Kultūra / Kultūrtelpa
Reģionālās koncertzāles uz pastāvēšanas sliekšņa: Šī krīze mūs ir saliedējusi
Pandēmija aktualizējusi jautājumu par pašvaldību iespējām uzturēt reģionālās koncertzāles krīzes situācijā. Latgales vēstniecības “Gors” direktore Diāna Zirniņa un Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons LTV raidījumā "Kultūrdeva" iezīmē Latvijas lielo koncertzāļu nākotnes scenārijus, uzsverot, ka reģionālo koncertzāļu atrašanās pašvaldību, nevis valsts paspārnē bagātina Latvijas kultūrainu, un atzīstot – krīzes laiks reģionālās koncertzāles ir saliedējis.
Valsts kultūras iestādēm un radošo personu atbalstam sadalīti 10,6 miljoni eiro
Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) izstrādāta piedāvājuma 4. jūnijā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lēma piešķirt 10,6 miljonus eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju valsts teātros un koncertorganizācijās, KM muzejos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA), kā arī izveidotu radošo personu nodarbinātības programmu, medijus informēja KM pārstāvji.
UNESCO: Muzeju slēgšanai ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla ietekme
Ņemot vērā muzeju lomu sabiedrības izglītošanā, saliedēšanā un kultūras vērtību saglabāšanā, UNESCO ir izstrādājusi ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz muzejiem, uzsverot, ka muzeju slēgšanai ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla ietekme, mediju informē UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.
Vai tur tiešām var laimē diet? Trimdas latvietes Lalitas Muižnieces himnas stāsts
“1952. gada 18. novembrī [Latvijas] 34. dzimšanas diena. Mūsu valsts ir tik jauna un jau samīta, saliekta. Vai tā vēl celsies? Ņujorkā šo dienu atcerējās sestdienas vakarā. (..) Koris dziedāja “The Star Spangled Banner” tik stīvi un nedzīvi, man šķita. Bet tad – “Dievs, svētī Latviju!”. Kaut kas man iekšā it kā pārtrūka. Asaras sāka birt,” ar savu pieredzi Rakstniecības un mūzikas muzeja videostāstu sērijā "Mans himnas stāsts" dalās trimdas latviete, valodniece un dzejniece Lalita Muižniece.
Pēterbaznīcā skatāma ceļojošā izstāde «Latvijas kultūras alfabēts»
Rīgas Svētā Pētera baznīcā durvis vērusi ceļojošā interaktīvā izstāde visai ģimenei “Latvijas kultūras alfabēts”. Tajā galvenie elementi ir latviešu alfabēta burti, caur kuriem ļauts ieskatīties mūsu valsts kultūras vēsturē. Izstāde tapa pērn par godu Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju simtgadei, un vispirms tā tika izstādīta UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, vēlāk arī Latvijas Universitātē.
Ļubļanā protestē Slovēnijas kultūras ļaudis
Covid-19 pandēmijas dēļ ieviesto pulcēšanās ierobežojumu un publisko pasākumu aizlieguma dēļ cietusi kultūras nozare ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Temperamentīgāko tautu kultūras ļaudis pat iziet ielās. Tā noticis arī Balkānu reģiona valstī Slovēnijā. Tur jau otro reizi divu nedēļu laikā kultūras iestāžu darbinieki galvaspilsētā Ļubļanā sarīkojuši protesta akciju.
Noslēpumaino durvju atvēršana. Rīgas Doms intriģē ar vēl nebijušu pastaigu
Četras jūnija sestdienas Rīgas Doms piedāvās intriģējošu piedzīvojumu – izstaigāt senās baznīcas velves vakara krēslā un ieklausīties ērģeļmūzikā sveču gaismā. “Pēc ilgākas klusuma pauzes arī mēs vēlamies atvērt baznīcu apmeklētājiem, un šāds formāts likās ļoti piemērots – mazliet netipisks un citādāks, bet pieļauju, ka plašākai publikai interesantāks,” atzīmē Rīgas Doma mūzikas direktors un ērģelnieks Aigars Reinis, kurš šajos vakaros iejutīsies namatēva lomā.
Daļā Latvijas muzeju apmeklējuma laiku varēs pieteikt attālināti
Sākot no 3. jūnija, daļa Latvijas muzeju saviem apmeklētājiem piedāvā iepriekšējā pieraksta sistēmu, kas paredz attālinātu reģistrēšanos muzeja apmeklējumam noteiktos laikos, saņemot izdrukājamas vai elektroniski uzrādāmas bezmaksas biļetes, kas, apmeklējot muzeju, tiks apmainītas pret īstajām biļetēm, medijus informē Kultūras informācijas sistēmu centrā (KISC).
Čehijā atklāj sejas masku izstādi
Kaut arī Covid-19 krīze vēl nav galā, Čehijas Nacionālajā muzejā izstādīts pandēmijas redzamākais simbols – sejas maskas. Laikā, kad sākās Covid-19 uzliesmojums un valstī visiem obligāti bija jāvalkā sejas aizsegi, daudziem nebija iespēju tos iegādāties, tāpēc čehi sāka maskas darināt paši.
Lidijas Lasmanes-Doroņinas himnas stāsts: Tā bija kā lūgšana tajās briesmās
“Esmu dziedājusi lēģerī himnu visbriesmīgākajā Vorkutas putenī, tajā trakajā putenī. Tur bija tā, ka mūs sadzina vienā barā, un tur visiem nebija vietas uz lāviņām. Vecie un slimie, kuri vārgāki, salien uz lāviņām, un mums paliek pāri gulēt uz grīdas pie durvīm. Durvis taisa vaļā, un visi aukstuma mutuļi virsū. (..) Mēs tur gulējām uz grīdas cieši blakus un dziedājām himnu. Es domāju, ka vispirms tā bija kā lūgšana tajās briesmās, ja nav cita, pie kā vērsties, tad tā ir lūgšana,” ar savu pieredzi Rakstniecības un mūzikas muzeja videostāstu sērijā "Mans himnas stāsts" dalās latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina.
Diriģentes Airas Birziņas himnas stāsts: Klusiņām izmēģinājām «Dievs, svētī Latviju»
“Vienā vakarā bija ziņa par to, ka jāiet uz mežu mēģināt. Un tādā pustumsiņā, krēsliņā mēs gājām. (..) Tur bija gan orķestranti, gan koristi. Un tad mēs tā klusiņām izmēģinājām “Dievs, svētī Latviju” ar domu, ka būs kāds brīdis, kad tā būs jādzied, un ka mēs esam gatavi,” ar savu pieredzi Rakstniecības un mūzikas muzeja videostāstu sērijā "Mans himnas stāsts" dalās diriģente Aira Birziņa.
Jaunākie
Interesanti