Kultūra / Kultūrtelpa
Nacionālās koncertzāles metu konkursa rīkošanai piešķir 490 623 eiro
Lai nodrošinātu 2022. gadā nepieciešamo finansējumu Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai, valdība no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" lēma piešķirt Kultūras ministrijai finansējumu 792 723 eiro apmērā. No šīs summas 490 623 eiro tiks atvēlēti starptautiskā metu konkursa sagatavošanai, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Pieci.lv devīto dzimšanas dienu atzīmēs ar muzikālu gadatirgu Āgenskalnā
Svinot Latvijas Radio 5 – Pieci.lv devīto dzimšanas dienu, 14. jūlijā no plkst. 16.00 līdz 23.00 notiks muzikāls gadatirgus, kura laikā no Āgenskalna tirgus laukuma noritēs tiešraide ar Latvijas jauno mūziķu piedalīšanos. Uz skatuves kāps tādi mākslinieki kā Marta, Makree, "Bel Tempo", Vultura, Wiesulis, JL Kalmann, Elīza Legzdiņa, bet vakara galvenais muzikālais viesis būs dziedātāja Būū. Tirgus diena tiks translēta Latvijas Radio 5 – Pieci.lv, Pieci.lv "Facebook" lapā, kā arī sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un LTV7.
Sarunu festivālu «Lampa» Cēsīs apmeklējuši ap 19 tūkstošiem cilvēku
Ar "Politiķu cepienu" Cēsīs 2. jūlijā tika noslēgts ikgadējais sarunu festivāls "Lampa". Šogad uz trīsdesmit trīs festivāla skatuvēm tikās gandrīz tūkstoš dalībnieku un runātāju. Organizatoru apkopotā informācija liecina, ka festivālu apmeklēja deviņpadsmit tūkstoši cilvēku.
VIDEO: Festivāla «Lampa» 100g kultūras diskusija. Piemineklis Uzvaras parkā mākslas un vēstures krustugunīs
Piemineklis Uzvaras parkā bija padomju varai vajadzīgā māksla, kuru radīja tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis. “Vajadzīgā māksla” trīs gadu desmitus ir pārdzīvojusi pašu varu, tikai kāpinot savu propagandas jaudu, lai bīstamības dēļ to beidzot iznīcinātu. Ideoloģiskā māksla ir māksla vai tikai māksliniecisks propagandas ierocis, kuram vienmēr ir derīguma termiņš?
Nepārstāšu mīlēt Jeseņina dzeju, bet «russkij mir» nesaprotu. Saruna ar režisori Laimu Žurginu
Es nepārstāšu mīlēt Jeseņina dzeju un Tarkovska filmas tikai tāpēc, ka kāds man teiks, ka viss krieviskais ir slikts. Tomēr greizo ideju par "russkij mir" ["krievu pasaule"], kas atgādina terorisma lozungus, es nesaprotu, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" atzina Laima Žurgina, kino režisore, kas dokumentējusi teju visas pēdējā pusgadsimta lielākās leģendas. 
Kā attīstās «Provodņiks»? Rūpnīca Sarkandaugavā pārtop par radošo kvartālu
Sarkandaugavā, vienā no senākajiem rūpniecības rajoniem, aktīvi tiek attīstīts radošais kvartāls "Provodņiks", bijušās rūpnīcas industriālajā atmosfērā vienkopus pulcējot visdažādākās mākslas un kultūras aktivitātes. Tā kā šī ir samērā jauna kultūrvieta Rīgas ainavā, tā aicina māksliniekus sadarboties un veidot jaunu kultūrtelpu mākslai un atpūtai Rīgā. 2. jūlijā tur notiks pasākums "Mākslas plezīrs" ar izstādēm, dzejas lasījumiem, ekskursijām, spēlēm un mūziku.
Vai koncertzāli būvēt Uzvaras parka pieminekļa vietā? Ministrs: Šī teritorija jau izskatīta
Paredzams, ka nākamnedēļ valdība pieņems gala lēmumu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modeli. Tas nozīmē, ka drīzumā varēs uzsākt projekta īstenošanas pirmo fāzi – izsludināt starptautisku metu konkursu, lai izraudzītos labākos risinājumus Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Metu konkurss un būvprojekta izstrāde varētu aizņemt vismaz trīs gadus, un pēc labākā scenārija būvniecību varētu uzsākt 2026. gadā. Publiskajā telpā izskan viedokļi, ka saistībā ar ģeopolitiskās situācijas maiņu  koncertzālei īstā vieta būtu Uzvaras parkā pēc tur esošā pieminekļa nojaukšanas, taču kultūras ministrs uzsver, ka lēmums par Kongresu namu ticis pieņemts atbildīgi, turklāt Uzvaras parka teritorija jau tikusi izskatīta.
Tapis pētījums par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi
Biedrība "Sēlijas kultūras projekti" izdevusi pētījumu par apgabala šaursliežu dzelzceļa vēsturi – "600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme". Latvijā dzelzceļi ir attīstījušies dažādi un tie ir atšķirīgi, un taisni tāpēc tos ir tik interesanti pētīt, pauž viens no grāmatas autoriem, VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. Izdevuma autoru lokā ir gan militārās un dzelzceļa jomas pārzinātāji, gan kartogrāfijas speciālists. 
Latvija paraksta starptautisku deklarāciju kultūrā Ukrainas atbalstam
29. jūnijā pēc Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministra Oleksandra Tkačenko uzaicinājuma notika tiešsaistes sanāksmē ar Ukrainas, Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas Kultūras ministriju pārstāvjiem, kurā apsprieda kopīgo stratēģiju Krievijas agresīvās politikas ietekmes mazināšanai kultūrā, kā arī vienojās par kopīgu deklarāciju sadarbības mērķtiecīgai padziļināšanai Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā, kultūras un plašsaziņas līdzekļu aizsardzībā pret kara propagandu un vienotā starptautiskā nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Grāmatā un mūzikas diskā apkopoti Latgales danči
Lai arī vasaras saulgrieži nolīgoti, izdziedāti un arī izdejoti, kādām citām svinībām noteikti varētu noderēt biedrības "Danču krātuve" un folkloras kopas "Svātra" klajā laistā danču grāmata – mūzikas disks "Latgales danči un ne tikai". Nelielajā izdevumā apkopoti 20 Latgales danču zīmējumi un apraksti latgaliešu un latviešu valodā, kā arī mūzikas disks, ko iespēlējusi folkloras kopa "Svātra". Tās vadītāja Sarmīte Teivāne daļu no šiem Latgales puses dančiem pati pierakstījusi vai ilgstoši dejojusi.
Kā dejo koristi, un kā dzied dejotāji? Mežaparka estrādē notiks koncertuzvedums «Dziesma dejo. Deja skan»
5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā "Dziesma dejo. Deja skan" pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi. Uzveduma muzikālās daļas autors ir Uģis Prauliņš, savukārt horeogrāfs ir Agris Daņiļevičs, informēja rīkotāji.
Liepājai Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls iegūts, kas tālāk? Stāsta programmas mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča
"Mēs gribam veicināt attieksmes maiņu, gribam iedot piederības sajūtu gan liepājniekiem, gan eiropietim," par "Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" mērķiem, LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta projekta programmas "(ne)miers" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. Programmas īstenošanā uzaicināta arī Kuldīga un viss Dienvidkurzemes reģions. Baiba Bartkeviča atzīmē, ka Kuldīgas klātesamība padziļina "(ne)miera" programmu: "Citi saka, ka Kuldīga ir Kurzemes sirds un Liepāja – galva, mēs zinām, ka sirds ar galvu vislabāk iet kopā."
Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ
Senlietu nelikumīgā apritē cilvēki likumu mēdz pārkāpt arī nezināšanas dēļ, secinājusi Kultūras mantojuma pārvalde. Kopš 2018. gada kriminālatbildība ir arī par senlietu nelikumīgu tirdzniecību, glabāšanu, sūtīšanu vai izvešanu. Policija secinājusi, ka tas samazinājis arī senkapu postīšanas gadījumu skaitu, taču arī pēdējos gados dažās ierosinātajās lietās ik gadu izņemti ap 2000 priekšmetu, kuru vēsturiskā konteksta izpētes iespēja tādējādi zaudēta. 
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt