Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Kultūrtelpa
Papildināts 17:25
Aizraujošs ceļojums pa četriem pasaules kontinentiem caur tradicionālo cepuru un galvassegu pasauli, kas ļauj pieskarties dažādu tautu tradīcijām un kultūrai, tā šo izstādi raksturo tās veidotāji. Izstādē ir skatāmas 50 galvassegas, un tā ir vien neliela daļa no privātkolekcijas, kas atvesta no Cepuru muzeja Rīgā. Cepuru un galvassegu kolekcionārs un īpašnieks ir Krievijas lingvists, ceļotājs un pētnieks Kirils Babajevs.
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) apņēmusies stiprināt tās digitālo nākotni. Tā digitalizēs savus krājumus, lai bibliotēkas resursi būtu pēc iespējas plašāk pieejami arī ārpus ēkas. Piemēram, studentiem un zinātniekiem.
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secinājusi, ka kultūras pasākumu rīkošanas nozarē nepastāv pilnībā vienlīdzīgi konkurences nosacījumi starp privātā un publiskā sektora tirgus dalībniekiem, medijus informēja KP komunikācijas speciāliste Zane Gorškova. Nevienlīdzīgus konkurences apstākļus rada publiskā sektora kapitālsabiedrību pieeja infrastruktūrai, publiskajam līdzfinansējumam un informācijai.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sadarbībā ar apvienību "Orbīta" iekārtota krājuma veidošanai un saglabāšanai veltīta izstāde “2020: mūžības perspektīva”. Dažādos veidos atspoguļoti reāli un zinātniskās fantastikas cienīgi krājuma materiālu apdraudējumi.
Ceturtdien, 13. februārī, koncertzālē “Lielais dzintars” norisinājās “Liepājas Kultūras balva 2019” apbalvošanas ceremonija. Ar mākslinieka Roberta Mežaiņa izgatavotajām statuetēm tika apbalvoti desmit aizvadītā gada nozīmīgākie un spilgtākie kultūras notikumi un personības, medijus informē Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldē.
Svētdien, 23. februārī, notiks Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks“ pasniegšanas ceremonija, kurā līdzās pērnā gada notikumu, personību un aktivitāšu apbalvošanai par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts tēlnieks Indulis Folkmanis, medijus informē Latgales vēstniecības "Gors“ pārstāvji.
Simpozijs “Klusēšanas šķautnes” notiks Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā 21.-22. februārī, un tajā uzstāsies mākslinieki, kuratori, mākslas zinātnieki, filozofijas, literatūras, arhitektūras, teātra un kino pētnieki, kas pievērsušies nesenās pagātnes izpētē nozīmīgajai klusēšanas problemātikai, īpaši – noklusējumiem par Otrā pasaules kara un pēckara laiku, kā arī nesenāko padomju periodu, un to atbalsošanos šodienā, medijus informē organizatori.
No 13. februāra sākas desmit sabiedriskās apspriedes Rīgā un Latvijas reģionos par profesionālās ievirzes kultūrizglītības programmu pilnveidi. Izglītības sistēmas inventarizācijas mērķis – paskatīties uz sistēmu, kā tā atbilst darba tirgus vajadzībām.
Kristīgās kultūras notikumu "Baznīcu nakts" šajā gadā kuplinās akcija "Apceļosim baznīcas", kas interesentus aicinās doties uz dievnamiem jau no plkst. 12. Baznīcu reģistrācija dalībai pasākumā un akcijai "Apceļosim baznīcas" būs atvērta no 1. marta līdz 12. aprīlim vietnē "www.baznicunakts.lv", informēja pasākuma rīkotāji.
Kurzemes muzikālo notikumu kartē iezīmēta jauna vieta. Augstvērtīgu koncertu rīkošanu aizsākusi Piena muiža, kas atrodas Skrundas novada Rudbāržu pagasta Sieksātē. Martā senajā muižā koncertēs Raimonds Pauls un Vestards Šimkus, bet pirmo salonmūzikas vakara koncertu atklāja komponists Jānis Lūsēns kopā ar vairākiem solistiem, vienlaikus iepazīstinot ar dažiem skaņdarbiem no rokoperas „Kaupēn, mans mīļais!”, kas atdzimst koncertversijā un pirmo reizi 15. februārī izskanēs Vidzemes koncertzālē „Cēsis”.
Konceptuālais ziņojums “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” – šis reformas sološais vārdu savirknējums daudzām augstākās izglītības iestādēm raisījis virkni neatbildētu jautājumu un neskaidrību. Mākslu un kultūras augstskolu vadības vērš uzmanību uz diviem problēmjautājumiem – turpmāko izglītības iestāžu autonomiju un plānotās izmaiņas tipoloģijā. Tikmēr eksperti norāda, ka reforma nebūs iespējama bez lielāka nozares finansējuma. Finansējuma pieaugums nozarei netiek solīts, jeb – pārfrāzējot izglītības ministres jau reiz teikto – ministrijai nav “Pandoras lādes”, no kurienes paņemt naudu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 7. februārī lēmusi ēkai Jūrmalā, Salacas ielā 4, kur atrodas Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb "Pēperkoku namiņš", piešķirt kultūras pieminekļa statusu. Tas nozīmē, ka namiņu nedrīkstēs nojaukt.
Ceturtdien, 6. februārī, aprit tieši simt gadu, kopš par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājām kļuva Rīgas pils. Tiesa, kopš postošā 2013. gada ugunsgrēka muzejs jau septīto gadu mājo pagaidu telpās, un ceļš atpakaļ uz vēsturisko Rīgas pili nebūs viegls. Priekšā ir trīs pils rekonstrukcijas kārtas, no kurām naudas pagaidām pietiek tikai pirmajām divām. Tas nozīmē, ka 2025. gadā vēstures muzejs varēs ievākties vien trešajā daļā no tam atvēlētajām telpām.
Vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, mākslinieki un kultūras nozares pārstāvji aicinājuši Jūrmalas domi atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iniciatīvu saglabāt pašvaldības īpašumā Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgo ēku Salacas ielā 4, kas pazīstama kā Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb "Pēperkoku namiņš", medijus informē Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes pārstāvji.
2020. gada 6. februārī aprit 100 gadu, kopš tagadējais Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) sāka darbību Rīgas pilī. Pēc 2013. gada postošā ugunsgrēka muzejs pili uz laiku ir atstājis, taču nākamo simtgadi cer iesākt ar iespējami drīzu atgriešanos vēsturiskajā mājvietā, informē LNVM pārstāvji.
Trešdien, 5. februārī, uz pirmo sanāksmi Kultūras ministrijā (KM) pulcējās drukas un interneta formāta kultūras periodikas darbības ilgtspējas nodrošināšanai izveidotā darba grupa, informēja ministrijā.
Latvijas Mākslas akadēmijā 7. februārī jau 82. reizi norisināsies leģendām apvītā karnevāla nakts, kurai šogad dots nosaukums “Utopija. Distopija”. Viesi aicināti ļauties jaunai pieredzei un ieskatīties nākotnē, nokļūstot fantāziju uzburtās pasaulēs. Jau vairākas nedēļas paralēli mācībām akadēmijā valda satraukta mākslinieciskās nekārtības un rosīgas centības atmosfēra.
Mākslinieks Tailers Koburns vieslekcijā "Attālinātā novērošana", kas norisināsies 13. februārī izstāžu zālē "Arsenāls", stāstīs par savu aktuālo projektu, kurā pēta īpašu spiegošanas metodi, kuras pamatā ir telepātija un parapsiholoģija, medijus informē Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pārstāvji.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 31. janvārī norisinājās "Latvijas Kultūras kanona konkursa 2019–2020" fināls, kurā tikās 15 skolēnu komandas, lai radītu īstenojamu koncepciju mūsdienīgai un interaktīvai izstādei vai performancei savā dzīvesvietā par brīvības tēmu. 1. vietu ieguva Ogres Valsts ģimnāzijas komanda, medijus informē organizatori.
Noslēdzies žūrijas darbs, izvērtējot latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ pretendentus, un zināmi 30 balvas nominanti - starp tiem arī Latvijas Televīzijas (LTV) filmu programmas "Latvijas kods" dokumentālā īsfilma "Prīsters", Latvijas Radio 1 (LR1) raidījums „Kolnasāta“ un Latvijas Radio 5 (LR5) raidījums „Pīci breinumi“. Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau divpadsmito reizi. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdien, 23. februārī, pulksten 16.00 Latgales vēstniecības „Gors“ Lielajā zālē, medijus informē organizatori.
Jaunākie
Interesanti