Kultūra / Kultūrtelpa
Liepājā pirmizrāde iestudējumam par draugu noslēpumiem - «Pilnīgi svešinieki»
Pēc filmas motīviem, kas iekļauta pat Ginesa rekorda grāmatā kā filma, kurai izveidoti visvairāk rimeiku kino vēsturē,  Liepājas teātrī tapis iestudējums "Pilnīgi svešinieki”. Sestdien, 29. februārī, gaidāma iestudējuma pirmizrāde. Režisors Rolands Atkočūns tai devis žanrisko apzīmējumu – mēness aptumsums, kad vakariņu laikā atklājas draugu noslēpumi.
Neattaisnot saziņas paviršību ar introvertu raksturu. Intervija ar «Socializēšanās rokasgrāmatas latvietim» autori
Mums nereti patīk teikt, ka esam noslēgtie ziemeļnieki un introvertu nācija, kam nepatīk socializēties. To esam pat spējuši ieaust asprātīgā un pašironiskā Latvijas literatūras eksporta kampaņā. Bet vai šo noslēgtību un introvertumu reizēm neizmantojam kā atrunu, lai nemaz nepūlētos apgūt veiksmīgas socializēšanās prasmes? Tā uzskata Elīna Barreta, kuras grāmatu „Socializēšanās rokasgrāmata latvietim” sestdien, 29. februārī, atvērs Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā. Autore uzsver: veiksmīgas socializēšanās pamatā ir pavisam vienkāršas lietas – sveiciens, laipns skats un spēja ieklausīties otrā, ne tikai runāt par sevi.
Atklās Rīgas Jūrmalas pilsētas simtgadei veltītu izstādi
4. martā Jūrmalas pilsētas muzejā atklās Jūrmalas vēsturei veltīto ekspozīciju no muzeja krājuma un privātkolekcijām “Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100”. Izstāde veltīta Rīgas Jūrmalas pilsētas dibināšanas simtgadei, medijus informē muzeja pārstāvji.
Džemmas Skulmes māja izlikta pārdošanā, tomēr tuvinieki labprāt tur redzētu muzeju
Privātmāja vai varbūt tomēr muzejs? Šāds jautājums radies par mūžībā aizgājušās mākslinieces Džemmas Skulmes namu Mežaparkā. Mākslinieces mantinieki māju par 1,3 miljoniem eiro izlikuši pārdošanā, tomēr viņu solis nav tik viennozīmīgs, jo īstenībā tuvinieki ēkā labprātāk redzētu Džemmas Skulmes muzeju. Paši gan to nav gatavi ierīkot, rocība neatļauj, tāpēc cer, ka to darīs valsts. Kultūras ministrijā apgalvo – mantinieki pie viņiem ar šādu ierosmi nav vērsušies.
Lībieši pauduši vēlmi lībiešu kultūrtelpu iekļaut UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā
Lībiešu sabiedriskās organizācijas paudušas vēlmi nominēt lībiešu kultūrtelpu iekļaušanai UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu tai saglabāšanu. Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21. februārī, vēstule simboliski tika nodota Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Nemateriālā kultūras mantojuma padomei, kura sniegs savu atzinumu par to, vai atbalstīt pieteikuma virzību uz UNESCO sarakstu, medijus informē LNKC pārstāvji.
Starptautiskajā konferencē «Nāves pieredzes» piedalīsies pētnieki no 6 valstīm
No 20. līdz 21. martam Latvijas Universitātē norisināsies pirmā nāves tematikai veltītā akadēmiskā konference Latvijā “Nāves pieredzes”. Sešpadsmit pētnieki no Lielbritānijas, Somijas, Nīderlandes, Japānas, Igaunijas un Latvijas divu dienu garumā savos referātos aicinās iepazīt nāves tematiku kā mūsdienu kontekstā, tā vēsturiskos atspoguļojumos, medijus informē organizatori.
Vai nodalīt Verkas Serdjučkas koncertus no Dziesmu svētkiem? Atsākas diskusijas par PVN kultūras pasākumiem
Ceļā uz valsts nodokļu pamatnostādnēm nākamajiem četriem gadiem ar jaunu sparu atsākušās diskusijas arī par pievienotās vērtības nodokli (PVN) kultūras pasākumiem. Pašlaik tiem PVN nepiemēro vispār, bet Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par virzieniem nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei, ko 25. februārī skata valdība, parādījies piedāvājums privāto komersantu kultūras piedāvājumu aplikt ar 21 procenta PVN. Tam gan kategoriski nepiekrīt ne privātie, ne Kultūras ministrija, aicinot diskutēt par samazināto PVN visiem kultūras pasākumiem.
Top grāmata «Mans tautastērps pasaulē»
Lai apzinātu kultūrvēsturisko mantojumu un savas dzimtas vēsturi, biedrība “Mans tautastērps” plāno izdot grāmatu, kurā būs apkopoti ārzemēs dzīvojošo latviešu stāsti par saviem tautastērpiem. Lai šos stāstus apzinātu, sākts jauns sarunu cikls. 23. februāra pasākumā Jelgavā klātesošajiem bija iespēja noklausīties turpat četrus desmitus ārzemju latviešu stāstu.
Jūrmalas Gada balvu kultūrā piešķir ērģelniecei Ivetai Apkalnai
Septiņpadsmito reizi, novērtējot Jūrmalas pilsētas kultūras dzīves spilgtākos notikumus, svinīgā ceremonijā Dzintaru koncertzālē 21. februārī tika godināti "Jūrmalas Gada balvas kultūrā 2019" laureāti sešās nominācijās. Šogad piešķirtas divas Gada balvas kultūrā – ērģelniecei Ivetai Apkalnai un Dzintaru koncertzāles direktoram Guntaram Ķirsim par Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē, medijus informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji.
Balva «Boņuks» pasniegta Vasilevska izstādei, izdevumam par diriģenti Broku un filmai «Latgalīši Sibirī»
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ saņēmuši Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata, Ligija Purinaša par dzejas krājumu „Sīvīte“, izdevums par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu, dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“, KUUP Coffee, grupa „Bez PVN” un citi, informēja organizatori. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.
VIDEO: Latgaliešu kultūras gada balvas «Boņuks» pasniegšanas ceremonija
Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2019” nominēti 30 pretendenti, un svētdien, 23. februārī, pulksten 16.00 Latgales vēstniecībā “Gors” un tiešraidē sabiedrisko mediju portālā LSM.lv noskaidros, kuri 10 spilgtākie un nozīmīgākie latgaliskās kultūras notikumi un veicinātāji saņems balvu.
Pasniegs «Boņuka» balvas spilgtākajiem latgaliešu kultūras notikumiem
Svētdien Latgales vēstniecībā Gors notiks latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2019” pasniegšanas ceremonija, godinot aizvadītā gada spilgtākos notikumus, sasniegumus un personības, kas popularizējušas latgaliešu kultūru un valodu. Māla Boņuka statuetes tiks pasniegtas jau 12. reizi. Portālā LSM.lv balvas pasniegšanu varēs vērot tiešraidē.
Pededzē izdzīvo senās kāzu tradīcijas ar «častuškām» un «druškām»
Šonedēļ zīmīgajā datumā – 20. 02. 2020. – gredzenus mija ne viens vien jaunais pāris. Kāzas svinētas arī pašā Latvijas–Krievijas pierobežā, Alūksnes novada Pededzē. Te gan tās nebija gluži parastas kāzas, jo tajās bija arī daļa no rituāla, kāds šeit pareizticīgajiem bijis kādreiz. Šīs kāzu tradīcijas, kas raksturīgas tikai Pededzei, vākuši un apkopojuši vietējie cilvēki, un kopš aizvadītā gada nogales Pededzes pagasta tradicionālais kāzu rituāls ir iekļauts arī Latvijas nemateriālās kultūras vērtību sarakstā. 
Stūra mājas nākotne – kā apvienot memoriālo nozīmi ar privātām interesēm?
Vairāku gadu laikā Valsts nekustamajiem īpašumiem nav izdevies atrast nomnieku kādreizējai Valsts drošības komitejas mītnei – Stūra mājai. Tagad – ar pienākumu pirmajā un pagrabstāvā saglabāt Okupācijas muzeja ekspozīciju – ēku izliks pārdošanai. Līdz šim lielāko interesi izrādījuši viesnīcu biznesa pārstāvji. Kā nākotnes īpašniekam apvienot ēkas vēsturiskās atmiņas uzturēšanas funkciju ar privātajām interesēm, kā izmantot telpas un ieņēmumus no ēkas pārdošanas – ekspertu viedokļi atšķiras.
Populārākie Kultūras informācijas sistēmu centra resursi internetā pērn: Hugo.lv un Filmas.lv
Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina darbību lielai daļai internetā pieejamo Latvijas kultūras resursu un rīku, apkopojis statistiku par šo vietņu izmantojumu 2019. gadā. Saskaņā ar datiem iedzīvotāji visaktīvāk lietojuši brīvpieejas mašīntulkošanas un runas tehnoloģiju platformu Hugo.lv un Latvijas filmu portālu Filmas.lv, medijus informē Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvji.
Jaunākie
Interesanti