Kultūra / Kultūrtelpa
Kultūras ministrija (KM) aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā. Izcilības apbalvojumam var izvirzīt juridiskas personas, valsts un pašvaldības institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar kultūras procesu nodrošināšanu, kā arī KM nozaru konsultatīvās padomes.
Par Tukuma muzeja un Latvijas Nacionālā teātra strīda objektu kļuvis tēlnieka Teodora Zaļkalna 1931. gadā veidotais Aspazijas krūšutēls, kas no Nacionālā teātra pazudis pirms divdesmit gadiem, bet pirms trim gadiem kā dāvinājums saņemts Tukuma muzejā.
No 19 partijām, kas kandidē uz pārstāvniecību 14. Saeimā, kultūras nozari savās programmās (kas publicētas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā) nav pieminējušas sešas. Arī pārējās 13 savos solījumos ir piesardzīgas. Piedāvājumā ir ļoti vispārīgas frāzes par latviskās identitātes stiprināšanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un radošo procesu atbalstīšanu. Kultūras nozares profesionāļus konkrētības trūkums nepārsteidz. Viņu pašu pieprasījums jaunajai Saeimai un valdībai ir ļoti tiešs – celt kultūras nozarē strādājošo algas un saprast, ka kultūra ir dzīves daļa, kurā ir vērts ieguldīt.
Tāpat kā tautasdziesmu tradīcijas, arī buramvārdu lietošana latviešu kultūrā ir ļoti sena. Atšķirībā no citiem folkloras tekstiem, buramvārdiem gan bija sakrāls raksturs, tos izmantoja īpašos gadījumos, lai ārstētu, pasargātu, arī nolādētu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, folklorists Aigars Lielbārdis.
Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sestdien krāšņi svinēs rudens saulgriežus – Miķeļdienu.
Atdzimšanu piedzīvojis latviešu dzejniekam Andrejam Pumpuram uzstādītais piemineklis Birzgalē. Piemineklis tika uzstādīts pirms 34 gadiem, kad Latvijā aizsākās Atmodas laiks, bet pēdējo 30 gadu laikā rūpi par tā labiekārtošanu bija uzņēmušies vietējie pagasta entuziasti.
Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" šogad piesaka jaunu darbības virzienu un atklās jaunu patstāvīgo ekspozīciju, informēja muzeja pārstāvji.
Nedēļas nogalē par godu skaistajai un latviskajai ieražai – Miķeļdienas ražas svētkiem – rīdzinieki un pilsētas viesi 24. septembrī Doma laukumā tiek aicināti apmeklēt tradicionālo Miķeļdienas gadatirgu, 25. septembrī svinēt Miķeļdienas ābolu svētkus Ziemeļblāzmas pils parkā, bet 29. septembrī Kultūras un atpūtas centrā "Imanta" piedalīties radošajās darbnīcās, informēja Rīgas domes pārstāvji.
Kopš šī gada jūlija vidus Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī apmeklētājiem skatāmas jaunas, interaktīvas un inovatīvas vēstures ekspozīcijas. Tās izvietotas torņa 3., 4. un 5. stāvā un veidotas kā laikmetīga interjera instalācija, kur redzamos eksponātus papildina multimedijos integrētas jaunākās tehnoloģijas.
Psihoterapeite un tulkotāja Līna Meļnika no Vinnicas Ukrainā uz Latviju atbrauca kopā ar savu māti. Esot svešumā, kara šausmas vēl ciešāk sagrāba abu ukrainiešu māju pilsētu. Dzīvojot šeit, Latvijā, viņa turpina apgūt latviešu valodu. Centrā "Dardedze" psihoterapeite atkal varēs strādāt savā profesijā, un viņai prieks, ka arī ar kolēģiem runās tikai latviski. Pirmo reizi kopš kara sākuma 2014. gadā Meļnika ir spējusi atraisīt savu balsi rakstniecībā.
Kultūra kā valsts sinonīms, kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa un kā cilvēka un sabiedrības identitātes veidošanas process, nevis luksusa prece – 14. Saeimas vēlēšanas gaidot, kultūras nozares pārstāvji uzstāda savu diagnozi šī brīža situācijai, atskatās uz pēdējos gados paveikto, kā arī lūkojas nākotnē un definē, ko tie vēlas sagaidīt no nākamajiem tautas priekšstāvjiem.
Sarunu festivāls "Lampa" 2023. gadā 9. un 10. jūnijā jau devīto reizi notiks Cēsu Pils parkā un pilsētvidē, informēja rīkotāji.
"Vāgnera nams top!" – stingri saka Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis. Kāds tas būs, kā norit restaurācijas darbi un kas dzīvo nama bēniņos – sarunā Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Atspere".
Jauniešu multimediālā platforma Latvijas Radio 5 – Pieci.lv izsludina pieteikšanos jaunajam DJ skolas iesaukumam. Atlasē var pieteikties jaunieši vecumā no 15–20 gadiem, kuri vēlas kopā ar LR5 dīdžejiem Tomu Grēviņu, Magnusu Eriņu, Karmenu Stepanovu, Lindu Samsonovu, Mārtiņu Makrecki un Martu Grigali apgūt radio dīdžeja, multimediālā satura veidošanas un raidījumu vadītāja prasmes. Rudenī DJ skola uzņems 6–8 talantīgākos jauniešus, nodrošinot bezmaksas mācības un jauniešu mentorēšanu iedvesmojošu profesionāļu vadībā. Pieteikumus var iesniegt līdz 30. septembrim.
Kamēr lielākā daļa vietējo kultūras dzīves organizētāju arī darbos ir apliecinājuši pēc Ukrainas kara sākuma vārdos pausto apņēmību boikotēt Krievijas kultūras produktus, kritikas krustugunīs nonācis kino festivāls "Baltijas pērle". Festivāls, kas sāksies šonedēļ, ir pieļāvis izņēmumus, iekļaujot programmā filmas, kuru saistība ar Krieviju un tās naudu ir ļoti tieša.
Atgriežamies pie Platona dialoga "Sofists". Iepriekšējā sērijā jau ieskicējām priekšnosacījumus, kā var domāt galējā pakāpē vispārīgos jēdzienus esamība, kustība, stāja. Laika ierobežojuma dēļ gan palika neizteikts, ka "Sofists" no šodienas skatpunkta ir stipri interesants arī tādēļ, ka Platons liek sarunas dalībniekiem pievērsties esamībai, vispirms konstatējot vairākas neskaidrības attiecībā uz maldiem, kļūdainību un meliem.
Šīs rindas uzskatāmas tikai par ievadu jeb priekšdarbiem, kas ļaus pietuvoties Platona dialogā "Sofists" rodamajiem apsvērumiem par esamību kā vispārīgāko jēdzienu, kā šo pieeju nodēvē filosofs Martins Heidegers savā "magnum opus" "Esamība un laiks". Un, ja var ticēt Heidegeram, Platona risinājums ir teju neatgriezeniski sabojājis Rietumu pasaules domāšanas iespējas. Tātad par to vērts runāt, jo pirmais solis ir problēmas apzināšanās.
Šīs nedēļas nogalē Latvijā un daudzviet Eiropā tiek atzīmētas Kultūras mantojuma dienas. Šogad to ietvaros ikviens var apmeklēt vairāk nekā 40 tikko restaurētas senās celtnes. Tostarp arī dzīvojamo ēku Vecpilsētas ielā Jelgavā. Savulaik nolaista un piedzīvojusi atjaunošanu, tagad tā stāsta par 200 gadu senu arhitektūru un cilvēkiem.
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") un Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) ikgadējo Baltu balvu par izciliem sasniegumiem baltu mantojuma pētniecībā, kopšanā un stiprināšanā pasnieguši tulkotājai Dacei Meierei, informēja Arlietu ministrijas pārstāvji.
Saeima ceturtdien, 15. septembrī, pieņēma jaunu Kultūras centru likumu, kas noteic pašvaldību dibināto kultūras centru statusu, funkcijas, darbību un citus ar kultūras centru darbību saistītus jautājumus, informēja Saeimas Preses dienestā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
