Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Lepnums, prieks un laime. Ar šādiem vārdiem sajūtas par 10. jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē redzēto raksturoja tie, kuri izstrādāja būvprojektu, tie, kuri veica būvdarbus, un tie, kuri jau tuvākajā nākotnē cer izbaudīt estrādes jaunā veidola sniegtās iespējas.
Labdarības projekts “Dots devējam atdodas” turpina darboties, lai finansiāli palīdzētu Latvijas kultūras pārstāvjiem – rakstniekiem, gleznotājiem, mūziķiem, aktieriem, tēlniekiem un citiem, kuri pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā palikuši bez iztikas līdzekļiem. Uz šo brīdi “Dots devējam atdodas” labdarības kontā ir pieejami 8231 eiro, uz kuriem joprojām ir iespējams pretendēt, saņemot vienreizēju pabalstu 430 eiro apmērā, medijus informē iniciatīvas radošā direktore Una Rozenbauma.
Pirmdien, 15. jūnijā, Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā notiks “Drosmes mājas” sarunas ar izglītotājiem, vēsturniekiem, pilsētplānotājiem, arhitektiem, tūrisma, viesmīlības un radošo industriju pārstāvjiem par jaunās pilsoniskās sabiedrības izglītības centra nepieciešamību Latvijā, medijus informē organizatori.
Kā Latvijas profesionālajiem kultūras izdevumiem atgādināt un stāstīt par sevi, kā pierādīt sevi, kas ir šo kultūras izdevumu adresāts, vai laikabiedriem ir apziņa par to, ka jādalās un jāuztur, un vai cilvēkiem vispār maz ir nepieciešamība pēc profesionāļu vērtējuma un refleksijas? Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītājs un žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors Orests Silabriedis par to visu uz sarunu aicinājis žurnāla "Domuzīme" galveno redaktori Rudīti Kalpiņu un žurnāla "Teātra Vēstnesis" galveno redaktori Edīti Tišheizeri. Viena no sarunas būtiskām atziņām ir Edītes Tišheizeres teiktais: "Arī runājot ar profesionāļiem par profesijas lietu, mēs patiesībā vienmēr runājam par dzīvi."
Latvijas Muzeju biedrība (LMB) ir izveidojusi jaunu katalogu "Muzeji Latvijā", kurā apkopota informācija par vairāk nekā 170 muzejiem, medijus informē LMB pārstāvji.
Šogad aprit 40 gadi kopš notika pirmais "Gājiens uz Bolderāju" – viena no zināmākajām Latvijas avangarda mākslas akcijām, ko īstenoja "Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas" jeb NSRD mākslinieki Hardijs Lediņš un Juris Boiko, kā arī arhitekts Imants Žodžiks. Lai atzīmētu šo notikumu, interneta žurnāls "Capital R" rīko tiešraidi, kurā virtuāli būs iespējams vēlreiz mērot maršrutu no Imantas līdz Bolderājai.
Reģionālo koncertzāļu liktenis Covid-19 krīzē joprojām ir neskaidrs, jo atbalsta smagums gulstas gan uz valsti, gan pašvaldībām. Koncertzālēs nācās atlaist daļu darbinieku, jo dīkstāves pabalsti pašvaldību kapitālsabiedrībām nepienācās. Koncertzāles valstij prasa 700 000 eiro, lai varētu turpināt darbu.
Pamatojoties uz ēkā veiktajiem padziļinātas izpētes rezultātiem, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paplašinās plānoto atjaunošanas darbu apjomu Latvijas Leļļu teātrim Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 16/18. Pirms siltinājuma izbūves tiks papildus stiprinātas ēkas nesošās konstrukcijas un pamati, tādējādi nodrošinot uzsāktā energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros sasniedzamo rezultātu ilgtspēju un novēršot ēkas konstrukciju bojājumus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Liepājas Karostas ūdenstornis pārvērtīsies mākslas darbnīcās, kurās strādās Latvijā labi zināmi mākslinieki, un tā ir tikai daļa no Liepājas Karostas festivāla programmas. Šoreiz festivāla stāsts ir par to, kā trīsdesmit gadi atjaunotajā Latvijā mainījuši dzīvi Karostā.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas priekšvakarā Latvijas Okupācijas muzejs 12. jūnijā atkal vērs durvis apmeklētājiem, piedāvājot individuāli vai nelielās grupās apskatīt pagaidu ekspozīciju Raiņa bulvāri 7. Atvēršanas dienā muzejā notiks aktiera un režisora Ērika Vilsona monoizrāde “Mana Magadana”, medijus informē muzeja pārstāvji.
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija savu jauno izstāžu sezonu atklājusi ar Ikonogrāfu biedrības izstādi “Deisus”. Tā skatītāju iepazīstina ar ikonu daudzveidību. Daudzi darbi izstādē apskatāmi pirmo reizi, viens no tiem – lielformāta Svētās Aleksandrijas Katrīnas ikona.
Sākumā tā bija vienkārša kora dziesma. Tautas lūgšana un cerību stars. Cenzoru nīsta un dedzināta. Tā palīdzēja pārdzīvot karus, okupāciju un atkal atdzimt. Dziesma, kam bija lemts pacelties augstāk par citām un tapt par nācijas simbolu.
“Man visspilgtāk palikusi prātā tieši 1988. gada vasara Valmierā, baznīcā. (..) Laikam kāds oficiāls pasākums, jo bija arī visa izpildkomiteja, visas partijas vadība un tauta – pilna zāle. (..) Pēc “Saule, Pērkons, Daugava” – maza pauze, koris stāv pie altāra, es stāvu ar muguru, un mēs sākām “Dievs, svētī Latviju!”. Es tik jūtu – tā kā tādi trokšņi nedaudz aizmugurē. Skatos – viens korists sāk raudāt, cits. Ar muguru jūti, – aizgrābjoši, jauki. Pēc tam izrādās – kā tas tikko sācies, tā cilvēki sākuši celties kājās,” savu personīgo himnas pieredzes stāstu Rakstniecības un mūzikas muzeja videostāstu sērijā atklāj diriģents Ivars Bērziņš.
Pirms divarpus nedēļām leģendārajā Liepājas koncertestrādē “Pūt, vējiņi” sāka rūkt smagā tehnika un sākās ilgi gaidītie, solītie un grūti nākušie pārbūves darbi. Pirms 10 gadiem arhitektūras konkursā uzvarējusī arhitekta Andra Kokina 10 miljonus vērtā ideja pilsētai izrādījās nepaceļams slogs. Tāpēc tapa jauna – desmit reizes lētāka, kas gan izpelnījusies asu kritiku.
Pandēmija aktualizējusi jautājumu par pašvaldību iespējām uzturēt reģionālās koncertzāles krīzes situācijā. Latgales vēstniecības “Gors” direktore Diāna Zirniņa un Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons LTV raidījumā "Kultūrdeva" iezīmē Latvijas lielo koncertzāļu nākotnes scenārijus, uzsverot, ka reģionālo koncertzāļu atrašanās pašvaldību, nevis valsts paspārnē bagātina Latvijas kultūrainu, un atzīstot – krīzes laiks reģionālās koncertzāles ir saliedējis.
Radošās personas Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā varēs pretendēt uz vienreizēju līdzekļu piešķīrumu 1614 eiro apmērā, un plānots, ka to saņems 1200 cilvēku, 4. jūnijā lēma valdībā.
Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) izstrādāta piedāvājuma 4. jūnijā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lēma piešķirt 10,6 miljonus eiro, lai stabilizētu finanšu situāciju valsts teātros un koncertorganizācijās, KM muzejos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA), kā arī izveidotu radošo personu nodarbinātības programmu, medijus informēja KM pārstāvji.
Ņemot vērā muzeju lomu sabiedrības izglītošanā, saliedēšanā un kultūras vērtību saglabāšanā, UNESCO ir izstrādājusi ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz muzejiem, uzsverot, ka muzeju slēgšanai ir ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla ietekme, mediju informē UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.
Saeimai otrajā lasījumā atbalstot Vāgnera nama nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrības īpašumā, deputāti noteica stingrākas prasības.
Darbu atsākuši daudzi Covid-19 pandēmijas dēļ slēgtie pasaules slavenākie muzeji, tai skaitā Ufici galerija Florencē.
Jaunākie
Interesanti