Kultūra / Kultūrtelpa
Vai zini, kas ir fonogrāfs un ar ko patafons atšķiras no gramofona?
Vai zini, kā ceļu uz atzīšanu lauza skaņu plašu vecvectētiņš, Tomasa Alvas Edisona izgudrotais skaņas pierakstīšanas un atskaņošanas aparāts – fonogrāfs? Un vai zini, ar ko patafons atšķiras no gramofona un kādi skaņu plašu atskaņotāji tika ražoti Latvijā?
Okupācijas muzeja pārbūvē – 1300 labojamas un viena nelabojama kļūda
Pusotru mēnesi pēc pārbūvētā Latvijas Okupācijas muzeja nodošanas ekspluatācijā ekspozīciju telpas joprojām ir neapdzīvojamas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” eksperti būvnieku darbā atraduši 1300 kļūmes. Kamēr celtnieki strādā, lai tās novērstu, projekta pretinieki atzīst, ka vienu kļūdu izlabot nav iespējams. Tas ir pats pārbūves projekts, kurš Strēlnieku laukumu padarījis par “dīvainu zooloģisko dārzu”.
Līdz ar mazāku PVN grāmatām un drukātajai presei valsts makā neienāktu 4,7 miljoni eiro
Sākot ar 2022. gadu grāmatām un drukātās preses izdevumiem plānots mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, samazinot to no 12% līdz 5%. Šo Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu 29. septembra sēdē atbalstīja Ministru kabinets. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem 5% likmes noteikšana grāmatām un drukātas preses izdevumiem valsts budžetam ik gadu nozīmēs negūtus ieņēmumus 4 754 000 eiro apmērā.
Šogad beidzas Latvijas simtgades programma. Iesāktos kultūras projektus sola finansēt arī turpmāk
Latvijas simtgade bija kā tramplīns dažādu Latvijas kultūras jomu pilnvērtīgai attīstībai un uzplaukumam. No valsts budžeta piešķirtie papildu miljoni deva spožu uzrāvienu Latvijas filmu industrijai un literatūras nozarei, beidzot varēja sākt īstenot tādus ilgi lolotus projektus kā “Latvijas skolas soma” un Nacionālā enciklopēdija. Kultūras nozarei kopumā piešķirtā simtgades nauda bija 22 miljoni piecu gadu periodam, taču šī gada nogalē periods noslēdzas un līdz ar to arī nauda no simtgades apcirkņiem. Ko tas nozīmē kultūras nozarei? Kā tas ietekmēs veiksmīgi uzsākto programmu turpmāko likteni?
Rīgā atklās Katrīnas Neiburgas kūrētu mākslas notikumu telpu
Ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 19:00 līdz ar mākslinieces Brendas Jansones izstādes “Stigma zem dermas” atklāšanu un Elizabetes Balčus performanci durvis vērs Katrīnas Neiburgas kūrētā mākslas notikumu telpa “Brīvība”, kas atrodas Brīvības ielā 40, informēja interneta žurnāla “Satori” pārstāvji.
Valdība apstiprina jaunu Valsts kultūrkapitāla fonda padomes sastāvu
Lielākajai daļai līdzšinējās Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes locekļu izbeidzoties Valsts kultūrkapitāla fonda likumā noteiktajam divu gadu pilnvaru termiņam, Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja jaunu VKKF padomes sastāvu, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Dailes teātra skvēru sāks atjaunot pēc mēneša
Dailes teātra skvēra rekonstrukcija kārtējo reizi nav sākusies, kā bija paredzēts. "Valsts nekustamie īpašumi" atklāj, ka ir pietrūcis finansējuma, tāpēc iecerēto neizdevās sākt šovasar. Tagad nepieciešamā summa esot atrasta un plānotie būvniecības darbi iecerēti jau pēc mēneša. Savukārt vides aktīvists uzskata, ka galvaspilsēta pārāk daudz naudas tērē ielu remontam tā vietā, lai labiekārtotu vidi. Tāpēc celtniecības darbi kārtējo reizi ir atlikti. Rīgas domē informē, ka tuvākā gada laikā plāno atjaunot vairākus parkus, taču pagaidām nav skaidrs, kāds būs nākamā gada pieejamais finansējums.
Tautys meilātajam kinorežisoram Juoņam Streičam 85 godu jubilejs
Tautys meilāts i gūdolguots kinorežisors, ari akters, rakstnīks, muokslinīks, publicists, sabīdrysks i kulturys darbinīks, Latgolys patriots Juoņs Streičs sviņ 85. dzimšonys dīnu. Jubileja prīškvokorā raidejumā "Kolnasāta" ar jū runuojom kai par padareitū, tai niulinejuom aizaraušonom, byušonu Latgolā, jubileja svieteišonys planim i daudzi kū cytu. Jau lobu laiku Juoņs dzeivoj myusu sābru zemē Leitovā.
Grāmatu lasītāji mērojas spēkiem čempionātā
Rīgā notika skaļās lasīšanas sacensību nacionālais fināls. Tas ir konkurss skolēniem, lai mudinātu bērnus nolikt malā planšetes un telefonus, un sajustu lasītprieku, ko sniedz grāmatas. Uz Skaļās lasīšanas sacensību finālu ieradās reģionālie čempioni no visiem Latvijas novadiem.
Sienas gleznojums un ne tikai. Saruna par prasmi sarunāties
Kā māksla spēj sazināties ar mums, un kā mediji sazinās ar mums par mākslu? Kādos informācijas tuneļos dzīvojam? LR3 "Klasika" diskusiju raidījuma "Meistars Knehts" atspēriena punkts šoreiz ir T. S. Eliota teksts par Rietumu kultūru un pūli, Anda Sedlenieka intervija ar Islandes kādreizējo ārlietu ministru Jonu Baldvinu Hanibalsonu laikrakstā "Diena" un vēlēšanu rezultāti Norvēģijā. No neoliberālisma un populisma saruna pamazām aizrit arī pie Kristiana Brektes sienas gleznojuma un tā rezonanses sabiedrībā. 
«Gora» vadītāja Diāna Zirniņa: Jādara viss, lai atgrieztos ne tikai pasākumi, bet arī cilvēki
Šis laiks nebūt nav viegls kultūras iestādēm. Lai arī kopš vasaras pasākumi drīkst notikt klātienē, tomēr piepildīt pilnas zāles ar skatītājiem nav vienkārši. Kā sarunā uzsver Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa, šobrīd ir jādara viss iespējamais, lai "Gorā" atgrieztos ne tikai notikumi, bet arī cilvēki. Latgalē tas ir papildu izaicinājums arī zemā vakcinācijas tempa dēļ. Par to, kā šajā laikā kultūras iestāde strādā, cik stabili jūtas finansiāli, radošajiem plāniem un spēju būt elastīgiem Latvijas Radio sarunā ar Latgales vēstniecības "Gors" vadītāju Diānu Zirniņu.
Cīņā par Nacionālās koncertzāles vietu no trīs finālistiem palikuši divi; ministrija lēmumu sola uz valsts svētkiem
Vairāk nekā trīs mēnešus pēc Latvijas Arhitektu savienības atzinuma par piemērotākajām novietnēm Nacionālajai akustiskajai koncertzālei Kultūras ministrija (KM) nav nekur tālāk tikusi. Aptaujājot iesaistītos pretendentus, ir skaidrs, ka reāli par koncertzāles novietni cīnās vairs tikai divas vietas – Andrejsala un Kongresu nams, kurā, nesagaidot jelkādu Kultūras ministrijas reakciju, jau sākušies plānotie rekonstrukcijas darbi. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone apgalvo, ka ministrija aktīvi turpinot darbu saistībā ar koncertzāles novietni un lēmumprojektu apstiprināšanai valdībā iesniegs novembrī.
Liecība par personību un laikmetu – izdoti filozofes Mildas Palēvičas tekstu korpusi
"Apkopot plašākā skatījumā visus teorētiskās domas izpaudumu veidus Latvijā un sniegt tos vēsturiskās attīstības aspektā, kā arī izcelt atsevišķu autoru estētiskās koncepcijas" – šādu mērķi savam pētījumam "Estētiskās domas attīstība Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē" uzstāda filozofe, mākslas zinātniece Milda Palēviča (1889‒1972).  Pateicoties apgādam “Neputns” un pētnieces mazmeitai Maijai Garkevičai, pie lasītājiem nonāk gan šis darbs, gan arī Mildas Palēvičas dienasgrāmatu pieraksti.
Dzelzceļa stacijas – pētīts mantojums
Dzelzceļa tēmai Latvijas mantojuma kontekstā ir veicies – tai ir sava vēsturiskās atmiņas institūcija, sabiedrībā iecienītais Dzelzceļa muzejs. Pastiprinātu uzmanību dzelzceļa vēsturei pievērš arī atsevišķi ilggadēji jomas entuziasti ar industriālā mantojuma ekspertu Andri Biedriņu priekšgalā, dažādas biedrības, Industriālā mantojuma fonds un citas organizācijas. Īpaši uzteicama ir nozares atbildība par savas vēstures godpilnu saglabāšanu, ko reprezentē arī VAS “Latvijas dzelzceļš’’ industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs – tieši viņa stāstījums vēstīs par 12 vēsturiskajām dzelzceļa stacijām, kas arī piedalījās 2021. gada Eiropas mantojuma dienās.
Kultūras ministrija aicina izvirzīt pretendentus Izcilības balvai kultūrā
Kultūras ministrija (KM) aicina līdz 22. oktobrim pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā. Pretendentus apbalvojumam var izvirzīt juridiskas personas, valsts un pašvaldības institūcijas un nevalstiskās organizācijas, kuru darbība ir saistīta ar kultūras procesu nodrošināšanu, kā arī KM nozaru konsultatīvās padomes, informēja KM.
Populārākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt