Dienas ziņas

V. Zelenskis: Ukraina nekad nepadosies

Dienas ziņas

Surdo tulkojums. Dienas ziņas

Šķaunē mācās veidot maskas čigānos iešanai

Krāslavas novada Šķaunē veido maskas «čigānos» iešanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā Latvijas–Baltkrievijas pierobežā – Šķaunes ciemā – vietējie iedzīvotāji kopā ar folkloras speciālisti mācījās veidot tradicionālās sejas maskas. Latviešu folklorā maskas un to visdažādākie tēli simbolizē senču garus, nes pārticību un attīra no visa ļaunā. Turklāt došanos pie kaimiņiem tēlu veidolā ar dziesmām un ticējumiem Latgalē lielākoties dēvē par "čigānos" iešanu, nevis budēļiem.

Gluži kā īstā laboratorijā vai ārstniecības kabinetā – Krāslavas novada Šķaunē meistarklasē tapa tradicionālās sejas maskas. Pasākuma iniciatore ir Dagdas folkloras centra vadītāja un pētniece Inta Viļuma. Pirmo reizi šeit pierobežā viņa pulcēja vietējos iedzīvotājus, lai atgādinātu par senajām tradīcijām un jo īpaši – mudinātu Ziemassvētkos maskoties.

"Te pie manis "čapuks", tāds sens vārds, neteica "velns" agrāk, teica "čapuks". Nezinu, kā jūsu pusē, pie mums bija "čapuki". Tā ir krāsota vilna, pielikta no priekšas. Ragi no papīra. Viss dabīgs, redziet – lini, papīrs, voiloks, nekā mākslīga nav, " turpināja Viļuma.

Meistarklasē dalībnieces apguva masku izveides pirmo etapu – no ģipša līmēt sejas formu, kas līdz Meteņiem žūs, un tad ar papīru, avīzi un citiem vienkāršiem materiāliem maskai varēs veidot izturību. Pasākuma dalībnieki gan atzina, ka "maskošanās" Šķaunes pusē kļūst arvien retāka.

"Vairāk kopā ar folkloras kopu, bet kādreiz gājām "čigānos" arī mūsu ciematā, kur mēs dzīvojam. Kad bērni bija, jā, arī gājām. Bērni pēc konfektēm. Mēs, latgalieši, mēs šeit dzīvojam, mums ir savas tradīcijas," sacīja folkloras kopas "Gaiļupīte" pārstāve Inita Začeste.

"Mēs paši maskas veidojām ar novecojušām metodēm. Kā izdomājām, tā arī veidojām. Mācīties nekad nav par vēlu, un ļoti labi, ka ir cilvēks, kas to visu izstāsta un parāda. Tas ir vienkārši super!" teica Valentīna.

Maskas simbolizē senču garus un nes labklājību, tās palīdz arī visu slikto atstāt vecajā gadā. Turklāt masku grupām Latvijā ir aptuveni 70 dažādi nosaukumi.

"Bērnībā mana vecmamma teica, piemēram, "A tys Donats taids jūceigs kai Zīmyssvātku kaita!" [Tas] bija teikts par jocīgu cilvēku. Izrādās tā ir vesela masku grupa ar tādu nosaukumu ar savām darbībām. Aulejas pusē bija "laulobnīki" un tā bija pavisam cita masku grupa. Citādāk viņi ģērbās, maskas bija no bērzu tāsīm veidotas.

Maska jau ir ļoti tāda noslēpumaina mūsu kultūras sastāvdaļa, ne tikai mūsu, bet arī visas pasaules. Kad saimnieki deva atļauju iet istabā, tad maskas nāca iekšā. Tās uzvedās kārtīgi un dziedāja, izdancināja visus mājiniekus.

Kad beigās masku grupu pacienāja, noteikti skanēja pateicības dziesma. Viņi pateicās saimniekiem un gāja tālāk," skaidroja Viļuma.

Meistarklasei Šķaunē dots nosaukums "Siedeibys", tā iedzīvinot āri kādreizējo kāzu tradīciju uzreiz pēc laulībām pie cienasta galda satikt viesus – gan ielūgtus, gan negaidītus. Iecerēts, ka turpmāk gada tumšākajā laikā šādā veida kopā sanākšanas notiks arī citos tuvējās apkārtnes pagastos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti