Kultūra / Kultūrtelpa
Pirms gada februārī Ogres Vēstures un mākslas muzejā bija paredzēts rādīt porcelāna izstādi, ko pēdējā brīdī tomēr atcēla. Šis notikums izraisīja konfliktu starp pašvaldības pārraudzīto kultūras iestādi un muzeja komandu, kas atbalsojās visā Latvijā un raisīja diskusijas par muzeju autonomiju. Ideja izstādīt porcelānu no sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena krājumiem bija radusies pašvaldības vadītājam Egilam Helmanim (Nacionālā apvienība), kurš joprojām ir mēra amatā. Dumpīgā muzeja komanda gan ir aizgājusi gandrīz pilnībā, bet jaunās komandas izstāžu plāns pašvaldībā apstiprināts. Tikmēr iecerētie Muzeju likuma grozījumi, kas paredzētu pašvaldību muzejiem lielāku autonomiju, iestrēguši.
Eiropas kultūras galvaspilsētā Tartu šogad tiks atklātas izstādes publikai ar visdažādākajām interesēm un gaumēm. Šo izstāžu birumu uzsāk pilsētas Rotaļlietu muzejs, kurā atklāta ekspozīcija ar nosaukumu "Eiropa spēlējas". No Skandināvijas vai Balkāniem, no britu salām vai slāvu zemēm katru valsti šajā izstādē pārstāv kāda simboliska lelle.
Vai zini, ka ir kāds teiksmains motīvs latviešu folklorā, par ko dzied dziesmas un stāsta pasakas? Tā ir Garā pupa.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī diskusiju ciklā "Bez punkta uz i" notiks saruna "Savējie un svešie – no "Skatuves" dēļiem līdz mūsdienu Latvijai". Diskusijas tiešraidei varēs sekot 5. februārī pulksten 19.00 portālā LSM.lv.
Laikmetīgās mākslas centram – sabiedriskā labuma organizācijai biedrībai "KIM?" – plānots bez atlīdzības nodot īpašumā valsts nekustamo īpašumu Hanzas ielā 22, Rīgā, paredz likumprojekts, ko Saeima ceturtdien, 1. februārī, atbalstīja pirmajā lasījumā.
Rīgas dome trešdien, 31. janvārī, nolēma piešķirt 200 000 eiro festivāla "Positivus" rīkošanai. Par atbalstu Rīgas domes sēdē izvērtās asas diskusijas.
Sestdien, 3. februārī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiks labdarības koncerts "Mīlestības pieskāriens", kurā uzstāsies vesela virkne populāru mākslinieku, viņu vidū Kristīne Prauliņa, Zigfrīds Muktupāvels, Jānis Paukštello, Kaspars Zemītis un daudzi citi. Muzicēs arī vairāki kori, ansambļi un orķestri. Visi koncertā savāktie līdzekļi tiks ziedoti Svētā Jēkaba katedrāles iekštelpu remontdarbiem. Vērienīgā restaurācija katedrālē sākās pirms septiņiem gadiem.
Aptaujā, kas norit jau divdesmit pirmo reizi, par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā, informēja aptaujas rīkotāji – Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība.
Vairāk nekā 1000 pasākumu gada garumā. Tādu pasākumu programmu ir sagatavojusi Igaunijas pilsēta Tartu, kas šogad ir viena no trijām Eiropas kultūras galvaspilsētām. Aizvadītās nedēļas nogalē svētkus atklāja ar iespaidīgu šovu un muzikāliem notikumiem.
Kultūrā iedibinātā prakse kādam novēlēt "Daudz laimes dzimšanas dienā!" meklējama senos laikos. Arī apsveikuma veids ir attīstījies no dažādu kultūras un vēstures tradīciju sintēzes.
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā publiska Aleksandra Mirska filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt filmas atkārtotu parādīšanos uz lielajiem ekrāniem vērsās Kultūras ministrija. Filmas "Gūtmaņa alternatīva" iekļaušana kinoteātra "Splendid Palace" repertuārā nav vienīgais gadījums, kas raisījis sabiedrības neizpratni par saturu, kāds parādās Latvijas kultūrvietās Ukrainas kara ēnā.
Ar krāšņu atklāšanas ceremoniju Eiropas kultūras galvaspilsētas godā 2024. gada 20. janvārī celta nelielā Austrijas pilsētiņa Bādišle kopā ar visu Zalckammergūtas novadu. Mākslas caurvītajā dabas nostūrī slejas daudz mazu baznīciņu, kam līdzās skatam paveras klasiski skaisti ezeri un kalni. Taču Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programma, it īpaši koncerts, kurā uzstājās arī Končita Vursta no Eirovīzijas dziesmu konkursa, bija provokatīvs un konservatīvākus ļaudis pat šokējošs.
Armēnijas mākslinieciskās kalšanas arods iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas var palīdzēt saglabāt gadsimtu gaitā izkoptās prasmes.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
