7.–12. klašu skolēniem pagarina attālinātās mācības līdz 15. novembrim

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, vecāko klašu skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim, otrdien, 27. oktobrī, nolēma valdība.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") informēja, ka nolemts pagarināt attālināto mācību periodu līdz 15. novembrim, jo vīrusa izplatība bieži fiksēta tieši vecāko klašu skolēnu vidū.

Tāpat līdz 13. novembrim turpināsies esošie ierobežojumi interešu izglītībai.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja, ka pusaudžiem saslimstība ar Covid-19 ir krietni vairāk izplatīta nekā bērnudārza vecuma bērniem vai jaunāko klašu skolēniem.  

Dati par saslimstību kopš 1. septembra liecina, ka vidēji Latvijā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju bija 178,6 gadījumi. Vecuma grupā līdz 6 gadiem šis rādītājs ir 66,1, bet vecuma grupā no 7 līdz 12 gadiem šis rādītājs bija 192 gadījumi uz 100 000 bērnu šajā vecumā,

savukārt vecuma grupā no 13 līdz 19 gadiem saslimstības rādītājs pārsniedza 276,1 gadījumu uz 100 000 bērnu šajā vecumā, informēja SPKC pārstāvis.

Viņš norādīja, ka pirmsskolas vecuma bērniem saslimšanas riski ir krietni mazāki nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam, bet jaunāko klašu skolēniem šie riski ir tādi paši kā vidēji jebkuram iedzīvotajam.

Bet pusaudžiem vecuma grupā no 13 līdz 19 gadiem šis risks ir krietni augstāks, ko, no vienas puses, ietekmē skolu apmeklēšana, transporta izmantošana, bet Perevoščikovs arī uzskata, ka papildu negatīvu efektu dod pusaudžu socializācija, tas, ko bērni dara ārpus skolas, vakaros un kas dod iespēju infekcijai izplatīties tālāk un plašāk.

Viņš arī informēja, ka pirms 2–3 nedēļām vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem saslimstība sāka pieaugt, līdz šī vecuma grupa ierindojās pirmajā vietā pēc atklāto Covid-19 gadījumu skaita, bet pagājušajā nedēļā bija straujš saslimstības kritums un nu jau šī grupa ir otrajā vietā aiz vecuma grupas no 15 līdz 49 gadiem. Perevoščikovs skaidroja, ka pozitīvo efektu deva skolēnu brīvdienas, kad bērni bija nošķirti no vienaudžiem.   

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) piebilda, ka vecāko klašu skolēniem pagarināts attālināto mācību periods, lai jaunākie skolēni varētu turpināt mācīties klātienē, kas ir nozīmīgi ģimenēm ar bērniem, kur vecāki ir ekonomiski aktīvi.

Viņa arī informēja, ka

valdība nepieņēma kādu lēmumu attiecībā uz vecāku tiesībām izvēlēties, ka viņu 1.–6.klases bērni var neapmeklēt skolu klātienē, bet mācīties attālināti.

Ministre skaidroja, ka šāds ierosinājums izskanēja, bet tas ir skolu jautājums, “vai tās var organizēt mācības tā, ka pieci skolēni mācās attālināti un pārējie klasē”.  Ja skola redz, ka  spēj šo sarežģīto uzdevumu atrisināt, ļaujot dažiem bērniem mācīties attālināti, to var darīt, bet valdība šādu centralizētu lēmumu nepieņēma, jo situācijas skolās ir atšķirīgas.

Ņemot vērā attālināto mācību pieredzi pavasarī, ir skaidrs, ka zināšanu līmenis, mācoties klātienē vai attālināti, var atšķirties.

Tas ir arī pierādīts, ka attālināto mācību laikā aug zināšanu plaisa starp skolēniem, uzskata Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

“Neizbēgami, šeit es negribētu teikt, ka varētu dabūt visu to pašu vai izdarīt visu to pašu, kā esot klātienes mācībās. Protams, ka ne, jo šādos izņēmuma gadījumos arī mēs nerunājam par pilnvērtīgu attālināto mācību procesu, kas būtu tiešsaistes nodarbības, skaidrošanas tiešs darbs ar skolēnu,” atzina Catlaks.

Viņš gan neizslēdz, ka skolas ar vecākiem var vienoties par attālinātām mācībām “izņēmuma gadījumos, ja tiešām ir ļoti augsti riski un cilvēki baidās, ir psiholoģiskā stresā, es neizslēdzu, ka tādas vienošanās varētu arī būt”.

“Bez šaubām ir jāsaprot arī vecākiem, ja uz šādu modeli iet, te būs noteikti ierobežojumi un kaut kādi zudumi vai neiegūts kaut kas, ko varētu iegūt, kopā ar citiem mācoties,” brīdināja Catlaks.

Viņš gan atzina, ka nevar prognozēt, cik daudz skolēns var pazaudēt vai neiegūt. “Mēs šeit nerunājam par mēnesi. Es teiktu, ka nedēļa varētu būt tas maksimums, jo nedēļa arī ir apmēram tas laiks, ko cilvēki pavada pašizolācijā vai karantīnā. Tādos apmēros tie zaudējumi varētu nebūt tik būtiski, raugoties uz visu semestri. Noteikti to nevajadzētu darīt un piekopt līdz kalendārā gada beigām. Tad bez šaubām, ka tas noteikti ļoti nopietni ietekmēs bērna konkrēto attīstību,” uzsvēra Catlaks.

Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt praktiskās nodarbības.

Tāpat līdz 15. novembrim joprojām nenotiks interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības nodarbības klātienē, izņemot vienas grupas, kas vienlaikus ir arī izglītības iestādes viena grupa, ietvaros. Nodarbības var rīkot individuāli klātienē vai arī attālināti, informēja Izglītības ministrija.

Profesionālās izglītības iestādes turpinās darbu atbilstoši dibinātāja lēmumam. Šīm iestādēm mācības B modelī (daļēji attālināti) šobrīd ir pamatdarbošanās modelis, ja vien Slimību profilakses un kontroles centrs nav noteicis stingrākus ierobežojumus, informēja IZM.

Speciālās izglītības iestādēs joprojām spēkā ir iespēja mācīties arī klātienē.

Arī pieaugušo izglītībā saglabājas līdzšinējie noteikumi, tomēr, lai vēl vairāk pasargātu sevi un citus no Covid-19 infekcijas, šajās nodarbībās ir aicinājums izmantot sejas maskas vai aizsegus jau papildus esošajiem drošības nosacījumiem.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.

7.–12.klašu skolēni no 26. oktobra atsāka mācības attālinātii, un sākotnēji šāda kārtība bija noteikta līdz nedēļas beigām. Skolās atzina, ka pēc pavasara pieredzes izmaiņām pielāgoties ir vieglāk. Tomēr šajā neprognozējamajā laikā mācību kvalitāte paliek otrajā plānā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt