Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Sākoties Latvijas dzimšanas dienas mēnesim, Kuldīgas novada muzejā izveidota izstāde “Sarkanbaltsarkanā Latvijas karoga stāsti”. Tajā ceļojošā izstāde no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja apvienota ar karoga stāstiem un mirkļiem no Kuldīgas novada. Katrā vēstījumā ir vairāku paaudžu mīlestības apliecinājums un ticība savai valstij.
“Klik, klik, klik,” noskan daudzo stīgu instrumentu lociņi pret nošu pultīm, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mēģinājums ir beidzies. Pēc dažām dienām paredzēts koncerts sērijā “Simfoniskais hits ar Goran Gora”, tajā kā solists spēlēs jaunais, daudzsološais kontrabasists Oskars Bokanovs. Ar milzīgu cieņu un mīlestību Oskars lēni paņem savu lielo instrumentu: “Iesim, es jums parādīšu, kā mēs dzīvojam!”
Projektā “Ebreji Rēzeknē” Rēzeknes un novada skolu jaunieši izzināja Rēzeknes ebreju kopienas vēsturi un pētīja ebreju folkloru. Tapuši gan foto stāsti, gan arī teātra uzvedums.
Valsts nepilda savas saistības pret Latvijas pamattautu – tā uzskata lībieši. Viņu redzējumā šis brīdis ir kā pēdējais vilciens, lai saglabātu un aizsargātu kultūrvēsturisko mantojumu un valodu nākamajām paaudzēm, un šobrīd visi centieni balstās tikai uz entuziastu pleciem. Tāpēc pavisam nesen šis jautājums aktualizēts arī pie Valsts prezidenta. Ja nesekos politiska izšķiršanās, lībieši pat rosina grozīt Latvijas Republikas Satversmi.
Nupat kā nosvinēti Preiļu burnasa svētki. Burnass – tas ir mētelis, kas nēsāts 19. gadsimta otrajā pusē. Preiļiem bijis īpaši grezns burnass, kuru atdarinājusi kultūras vēstniece, skolotāja, rokdarbniece, tautas tērpu darinātāja Iveta Seimanova. Preiļu burnasa svētkos veikums tika atrādīts.
Rīgā, pretī veikalam "Bērnu pasaule", 6. novembrī norisināsies sarunu un diskusiju vakars "Bēru pasaule", paziņojumā medijiem informē organizatori un norāda, ka tā ir tēma, par kuru "bieži vien sabiedrībā netiek runāts gana plaši, bet tomēr tā ir būtiska un klātesoša ikvienam cilvēkam. Lai arī nāves tematika šķiet drūma, šajā vakarā uz to varēs paskatīties arī no gaišās un pat cieņpilnas humoristiskās puses."
Latvijas Republikas Satversmes ievada piektā rindkopa, kas noteic, ka Latvijas identitāti citstarp veido vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības, ir radījusi pretrunīgas reakcijas Latvijas sabiedrībā. Šī iemesla dēļ "Satversme. Vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības" - ir ceturtās Satversmes tiesas (ST) "Sarunas par Latviju" tēma. Diskusiju piedāvājām ceturtdien, 31.oktobrī, skatīties LSM.lv tiešraidē no plkst. 17.30-19.30.
Trešdien un ceturtdien, 30. un 31. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā norisinās Krišjāņa Barona konference "Folklora un izglītība". Šogad zinātniskās konferences uzmanības centrā – tradicionālās kultūras vieta izglītībā.
Ar Valda Muktupāvela folkoratoriju “Mūsu esmes upes” 29. oktobrī aizsākās konference “Kultūras krustpunkti”, ko jau trīspadsmito gadu rīko Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un kuras fokusā šoreiz – mākslas un pētniecības attiecības. Četru dienu laikā tēma tiks aplūkota no visdažādākajiem rakursiem, piedaloties gan zinātniekiem un pētniekiem, gan pašiem māksliniekiem, viņu vidū būs aktieris Vilis Daudziņš, režisori Elmārs Seņkovs, Laura Groza-Ķibere un daudzi citi.
Rakstniecības un mūzikas muzejs pēc trīs gadiem - 2022. gadā - gatavojas atklāt jaunu ekspozīciju izremontētajās telpās Rīgā, Mārstaļu ielā 6. Bet jau šobrīd radošā komanda strādā pie muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ieceres, ko 30. oktobrī prezentēja arī plašākai publikai – Latvijas radošuma telpas.
Latvijas vēstniecība Vācijā 6. novembrī rīko Baltijas dienu Berlīnē, kas būs viens no Berlīnes mūra krišanas 30. jubilejas oficiālajiem pasākumiem un piedāvās daudzpusīgu Latvijas kultūras programmu, paziņojumā medijiem informē Latvijas vēstniecības Vācijā pārstāvji.
Sestdien, 26. oktobrī, pēkšņi miris TV raidījumu veidotājs un vadītājs Mārtiņš Ķibilds (23.07.1973-26.10.2019.), apstiprina "Vides filmu studijas" pārstāvji.
Par Daugavgrīvas cietokšņa atbilstošu apsaimniekošanu jau vairāk nekā 30 gadus cīnās “Bolderājas grupa”, tas kļuvis par mājvietu festivālam “Komēta” un pulcē vietējos iedzīvotājus talkās un domubiedru grupās. Taču cietoksnis turpina meklēt savu jauno īpašnieku un tā nākotne ir neskaidra.
Kopš janvāra dīzeļvilcienu pasažieri braucienu var īsināt trīs vagonos izvietotais grāmatu piedāvājums. To organizē Imanta Ziedoņa muzeja bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un AS "Pasažieru vilciens". Iecerēts nākamajā gadā šo projektu paplašināt.
24. oktobrī Granādā, Spānijā, norisinājās Eiropas Kultūras tūrisma tīkla (European Cultural Tourism Network (ECTN)) balvu pasniegšanas ceremonija. Balvas ieguva divi Amatas novada kultūras tūrisma produkti, konkurējot ar 55 citiem pieteikumiem no 19 Eiropas valstīm, paziņojumā medijiem informē Amatas novada pašvaldība.
Piektdien, 25. oktobrī, pirmo reizi tiek atzīmēta Pasaules operas diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību operai un iedrošināt cilvēkus nākt uz operu. Mūsu "Baltā nama" izrādēm skatītāju netrūkst, pēdējo trīs gadu laikā apmeklētāju skaits pieaudzis par 50 000, un gada laikā opera pulcē vidēji 180 000 apmeklētāju.
No ceturtdienas, 24. oktobra, Modes muzejā būs apskatāma jauna izstāde "Dāma krinolīnā”. Tā tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu un aptvers divas desmitgades 19. gadsimta vidū, kad par laikmeta simbolu kļuva krinolīns – metāla stīpu konstrukcija, kas atgādina putnu būri.
Ikviens latgaliešu valodas draugs un entuziasts ir aicināts 9. novembrī uzrakstīt diktātu latgaliešu rakstu valodā. Tas šogad notiks jau trešo reizi, sadarbojoties portālam lakuga.lv (Latgalīšu kulturys ziņu portals) un Latvijas Radio Latgales studijai. Diktāts skanēs Latvijas Radio 1 raidījumā “Kolnasāta” pulksten 18.15, bet uzrakstīto tekstu varēs pārbaudīt portālā lakuga.lv, paziņojumā medijiem informē organizatori.
Atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadienu, kas iekļautas UNESCO svinamo gadadienu sarakstā, UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, Francijā, 22. oktobrī atklāta audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”, paziņojumā medijiem informē UNESCO pārstāvji.
Iespējams, 2025. gadā Latvija būs centrālā viesu valsts starptautiskajā Frankfurtes grāmatu gadatirgū. Šī vēlme var kļūt arī par realitāti, jo valdība ir paredzējusi budžetā līdzekļus platformas “Latvian Literature” turpmākai darbībai.
Jaunākie
Interesanti