Perevoščikovs iesaka stingrākus Covid-19 ierobežojumus slimības izplatības samazināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 izplatība aizvadītajā nedēļā neliecina par slimības izplatības stabilizāciju, tādēļ pret ierobežojumiem vajadzētu izturēties nopietnāk, preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Departamenta direktors uzsvēra, ka sabiedrība jau vairākkārt aicināta ievērot ierobežojumus. Tāpat gan valdība, gan epidemiologi ir uzsvēruši drošības pasākumu nepieciešamību.

Vēl aizvien tiek novērots, ka cilvēki ar saslimšanas simptomiem nepaliek mājās. Perevoščikovs minēja, ka slimība tādēļ strauji izplatās darba kolektīvos.

Pašreizējie drošības pasākumi var arī nedot rezultātu, jo tiek novērots, ka liela iedzīvotāju daļa neievēro tos, norādīja Perevoščikovs. Eksperts uzsvēra, ja ierobežojumi tiktu ievēroti tāpat kā pavasarī – slimība nevarētu izplatīties nekontrolēti.

Perevoščikovs skaidroja, ka pašreizējie ierobežojumi, iespējams, ir efektīvi, taču tie neesot pietiekami stingri, lai cilvēki tos ievērotu. Viņš pauda, ka stingrie drošības pasākumi ārzemēs, piemēram, robežu slēgšana un karantīnas pasākumi, notiek tādēļ, lai cilvēki tos ievērotu. Tas palīdz apturēt slimības straujo izplatīšanos.

35% no šī brīža saslimšanas gadījumiem nav izsekojami, kas liecina, ka slimības izplatīšanās  notiek nekontrolēti. Arvien lielākā skaitā Latvijas pilsētu un novadu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir lielāks par 100. Aizvadītajā nedēļā tās bija 40 pilsētas un novadi, taču nedēļu pirms tam tikai 22 administratīvās teritorijas. Vissliktākā situācija saglabājas Rīgā.

SPKC eksperts informēja, ka 85% no aizvadītajā nedēļā konstatētajiem slimniekiem ir Covid-19 simptomi. Pagājušajā nedēļā reģistrēts visaugstākais mirstības rādītājs kopš epidēmijas sākuma – 15,6. Pavasarī maksimālais rādītājs, kas tika konstatēts, bija 5,9. 

Savukārt valdības pieņemtie lēmumi ir devuši rezultātus saistībā ar saslimšanu bērnu vidū. Pēdējās nedēļās vismazāk saslimušo konstatēts bērniem līdz 14 gadu vecumam. Perevoščikovs akcentēja, ka pirms dažām nedēļām bērni bija visbiežākie slimotāji, taču brīvlaika pagarināšana un bērnu norobežošana ir samazinājusi saslimstību bērniem.

Visvairāk aizvadītajā nedēļā saslimušie ir cilvēki no 14 līdz 49 gadu vecumam. Šādus rādītājus Perevoščikovs skaidroja kā pašsaprotamus, pamatojot, ka šie cilvēki ir visaktīvākie sabiedrisko vietu apmeklētāji. 

 

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.

Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.

No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.

Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti