Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Kultūras notikumu vietā “Hanzas perons” 23. septembrī teātru, koncertzāļu un televīzijas profesionāļu un radošo industriju pārstāvju forumā “Kultūra. Industrija. Tehnoloģija” iespējams noklausīties trīskārtējas “Tony” balvas laureātes – amerikāņu gaismu un skatuves dizaina mākslinieces Pegijas Eizenhauveres lekciju. Eizenhauvere stāsta, ka aprīkojums, ko izmanto Ņujorkā uz Brodvejas skatuvēm un arī filmu industrijā, ir ražots Latvijā.
Ar pasākumu programmu uz AB dambja Rīgā 22. septembrī tiek atzīmēta Baltu vienības diena, pieminot vēsturiskos Saules kaujas notikumus 1236. gada 22. septembrī, kad žemaiši un zemgaļi kopīgi sakāva Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekus. Šī diena kā oficiāla atceres un atzīmējama diena ir kopš 2000. gada.
Latvijā kļūst kuplāks skaits to cilvēku, kuri gatavi ziedot savu brīvo laiku, lai nākamajām paaudzēm saglabātu dažādas senlietas. Tā šogad Kalvenes pagastā tapusi senlietu krātuve, kuru izveidojusi Alduta Selderiņa. Telpas, kur kādreiz atradies pasts, ilgāku laiku stāvējušas tukšas, tagad tur izvietota Kalvenes senlietu krātuve.
Iepriekš Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai atvēlētais Eiropas struktūrfondu finansējums tiks pārdalīts citām vajadzībām - atkārtoti apstiprināja kultūras ministrs. No 23 miljoniem eiro 16 miljoni tiks iepludināti valsts kopējā budžetā, bet 9,5 miljoni paliks Kultūras ministrijas rīcībā. Lēmums par nacionālās koncertzāles būvniecību valdībā jāpieņem līdz šī gada beigām.
Darbu ir sākusi jaunā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padome. Tās uzmanības lokā divi aktuāli jautājumi - VKKF valsts budžeta dotācijas piesaiste akcīzes nodoklim no 2022. gada un jaunrades stipendiju ieviešana jau 2020. gadā.
Kuras ir garākās dziesmas latviešu folklorā? Par to klajā nācis eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pētījums. Pēc pašas autores teiktā, darbs veltīts “pagātnes un tagadnes manas zemes dziedātājiem, atceroties 1918. gada 18. novembra Latvijas Neatkarības deklarācijas simtgadi”.
Kultūras ministrija (KM) jau sesto gadu aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā; pieteikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 15. oktobris. Apbalvojuma pasniegšanas mērķis - izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā, informē Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Šīs nedēļas nogalē visā Latvijā notiek Eiropas Kultūras mantojuma dienas un dažādi to pasākumi aizvadīti arī Latgalē. To vidū jo īpaši liela uzmanība pievērsta Marijas Brīnumdarītājas svētgleznai un Sarkaņu Romas katoļu baznīcai Rēzeknes novadā. Šī vieta īpaša ar to, ka līdzīgi kā uz Aglonu, arī uz šejieni dodas svētceļnieki, turklāt pērn baznīcas iekštelpas un līdz ar tām vairākus simtus gadu senā svētglezna – restaurēta.
Visā Latvijā no 13. līdz 15. septembrim norisināsies Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kam 2019. gadā izvēlēta tēma “Restaurācija”, paziņojumā medijiem informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ekskursijās, sarunās un meistarklasēs dažādās Latvijas pilsētās būs iespēja gan uzzināt par pabeigtu kultūras pieminekļu restaurāciju, gan iepazīties ar restaurācijas procesu, vērojot, piemēram, Limbažu vecā rātsnama sienu gleznojumu atjaunošanu vai apmeklējot praktiskas nodarbības.
Rīgā sestdien, 7. septembrī, notika ikgadējais Mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts", kurā apmeklētākie pasākumi bija Tallinas kvartālā un "klusā diskotēka" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pastāstīja foruma pārstāve Linda Vītola.
Ieraudzīt mākslu, ja ir redzes problēmas vai tās zudums, ir iespējams Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Inese Dundure, muzeja Mākslas nodaļas vadītāja, ir izstrādājusi programmu neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, dodot viņiem iespēju baudīt kultūras norises.
Sestdien, 7. septembrī, Rīgā notiek ikgadējais mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”, kurā dažādās pilsētas vietās iespējams apmeklēt starptautiskus un pašmāju kultūras un mākslas pasākumus.
Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem plānots izmantot citām vajadzībām, tikmēr Kultūras ministrija un kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) neizslēdz jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklē citu finansēšanas modeli.
No sestdienas, 7. septembra, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma apjomīga starpdisciplināra izstāde “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts”, kas Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros vēstīs par Latvijas kultūrai un ārpolitikai tik nozīmīgās Grosvaldu dzimtas devumu. Izstādes izejas punkts ir Mērija Grīnberga jaunākā, par kuru pērn tapa Kristīnes Želves filma. Tagad tapis Mērijas dzīves ceļojums, kura pieturas stabiņi ir viņas dzimta un Latvijas vēstures notikumi.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Simtgades informācijas centrā, aplūkojama fotoizstāde “Klusie vēstures veidotāji” un taustāmā izstāde “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. – 2018.”. Fotoizstādē stāstīts par tām personībām, kuras veicinājušas Latvijas neredzīgo kopienas izaugsmi un attīstību, veltot šim mērķim ilgus darba gadus. Savukārt taustāmā izstāde stāsta par Braila raksta grāmatu attīstību Latvijā.
Kuldīgā uzsākta ēku pārbūve bijušajā Adatu fabrikā, tas būs Kuldīgas mākslas un radošais klasteris, kurā plānots izveidot starptautisku laikmetīgas augstākās izglītības centru.
Eiropas kultūras mantojuma un dzejas dienu notikums "Vertikāle V" sāksies 7. un 8. septembrī Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, aicinot iepazīt katedrāli - Eiropas pērli priekšlasījumos, meistardarbnīcā un dzejas, mūzikas, mākslas un gaismas performancē, LSM.lv informē pasākuma rīkotāji.
Nedēļas nogalē, no 6. līdz 8. septembrim, atklās Siguldas kultūras centra "Siguldas devons" jauno sezonu, informēja kultūras centrā. Pasākuma repertuārā būs īpaša komponista Jāņa Lūsēna koncertprogramma, kino, izzinoša un radoša ģimenes diena, kā arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncertuzvedums bērniem.
Svinot pasaka vācēja Anša Lerha-Puškaiša 160 gadu jubileju, Latvijas Radio sākas Pasaku rudens. Katru pirmdienu vakara pasaciņas laikā pulksten 20.45 ievērojami Latvijas cilvēki lasīs savu iemīļoto pasaciņu no Lerha-Puškaiša vākuma. Pirmdien savu mīļoto pasaku par garo pupu stāstīs bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Kārlis Zariņš pamet Stokholmu, lai turpmāk strādātu Latvijas legācijā Somijā. Oļģerdam klāsta, cik labas atsauksmes dzirdējis par Meierovicu, kā arī uzsver, cik būtiskas šodien ir valodu zināšanas. Kara birojs Londonā ziņo, ka leitnants J. Grosvalds apbalvots ar Britu militāro krustu. Lai arī krusts ticis aizsūtīts uz Mezopotāmiju, līdz ko tas tiks saņemts atpakaļ, sūtīs to Jāzepam. Margarēta iet ar meitenēm uz kinematogrāfu, gatavo paciņu uz Rīgu un raksta brālim Oļģerdam vēstuli, pieminot lielu naudas summu, kam sūtniecība netiek klāt, kā arī citām problēmām ārlietu resorā.
Jaunākie
Interesanti