Kultūra / Kultūrtelpa
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā publiska Aleksandra Mirska filmas "Gūtmaņa alternatīva" demonstrēšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt filmas atkārtotu parādīšanos uz lielajiem ekrāniem vērsās Kultūras ministrija. Filmas "Gūtmaņa alternatīva" iekļaušana kinoteātra "Splendid Palace" repertuārā nav vienīgais gadījums, kas raisījis sabiedrības neizpratni par saturu, kāds parādās Latvijas kultūrvietās Ukrainas kara ēnā.
Ar krāšņu atklāšanas ceremoniju Eiropas kultūras galvaspilsētas godā 2024. gada 20. janvārī celta nelielā Austrijas pilsētiņa Bādišle kopā ar visu Zalckammergūtas novadu. Mākslas caurvītajā dabas nostūrī slejas daudz mazu baznīciņu, kam līdzās skatam paveras klasiski skaisti ezeri un kalni. Taču Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programma, it īpaši koncerts, kurā uzstājās arī Končita Vursta no Eirovīzijas dziesmu konkursa, bija provokatīvs un konservatīvākus ļaudis pat šokējošs.
Armēnijas mākslinieciskās kalšanas arods iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas var palīdzēt saglabāt gadsimtu gaitā izkoptās prasmes.
Karostas cietuma muzejā izveidotas divas jaunas ekspozīcijas – "Virssardzes priekšnieka kabinets" un "Militārās kolekcijas". Tās stāsta ne tikai par cietumu, bet arī par padomju okupācijas laiku Latvijā. Tūristu interese par padomju mantojumu esot nemainīgi augsta, bet kopš kara sākuma Ukrainā cietuma gidiem nākas atbildēt arī uz provokatīviem jautājumiem.
Vai zini, ko laikmetīgajā skatuves mākslā mēs saprotam ar vārdu "performants"? Tas ir mākslinieks, kas reizē ir izpildītājs un autors, pats var būt radījis gan dramaturģiju, gan muzikālo partitūru, pats arī var būt bijis savas izrādes režisors vai horeogrāfs.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šogad svin savu simtgadi. Kā aizsākās muzeja izveide pirms simt gadiem? Kādas savulaik bija potenciālās muzeja atrašanās vietas? Kā muzejā esošās būves tiek iekonservētas, lai tās varētu priecēt apmeklētājus arī nākamajās paaudzēs? Un kā tas simt gadu laikā ir attīstījies?
Mangaļsala ir viena no neparastākajām Rīgas apkaimēm: ilgus gadus tas bijis rosīgs zvejnieku ciemats ar dažādu varu armijas klātbūtni salas ziemeļos, un savu atšķirīgo identitāti un savpatnību Mangaļsala saglabā arī mūsdienās. Nupat klajā nākusi neparasta Mangaļsalai veltīta grāmata. To veido pamatīgs pētījums, ko 30 gadu ilgā laika posmā sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem veikusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dace Bula, kā arī mangaļsalieša Ģirta Strazdiņa apkopotie Mangaļsalas saimnieku dzimtu stāsti.
No pirmdienas, 15. janvāra, līdz 29. februārim ikviens interesents aicināts pieteikt savu pasākumu sarunu festivālā "Lampa", kurš notiks Cēsīs no 5. līdz 6. jūlijam. Festivāls dalībniekus un apmeklētājus pulcēs jau desmito reizi, informēja pasākuma rīkotāji.
Pie durvīm sarkana "Michelin" plāksnīte, kas liecina par slavenā ēdienu ceļveža ekspertu rekomendētu restorānu. Un vienlaikus tā pieteikta kā kultūrtelpa – otrā stāva zālē katru nedēļas nogali koncertos uzstājas Latvijā atzīti skatuves mākslinieki. Tā ir "Akustika" Valmierā.
Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Rīgā ieradās barikāžu aizstāvji no visas Latvijas. 1991. gada barikāžu muzejs apkopojis informāciju par atceres pasākumiem daļā no Latvijas novadiem.
Ar vērienīgu pasākumu programmu atcerēsies Barikāžu laiku, kas Latvijā piedzīvots pirms 33 gadiem. Dziesmotās revolūcijas zīmē no 13. līdz 20. janvārim notiks dažādi atceres pasākumi. Tos svinīgi noslēgs koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā, kuru būs iespējams skatīt arī Latvijas Televīzijā.
Kopš 2017. gada tiek veidots Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kurā šobrīd jau ir iekļautas 38 vienības. Ikviens var papildināt šo vērtību sarakstu, tādēļ arī nupat izsludināta pieteikšanās šī gada nemateriālā mantojuma vērtību pieteikumu konkursam.
Attīstoties un mainoties Latvijas kultūrvidei, parādās arī jaunas un jaunas vietas, kurās mākslas un mūzikas interesentu priekam savus darbus izrāda gan vietējie un plaukstošie talanti, gan pasaulē jau atzīti un slaveni profesionāļi. Katrai no šīm kultūrtelpām ir sava noskaņa, publika, mērķi un sasniegumi. Par divām šādām vietām – Vagonu zāli un laikmetīgās mākslas galeriju "Look", – LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta to vadītāji Jānis Jansons un Raivis Alksnis.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
