Levits ar premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”), Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība), Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču kopā pieņēma dokumentu, kas noteiks valsts darbības pamatprincipus ārkārtējās situācijā.
Levits norādīja, ka šāda formāta augstāko amatpersonu forums noticis pirmo reizi Latvijas vēsturē, kad visi sanāk kopā un spriež par pamatprincipiem, kā funkcionē valsts, “tas ir jauns formāts, kas iedibina jaunu konstitucionālo praksi”.
Amatpersonas vienojās par pamatprincipiem, kas izriet no Satversmes, kā valsts funkcionē ārkārtējos apstākļos. Amatpersonu pieņemto dokumentu, kas apraksta šos pamatprincipus, jau pirmdien, 23. martā, publicēja “Latvijas Vēstnesī”.
Pamatprincipi paredz, ka valsts pastāvēšana, sabiedrība un ikkatrs cilvēks jāaizsargā jebkuros apstākļos, arī ārkārtējā situācijā, informēja prezidents.
Ārkārtējā situācijā visām valsts iestādēm un amatpersonām jāorganizē darbs tā, lai valsts pastāvēšana, sabiedrības aizsardzība tiktu nodrošināta. Jābūt radošai pieejai, lai šajos apstākļos to varētu īstenot, norādīja Levits.
“Jebkurš juridisks formālisms un resorisms ir pretrunā ar šo Satversmes mērķi,” uzsvēra prezidents.
Šajā situācijā krīzes vadība ir Ministru kabineta uzdevums, tas vada situācijas pārvarēšanas pasākumus, kamēr pārējie orgāni un amatpersonas savas kompetences ietvaros palīdz valdībai pārvarēt šo situāciju, skaidroja Levits.
“Valsts darbojas vienoti, lai visi kopā varētu šo situāciju pārvarēt,” sacīja Levits.
Viņš skaidroja, ka arī Saeima turpina darbu un nepieciešamības gadījumā savas funkcijas īsteno attālināti, kas ir pieļaujams.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sarunā ar Latvijas Radio apliecināja, ka sākts meklēt iespējamos risinājumus, kā tiešsaistē nodrošināt Saeimas deputātu darbu, tostarp iespēju debatēt un balsot par konkrētiem lēmumiem.
“Saeimas Administrācija strādā, lai nodrošinātu šādu iespēju Saeimai. Ir ļoti svarīgi saprast, ka Satversme to pieļauj, ka krīzes pārvarēšanai ir jāmeklē jaunas iespējas, kā valsts vara strādātu, tai skaitā Saeima. Saeimas prezidijs ir lūdzis Saeimas Administrāciju atrotīt piedurknes un ķerties pie darba, lai to nodrošinātu,” sacīja Mūrniece.
“Es rīt būšu darbā, un man būs iespēja pārliecināties, kā šodien šīs sarunas būs sekmējušās. Mēs darbu pie tā sākam tikai tagad.
Vēl piektdien daļa deputātu nebija gatavi strādāt citādi, bet es tomēr ceru, ka šo īpašo notikumu gaismā izdosies rast konsensu šajā jautājumā,” sacīja Mūrniece.
Savukārt visiem iedzīvotājiem ir absolūts pienākums pildīt visus noteikumus saistībā ar ārkārtējo situāciju, izrādīt solidaritāti, rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un valsts kopējo labumu, lai kopējiem spēkiem mēs šo krīzi pārvarētu, sacīja Levits.
Viņš arī apliecināja, ka atbalsta savulaik no Satversmes izslēgtās normas atjaunošanu, lai ļautu valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku ārkārtas situācijas laikā. Savulaik šādas tiesības paredzēja 81. pants, taču to pirms vairāk nekā 10 gadiem izslēdza, jo to izmantoja tad, kad tas nebija nepieciešams.
Levits sacīja, ka atbalsta šādas normas atjaunošanu, nosakot, kuros gadījumos var pieņemt noteikumus ar likuma spēku, kas darbotos zināmu laiku. Viņš rosina šādu diskusiju, bet norādīja, ka par to var izlemt tikai Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Taču prezidents būtu gatavs piedāvāt konkrētu panta redakciju.
Viņš arī apliecināja gatavību sasaukt valdības sēdi ar konkrētu darba kārtību nepieciešamības gadījumā, taču šobrīd valdība un premjers, pēc prezidenta domām, strādā labi un šādas nepieciešamības nav.
KONTEKSTS:
Ārkārtējā situāciju Latvijā nolemts izsludināt 12.martā, lai ierobežotu koronavīrusa Covid-19 izplatību. Tā būs spēkā līdz 14. aprīlim, tās laikā noteikti vairāki ierobežojumi, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem, tam valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.
21. martā par saslimšanu ar Covid-19 paziņoja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Tāpēc sākta plaša izmeklēšana: pārbaudīti visi parlamentārieši, kā arī Saeimas darbinieki un valdības pārstāvji. Valdības darbs tiks turpināts attālināti.
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
