Kultūra / Kultūrtelpa
Pārsteigumi, aktualitātes un laikmeta prasības. Maijs kultūras žurnālistu vērtējumā
"Tas, bez šaubām, ir notikums," "mans lielākais pārsteigums" – šādas frāzes, žurnālistiem apspriežot maijā piedzīvotos kultūras notikumus, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" izskan vairākkārt. Maijs ir parādījis, ka notiek kultūras notikumu drūzmēšanās, vienlaikus ar neziņu par rudeni. Viss savijas ar pandēmijas laika atskaņām un kara klātbūtni.
Trimdas dāvana Latvijai. Kā tapa ideja par Okupācijas muzeju
Atcerēties. Pieminēt. Atgādināt. Tā savu misiju redz Latvijas Okupācijas muzejs, kurš pēc vairākus gadus ilgušas rekonstrukcijas, Nākotnes nama uzbūvēšanas un jaunas ekspozīcijas radīšanas beidzot atgriezies Vecrīgā. Neatsveramu ieguldījumu muzeja dibināšanā un uzturēšanā 29 gadu ilgumā snieguši tieši trimdas latvieši. Arī Okupācijas muzeja biedrībā darbojas vairāki pārstāvji, kas lielu daļu mūža bijuši spiesti aizvadīt citās zemēs.
Ziemeļlatgalē jauns kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājums – «Linu ceļš»
Ziemeļlatgalē izveidots jauns kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājums – "Linu ceļš". Proti, Balvu novadā, pašā austrumu pierobežā no vasaras līdz rudenim var izzināt, atklāt, apgūt, sajust, nogaršot visu par un ap liniem, un ieklausīties vietējo saimnieku stāstos. Šķilbēnu pagasta atjaunotās Rekovas dzirnavas, kur top maize ar linsēklām, ir viens no "Lina ceļa" astoņiem pieturas punktiem. 
Izstādē Okupācijas muzejā iepazīstina ar Latvijas un ASV sadarbību
Latvijas Okupācijas muzejā pēc tā rekonstrukcijas atvērta pirmā izstāde – "ASV – drošs patvērums laikā, kad dzimtene okupēta 1940-1991". Izstāde vērš uzmanību starptautiskās politikas norisēm un ASV nemainīgajai pozīcijai Baltijas valstu jautājumā, Amerikas latviešu kopienas dzīvei un sūtniecības darbībai ASV. 
Jaunais uzņēmējs Valmierā izveido kultūrvietu Krāču kakta «Šķūnis»
Šovasar Valmierā klāt nākusi jauna atpūtas un kultūrvieta – Krāču kakta "Šķūnis". Jau nosaukums vēsta, ka tā ir kaut kas netradicionāls, un tā arī ir, valmierietis Mārcis Bogdanovs to izveidojis tik tiešām šķūnī. Šovasar jau te notikuši pirmie pasākumi – koncerti, tikšanās ar aktieriem. Un šī nav vienīgā jaunā uzņēmēja Mārča Bogdanova īstenotā ideja, savulaik viņš izveidoja arī pirmo izlaušanās spēli "Timemachine" Valmierā, un ne tikai to vien.
Septīto reizi vairāki simti dziedātāju saulgriežos skandēs «Gadsimta garāko līgodziesmu»
21. jūnijā, vasaras saulgriežos, vairāki simti dziedātāju Latvijā un visā pasaulē skandēs "Gadsimta garāko līgodziesmu", ko jau septīto gadu organizē Latvijas Radio 2. Līgodziesma no saules lēkta plkst. 4.29 līdz saules rietam plkst. 22.22 ar radio ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai. Sekojot saules ceļam, līgošanā secīgi iesaistīsies kori un folkloras kopas no dažādiem Latvijas reģioniem un citām valstīm.
Kā vasaras saulgriežus atzīmēs galvaspilsētā? Rīga pošas svētkiem
Tuvojoties Jāņiem, ikviens no jūnija vidus varēs apmeklēt ielīgošanas pasākumus galvaspilsētas apkaimēs, kur skanēs koncerti, notiks radošās darbnīcas un izstādes, būs iespēja iegādāties labumus "Zāļu tirgū" un apskatīt pilsētvides noformējumu, informēja Rīgas domes pārstāvji.
Liecības par latviešiem. Brīvības bulvārī skatāma Nacionālā vēstures muzeja izstāde
To, cik ļoti pēdējo 150 gadu laikā ir izmainījusies Latvijas ainava, cilvēku dzīvesveids, apģērbs un izskats, spilgti atklāj jaunā Latvijas Vēstures muzeja izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". Izstāde kopš 8. jūnija skatāma pilsētvidē – Brīvības bulvāra liepu alejā iepretim Vēstures muzejam. Tā veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, no kurām senākās uzņemtas 19. gadsimta vidū.
«Riga Pride» gājienu papildinās mākslas un izklaides programma
"Riga Pride" izziņojis līdz šim krāšņāko un plašāko mākslas un izklaides programmu. No 13. līdz 19. jūnijam Rīgā norisināsies dažādi izglītojoši un Latvijas LGBTQ kopienai nozīmīgi pasākumi, tostarp izstādes, filmas, darbnīcas, izrādes un koncerti, kurus varēs apmeklēt gan oficiālajā Kaņepes Kultūras centra Praida dārzā un Praida namā, gan vairākās citās Rīgas kultūrvietās, informēja "Riga Pride" pārstāvji.
Labāk būt Latvijā, nekā sēdēt Krievijas cietumā. No Krievijas aizbēgušais latviešu aktieris Andris Lielais
"Tas bija ļoti nopietni. Man sāka draudēt kaimiņi mājā, kur es dzīvoju. Viņi izlīmēja manas fotogrāfijas kāpņu telpā ar maniem citātiem no "Facebook", kur nosodīju karu. Viņi lūdza visus rakstīt Federālajam drošības dienestam iesniegumus par to, ka mūsu starpā dzīvo fašists, tautas ienaidnieks," stāsta aktieris Andris Lielais, minot vienu no iemesliem, kādēļ devies prom no Maskavas.
Divos gados Covid-19 krīzes pārvarēšanai kultūras nozarē ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro
Kultūras nozarē kopējais ieguldītais valsts budžeta finansējums, kas tika piešķirts īpaši Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai, 2020. gadā bija 20 413 055 eiro, bet 2021. gadā 39 766 146 eiro apmērā. Valdības sēdē 7. jūnijā, izskatot Kultūras ministrijas (KM) informatīvo ziņojumi par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai 2020. un 2021. gadam, secināts, ka piešķirtais finansējums ieguldīts atbilstoši paredzētajiem mērķiem, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Pieminekļi, to jēga un likteņi pasaules vēsturē – diskusija
Pieminekļi kā varas sabiedrisko attiecību instruments savas ideoloģijas nostiprināšanai, sabiedrības atmiņas veidošanai vai pārrakstīšanai, to nojaukšanas, pārdefinēšanas vai pārvietošanas piemēri – veiksmes un neveiksmes pasaulē – Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" diskutē vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs, rakstnieks un filozofs Haralds Matulis un tēlnieks, Rīgas domnieks Ivars Drulle ("Par!/Progresīvie").
Sarunu festivāla «Lampa» programmā šogad vairāk nekā 250 pasākumu
1. un 2. jūlijā Cēsīs ar vairāk nekā 250 pasākumiem uz 33 skatuvēm notiks sarunu festivāls "Lampa". Tā uzmanības lokā – sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filozofiskiem individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem, sākot no gatavības krīzē un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un cieņai pret savu organismu, informēja organizatori. Festivāls kā vienmēr būs pieejams bez maksas.
Pulcējot māksliniekus no Eiropas un Dienvidamerikas, Liepājā sākas Karostas festivāls
No 6. līdz 12. jūnijam notiks jau ceturtais Karostas festivāls. Pirmajās dienās mākslinieki no daždažādām valstīm pulcēsies uz plenēru, lai jau nedēļas izskaņā ar radošo veikumu iepazīstinātu karostniekus un viesus. Jāuzsver, ka viens no mākslas festivāla mērķiem ir Karostas apkaimes iedzīvotājus iesaistīt ne vien kā skatītājus, bet arī kā māksliniekus. 
Jūtu ķīmija ar brīvības simbolu. Top taktilais Brīvības piemineklis cilvēkiem ar redzes traucējumiem
Pirms dažām dienām apstiprināts projekta gala variants topošajam taktilajam objektam – Brīvības piemineklim miniatūrā formā. Objekts top ar mērķi, lai arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki varētu gūt pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par mūsu brīvības simbolu, jo viņi to vislabāk var izdarīt ar taustes jeb taktilo sajūtu palīdzību. Šādu iespēju dos miniatūrais pieminekļa modelis. To plānots atklāt 15. oktobrī, Baltā spieķa dienā, un tas atradīsies netālu no Brīvības pieminekļa un būs veidots bronzā. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, arī taktilais objekts top par sabiedrības ziedojumiem. Kopumā nepieciešami nedaudz vairāk kā 37 000 eiro. Šobrīd savākti nepilni 7000 eiro.
Jezuītu klosterī Ilūkstē plāno izveidot kultūrtūrisma objektu
Pagājušā gada augustā tika vēstīts, ka Ilūkstē klostera ēkā pusotru gadu maisos atradās cilvēku mirstīgās atliekas. Bijusī Ilūkstes dome bija pieņēmusi darbā kādu speciālistu, kurš sāka veikt izrakumus, lai atsegtu sagrautās Ilūkstes baznīcas ēkas pamatus. Tajā laikā objektam nebija valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa, bet nu tas ir piešķirts. Konstatēts, ka objekts izrakumu laikā ir papostīts, bet vainīgos neviens nemeklē. Mirstīgās atliekas ir pārapbedītas, un tagad tiek spriests par šī klostera nākotni.
Brīvdabas muzejs pēc pandēmijas pārtraukuma atkal rīko amatnieku gadatirgu
Etnogrāfe Daina Kraukle grāmatā "Gadatirgi Latvijā. Rīga" raksta: "Gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir unikāls pasākums. 1971. gadā, kad tas tika rīkots pirmo reizi, neviens cits pasākums Latvijā nepulcēja tik daudz tautas daiļamatnieku, sniedzot tiem iespēju izstādīt pārdošanai savus darbus." Šajās brīvdienās – 4. un 5. jūnijā – muzejs aicina uz jubilejas, proti, 50. andelēšanās reizi. Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" piedāvā ieskatu muzeja vēsturē un šīs gadatirgus tradīcijas nozīmīgumā.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt