Viņa stāstīja, ka politiķi jau iepriekš diskutējuši par ārkārtējās situācijas ieviešanu. Tāpat arī epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norādījis, ka ir laiks apsvērt stingrākus Covid-19 ierobežojumus.
Mūrniece sacīja, ka, ja valdība lems par ārkārtējo situāciju, pēc iespējas ātrāk tiks sasaukta Saeimas sēde. Mūrniece ārkārtējo situāciju atbalstīs un domā, ka to darīs arī kolēģi Saeimas deputāti.
Saeimas priekšsēdētāja gan uzsvēra, ka līdz ar ārkārtējo situāciju vajadzētu virzīt arī atbalsta programmas dažādām sabiedrības grupām.
Vērtējot atbalsta programmas, kas darbojās pavasarī ārkārtējās situācijas laikā un tika mainītas vairākas reizes, Mūrniece uzsvēra – tajā brīdī visi mācījās.
KONTEKSTS:
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") jau izteicies, ka pienācis laiks apsvērt nepieciešamību Latvijā atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu noteikt tādus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, ko likums pašlaik operatīvi neļauj darīt.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā jau bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vasarā situācija bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga.
23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku. No 30. oktobra – vēl stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās var pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās – ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
