Ar Ukrainas premjeru sarunājās Latvijas Televīzijas žurnālists Gints Amoliņš.

Ukrainas karavīri drosmīgi aizsargā valsti pret ienaidnieku – prasa tikai munīciju

Gints Amoliņš: Laipni lūgti Latvijā. Nākot uz studiju, jūs stāstījāt, ka tikko apmeklējāt Latvijas Okupācijas muzeju un tas uz jums atstāja lielu iespaidu.

Deniss Šmihaļs: Patiešām! Tā ir ļoti interesanta pieredze, arī salīdzināt, ko Krievija tagad dara Ukrainā, ko Krievija ir darījusi Ukrainā iepriekšējos gados un pagājušā gadsimta laikā. Mums un jums ir viena un tā pati situācija, tā pati vēsture. Mums Ukrainā tagad ir tāda pati situācija. Viņi turpina terorismu, turpina genocīdu pret ukraiņiem. Viņi turpina cilvēku deportācijas. Viņi Ukrainā turpina bērnu nolaupīšanu. Ja vēlaties sajust to, kas notiek Ukrainā, apmeklējiet savu Okupācijas muzeju un varēsiet sajust to, kas tagad notiek Ukrainā.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, nu jau ir sācies trešais gads. Situācija frontes līnijā Ukrainai ir smaga. Krievija turpina agresiju, cenšas okupēt jaunas teritorijas. Un turpinās arī raķešu uzbrukumi un dronu uzbrukumi. Kā jūs raksturotu situāciju šobrīd frontes līnijās Ukrainā? 

Sākšu ar to, ka atgādināšu, ka mēs atbrīvojām 50% no mūsu teritorijām, kuras bija okupētas kopš pilna mēroga agresijas sākuma. Un faktiski mēs esam atbrīvojuši Melno jūru, un tagad Melnā jūra ir atbloķēta.

Mēs varam eksportēt savas preces, savus graudus caur Melno jūru. Kaut mums nav flotes, mēs izmantojam dronus un raķetes, lai atbrīvotu Melno jūru. Mēs turpināsim šo stratēģiju frontē.

Tagad mēs cīnāmies ar Krieviju, un situācija ir sarežģīta tikai tāpēc, ka trūkst munīcijas artilērijai. Mēs gaidām uz Čehijas iniciatīvu, kuru Latvija stingri atbalsta. Mēs ceram, ka tā mums dos papildu jaudu, lai aizpildītu artilērijas munīcijas deficītu. Neskatoties uz šo deficītu, mums tik un tā ir izdevies stabilizēt frontes līniju. Mēs atturam Krievijas armiju, mēs aizsargājam savas teritorijas un turpināsim mūsu cīņu. Mēs neesam izsmelti. Mēs esam noguruši, bet mēs turpināsim sevi aizsargāt šajā neizprovocētajā karā.

Ukraina ir upuris. Un, ja upuris pārstās sevi aizsargāt, tad mēs vienkārši nomirsim. Mūsu ģimenes nomirs.

Jums taisnība, ka Krievija turpina savus teroristiskos uzbrukumus mūsu civilajai infrastruktūrai. Aizvadītajā naktī viņi iznīcināja trīs civilās daudzstāvu mājas. Kad notikuma vietā atbrauca neatliekamās palīdzības brigādes, viņi turpināja šo uzbrukumu, un nogalināja diemžēl mūsu glābšanas dienestu darbiniekus, kas tikko bija ieradušies, lai dzēstu ugunsgrēku un glābtu cilvēkus.

Tā dēvētie dubultā trieciena uzbrukumi. Diezgan biedējoša lieta.

Absolūti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikko šonedēļ parakstīja likumprojektu, kas samazina militārās mobilizācijas vecumu no 27 uz 25 gadiem – par diviem gadiem. Krievijai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi ievērojama priekšrocība personālsastāva resursu ziņā. Kāpēc prezidents parakstīja likumprojektu tieši tagad?

Prezidents parakstīja trīs likumprojektus. Runa ir par mobilizācijas vecuma samazināšanu, par tā dēvētā mobilizēto elektroniskā kabineta izveidi un vēl vienu likumu mobilizācijas aptveres un cilvēku uzskaitīšanai. Tas šobrīd ir vajadzīgs šim kara posmam. Mēs sagaidām, ka mūsu parlaments apstiprinās vēl vienu visaptverošu mobilizācijas likumu ar jauniem papildu nosacījumiem. Tas padarīs mobilizāciju daudz caurskatāmāku, daudz raitāku un vienkāršāku. Tagad gaidām uz šo. Faktiski Ukrainas parlaments komiteju līmenī drīz pabeigs diskusijas, un mēs ceram, ka nākamnedēļ likumprojekts nonāks parlamentā un tur tiks parlamenta atbalstīts.

Patlaban armijā mums ir vairāk vai mazāk stabila situācija. Armijas jaunais galvenais komandieris ģenerālis [Oleksandrs] Sirskis frontes līnijās ir sācis karavīru rotāciju. Tas mūsu personālam frontes līnijā nedaudz atvieglo situāciju, lai viņiem būtu iespēja atpūsties, atgūt spēkus.

Mūsu televīzijas komandas, arī es pats, esam bijuši frontes līnijās. Daudzi karavīri tur bijuši šos divus gadus un ir diezgan noguruši.

Bet jebkurā gadījumā karavīri joprojām drosmīgi aizsargā mūsu valsti, cīnās pret ienaidnieku. Viņi mums prasa tikai munīciju. Un mēs gaidām šo artilērijas munīciju. Lūdzam arī vidējas un tālas darbības raķešu bruņojumu, lai vājinātu Krievijas loģistiku okupētajās teritorijās Krimā. Mums tas ir ļoti vajadzīgs. Un mēs arī lūdzam raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām, un visa veida pretgaisa aizsardzības aprīkojumu. Mums tas ir vajadzīgs munīcijas trūkuma un piegāžu pārrāvuma dēļ, kas saistīts ar atbalsta kavēšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Eiropa mostas jeb šogad tiek gaidīts būtisks lēciens bruņojuma piegādēs Ukrainai

Rietumvalstis pēdējo divu gadu laikā Ukrainai ir piegādājušas daudz militārās palīdzības. Tomēr, kā minējāt, pēdējo mēnešu laikā ir bijušas būtiskas kavēšanās, kas ir veicinājis tādas situācijas izveidošanos frontē, kāda tā ir tagad. Arī Eiropas Savienības solījums par vienu miljonu artilērijas lādiņu nav līdz galam izpildīts. Jūs minējāt ASV Kongresā joprojām iestrēgušo atbalsta pakotni. Joprojām gaidāt lēmumu no Vācijas par augstas precizitātes "Taurus" vadāmajām raķetēm. Esat teicis, ka šis ir izšķirošs gads. Ka cerat, – lēmumi tiks pieņemti drīz, ātrāk nekā vēlāk, jo Ukrainai šis ir izšķirošs gads. 

Esam priecīgi par čehu iniciatīvu. Tā dod cerību, ka tuvākajā laikā mums būs liels daudzums artilērijas munīcijas. Mēs gaidām un ticam, ka Eiropas Savienībai izdosies piegādāt šo vienu miljonu – mums ir grafiks, un mēs to apspriedām ar [Žuzepu] Borela kungu, Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās. Mums ir arī ļoti labas sarunas ar Eiropas Savienības komisāriem, piemēram, ar [Eiropas Savienības iekšējā tirgus] komisāru [Tjerī] Bretonu.

Eiropas Komisija un Eiropa kopumā, kā es to redzu, mostas. Tā attīsta militārās aizsardzības nozari. Tāpēc es uzskatu, ka šī gada laikā mēs sasniegsim labus rezultātus munīcijas un aprīkojuma piegādē Ukrainai, kā arī attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Domāju, ka šis gads mainīs situāciju attiecībā uz ražošanu un visa tā piegādēm, kas ir nepieciešams mums un kas ir nepieciešams Eiropai, lai sevi aizsargātu.

Vai esat noraizējies par ASV palīdzības pakotni, ka tā nenāk?

Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim bija ļoti laba saruna ar ASV Pārstāvju palātas spīkeri republikāni Maiku Džonsonu, un mums ir cerība, ka tuvākajā laikā – šī mēneša laikā – ASV Kongress pieņems galīgo lēmumu par atbalstu Ukrainai. Varētu būt diskusijas, par kuru no pakotnēm viņi balsos, bet mēs jūtam, ka mums ir atbalsts gan no demokrātiem, gan republikāņiem. Ka mums ir abu partiju atbalsts. Un mums ir ASV sabiedrības atbalsts. Un es ticu, ka šomēnes būs lēmums un viņi turpinās savu atbalstu. It īpaši militāro atbalstu, kurā mēs esam ļoti ieinteresēti.

Ceturtdien Rīgā jūs aicinājāt izveidot kopīgus militārās ražošanas uzņēmumus ar Latviju. Tādu lietu ražošanai kā, protams, droni, bet arī 155 milimetru munīciju, artilērijas lādiņus, kas ir ļoti svarīgi Ukrainai. Ir kādi konkrēti lēmumi par to?

Pirmkārt, man jāizsaka vislielākā pateicība un atzinība Latvijas tautai, Latvijas valdībai par tik spēcīgu atbalstu Ukrainai. Par atbalstu visās jomās – gan kopumā, gan humānajā, gan militārajā jomā. Par daudzu atbalsta koalīciju veidošanu. Un šī iniciatīva izveidot dronu koalīciju ir absolūti izcila, jo pašreiz droni ļauj mums izdzīvot frontē, kamēr mums ir artilērijas lādiņu piegādes caurums. Mēs izdzīvojam, tikai pateicoties droniem. Tāpēc dronu koalīcijas izveide ir ideāla ideja. Mēs esam tik ļoti pateicīgi. Un ceturtdien mēs pārrunājām visu tehnisko, finansiālo un likumdošanas specifiku šāda veida sadarbībai. Un es ticu, ka šī gada laikā tas nesīs ļoti labus rezultātus. Taču tas ir tikai viens no mūsu sadarbības aspektiem.

Mēs noteikti varam turpināt attīstīt sadarbību visās citās aizsardzības un militārajās jomās, īpaši 155 milimetru kalibra šāviņu ražošanā un visos citos virzienos. Tāpēc es uzskatu, ka mūsu uzņēmumi satiksies dažādos starptautiskos pasākumos, kā Berlīnes konferencē par Ukrainas atveseļošanos, un biznesa tikšanos laikā. Mums ir ļoti labas perspektīvas. Un mēs saprotam, ka mēs esam partneri, esam draugi, mēs esam mūsu kopīga ienaidnieka kaimiņi. Un mums vajadzētu sevi aizsargāt, turpinot vienotību un parakstot drošības vienošanās. Ceru, ka tuvākajā laikā tās parakstīs mūsu prezidenti. Redzēsim. Uzskatu, ka tā būs kā jauna nodaļa mūsu attiecībās.

Cer panākt globālu vienošanos par miera plānu un izvairīties no Putina manipulācijām

Ukraina ir parakstījusi vairākas divpusējas drošības vienošanās ar dažādām Eiropas Savienības valstīm. Ukrainas prezidents Zelenskis pirms pāris mēnešiem, pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā runāja par Globālā miera samita plānošanu. To plāno Ukraina, lai izstrādātu plānu kara izbeigšanai tādā veidā, kas atbilst Ukrainas interesēm. Un arī, lai vairotu globālo atbalstu Ukrainai. Kā premjerministrs jūs apmeklējat daudzas valstis visā pasaulē, sākot no Eiropas līdz ASV, līdz Japānai. Kā jūs vērtējat pašreizējo globālo noskaņojumu par Krievijas karu pret Ukrainu? Vai tas kaut kā mainās, un kā?

Vienīgais cilvēks, kurš vēlas šo karu, ir Putins. Nevienam visā pasaulē nepatiktu, ja šis karš būtu pie viņiem. Visi ir gatavi apturēt šo karu. Bet atkal – vienīgais, kurš var apturēt šo karu, ir Putins. Noskaņojums kopumā ir absolūti Ukrainas pusē. Mums absolūti ir atbalsts no visiem mūsu partneriem. Un mēs strādājam, mēs vedam sarunas, mēs komunicējam ar citām partnervalstīm, ar tā dēvēto globālo dienvidu valstīm. Un es domāju, ka viņas visas būs klāt pirmajā inaugurācijas samitā par Volodimira Zelenska miera formulu. Samits notiks Šveicē šī gada jūnijā. Es domāju, ka valstu līderu līmenī samitā būs pārstāvētas vairāk nekā 100 valstis, un mēs lemsim, kā virzīties tālāk.

Un pēc tam nākamajā šāda veida forumā, mēs uzskatām, ka mēs varētu uzaicināt arī Krieviju, lai vestu tiešas diplomātiskas apaļā galda sarunas ar visiem pasaules līderiem. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam izgaismot Putinu un neļaut viņam manipulēt. Un melot, runājot par ugunspārtraukšanas režīma ieviešanu. Viņš gluži vienkārši atjaunos savas armijas spēkus un atkal ies uz priekšu, un tad pa sitienam būs ne tikai Ukraina.

Tātad tas ir tāds kā variants Putinam nākt pie sarunu galda, bet tikai pēc tam, kad pašreizējais miera plāns ir izveidots, balstoties uz globālu vienošanos.

Absolūti. Mums visiem jābūt savstarpēji ļoti labi koordinētiem, un nedot Putinam iespējas manipulēt. Tāpēc mēs vēlētos apspriesties par visām specifiskajām detaļām. Ukrainas prezidenta miera formulā ir desmit punkti. Esam skaidri pateikuši, ka tas ir vienīgais veids, kā soli pa solim Ukrainas teritorijā un Eiropas kontinentā panākt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru. Un mums šajās sarunās vajadzētu būt ļoti, ļoti atvērtiem un ļoti caurskatāmiem.

Jo, ja sarunas notiks zem galda, ja atradīsies kaut kāda veida vidutāji, tad esmu pārliecināts – tas mūs novedīs pie manipulācijām un mēs zaudēsim. Mēs visi zaudēsim. Ukraina zaudēs. Un mums tas nav pieņemami.

Ukraina gaida uzaicinājumu iestāties NATO – tā ir "sabiedrības absolūtā vairākuma griba"

Ceturtdien NATO atzīmēja 75. gadadienu kopš alianses izveidošanas. Un ceturtdien Rīgā arī teicāt, ka Ukraina centīsies panākt progresu šovasar gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā attiecībā uz Ukrainas centieniem iestāties NATO. Ko jūs uzskatītu par labu rezultātu Ukrainai Vašingtonas samitā? 

Vispirms ļaujiet man apsveikt jūsu valsti, jo šajās dienās bija 20. gadadiena kopš jūsu iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Tas ir garš vēstures periods, un esam vienojušies, ka jūs ar mums dalīsieties savā iestāšanās sarunu pieredzē un visos soļos, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Par NATO. Mēs gaidām uzaicinājumu. Un tā ir absolūti skaidra un spēcīga NATO pozīcija, un tas ir spēcīgs vēstījums Krievijai, ka Ukraina tiks uzaicināta iestāties NATO un cita ceļa nav. Dalība NATO ir ierakstīta mūsu konstitūcijā. Tā ir mūsu sabiedrības absolūtā vairākuma griba – vairāk nekā 80% cilvēku Ukrainā vēlas, lai kļūstam par NATO dalībvalsti. Tādēļ politiskā ziņā – mēs gaidām uzaicinājumu.

Bet šobrīd bumba ir sabiedroto laukuma pusē. Viņiem ir jāpieņem šis politiskais lēmums. No mūsu puses mēs darām visu iespējamo. Mēs ieviešam visus NATO standartus un parametrus. Mēs izmantojam NATO bruņojumu, sadarbojamies ar NATO. Mūsu karavīri tiek apmācīti NATO mācībās atbilstoši NATO standartiem. Tādēļ tas ir tikai politisks lēmums.

Līdz ar plašākām sankcijām Krievijai Ukraina aicina arī sodīt kara noziedzniekus 

Tad gaidīsim samitu. Ja pareizi saprotu, ceturtdien Rīgā runājāt un jums arī bija konkrēti priekšlikumi par to, kādas vēl sankcijas būtu jāievieš pret Krieviju, kā vēl trūkst. Kas ir šīs lietas, šie konkrētie priekšlikumi, ko izteicāt Rīgā sarunās ar mūsu valdību?

Esam pateicīgi jūsu valstij par to, ka kopā ar Eiropas Savienību ir ieviestas 13 sankciju kārtas. Šīs sankciju pakotnes darbojas, par to nav šaubu. Mums vajadzētu ieviest sekundārās sankcijas, lai šīs primārās sankcijas būtu efektīvākas un Krievija no tām nevarētu izvairīties.

Mēs lūdzam īstenot arī citus soļus sankciju politikā. Proti, paplašināt sankcijas pret Krievijas kodolsektoru, sankcijām pakļaut "Rosatom" vadību, sankcijām pakļaut kodoldegvielu. Tas varētu notikt pa posmiem. Mēs saprotam, ka dažas valstis ir atkarīgas no Krievijas kodoltehnoloģijām un degvielas. Taču mēs saprotam arī to, ka šīm valstīm ir jāatrod, kā diversificēt, lai mazinātu savu atkarību no Krievijas. Piemēram, daudzas Eiropas valstis diversificēja, lai mazinātu atkarību no Krievijas naftas un gāzes. Tāpēc tie būtu nākamie soļi. Un arī citas izejvielas, citas kritiskas nozīmes izejvielas.

Mēs arī lūdzam Eiropas Savienību aizliegt Krievijas preču, Krievijas graudu un citu pārtikas produktu eksportu uz Eiropas Savienību. Jo mēs visā Eiropā redzam lauksaimnieku protestus. Viņi protestē pret dažādām lietām. Bet, kad atveram statistiku un parādām, ka divu gadu pilna mēroga agresijas laikā Krievijas graudu imports Eiropas Savienībā pieaudzis no mēneša uz mēnesi, tad saprotam, ka mums ir jāievieš aizliegums vai aizsardzība nodokļu vai kādā citā formā.

Neļaujiet Krievijai ienākt Eiropas tirgū un manipulēt ar Eiropas tirgu. Šie ir soļi, kurus mēs aicināt ievest tuvākajā laikā.

Tā ir politiskās gribas un ekonomisko vajadzību un interešu balansēšana. Jūs varētu būt dzirdējis, ka Latvijas valdībai pēdējā laikā arī bijis jārisina šie jautājumi, ka no Latvijas uz Krieviju turpinās zināms eksporta apjoms. Nesen arī lieta ar mangāna rūdas tranzītu caur Latviju uz Krieviju, kur tā varētu tikt izmantota militārajā ražošanā. Jūsu komentārs?

Mēs lūdzam pārtraukt jebkādu tranzītu uz Krieviju. Vai sauszemes, vai gaisa, vai jebkādu tranzītu caur Eiropas Savienības valstīm. Mēs to lūdzam kā vienu no Eiropas Savienības sankciju politikas variantiem. Tāpēc mēs to ceturtdien apspriedām ar jūsu premjerministri, ar jūsu Ministru kabinetu. Un es uzskatu, ka mēs to varam īstenot dzīvē. Ka mēs varam atrast pareizo ceļu, kā ieviest šāda veida sankcijas.

Tātad – vairāk sankciju, kas varētu tuvināt kara beigas. Ukraina turpina cīņu – kā sabiedrība, kā valsts, militāri un ekonomiski, un ir izpelnījusies plašu atzinību visā pasaulē, īpaši arī šeit, Latvijā. Taču priekšā vēl ir daudz izaicinājumu. Un daudzi cilvēki arī Latvijā jautā, kad šis karš beigsies? 

Es atbildēšu uz šo jautājumu. Šis karš beigsies pat ne minūtē, bet sekundē, kad Putins nolems izbeigt šo karu. Jo viņš ir agresors, Krievija ir agresors. Ukraina šajā situācijā ir upuris.

Un upuris nevar apturēt agresiju, jo viņš ir upuris. Bet mēs uzskatām, ka miera formula, miera forums, sankciju politika, mūsu noturība, mūsu drosme, munīcijas piegādes, militārā un aizsardzības bruņojuma ražošanas palielināšana – visi šie faktori tuvinās mūsu uzvaru. 

Mums arī jānodrošina sodīšana – visiem Krievijas politiķiem, visiem Krievijas kara noziegumu pastrādātājiem vajadzētu saprast, ka viņi tiks sodīti. Tas ir starptautiskais tribunāls, iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskācija. Arī šie ir soļi, kas mums visiem kopā būtu jāīsteno dzīvē. Krievijai ir jāsamaksā. Jāsamaksā par visiem zaudējumiem, par visiem postījumiem. Viņiem ir jāsaņem sods, jāuzņemas kriminālatbildība par visiem šiem kara noziegumiem un galu galā par agresijas noziegumu kā tādu.

Visus šos soļus ļoti stingri atbalsta arī Latvijas valdība, Latvija. Un mēs to ļoti novērtējam. Mēs par to patiešām esam ļoti pateicīgi latviešu tautai. Tiešām – liels paldies.

Paldies par tikšanos šeit Rīgā.

Paldies.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.