Papildināts 16:18
Kultūra / Kultūrtelpa
Izglītības sistēmas uzdevums pēdējos gados ir bijis strikts un skaidrs – attīstām STEM (no angļu valodas science, technology, engineering, mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika) nozari, bet tādā veidā no viena grāvja esam nokļuvuši otrā, jo šobrīd humanitārajās zinātnēs trūkst pat pedagogu, kas tās pasniegtu. Vajadzētu mest malā sacensības, kura nozare ir prioritāte, jo galvenais ir balanss. Mūsdienīga un demokrātiska valsts nevar pastāvēt bez inovācijām un tehnoloģijām, bet tāpat nevar arī bez vērtībām – un tās māca humanitārās zinātnes, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Meistars Knehts" pauda Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Skolas, mediķi, zemnieki, un nu arī muzeji. Talsu novada muzejs, protestējot pret pašvaldības pieprasīto algu samazinājumu un darbinieku atlaišanu, piektdien, 16. februārī, rīkoja akciju – apmeklētājiem redzama tikai daļa ekspozīcijas, bet uz durvīm rakstīts – "par 25% mazāk". Tāds ir paredzamais risinājums pašvaldības budžeta līdzsvarošanai – par 25% samazināt pašvaldības darbinieku skaitu, bet atlikušajiem par 10% samazināt algas.
Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM – aicina radio stacijas, televīzijas kanālus un elektroniskos medijus 24. februārī pulksten 12.00 vienoties kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu.
1986. gada pavasarī Kijivas apgabala ziemeļos, 16 km no Baltkrievijas robežas, notika tāda katastrofa, ka šīs vietas nosaukums, kā raksta Oksana Zabužko, kļuva par pirmo ukraiņu valodas vārdu, kuru drīz zināja ļaudis visos kontinentos: "Piecus gadus pirms tam, kad Eiropas kartē parādījās vārds "Ukraina" (abi notikumi gan ir tieši saistīti, un nu jau var droši apgalvot, ka tieši todien, 1986. gada 26. aprīlī, padomju impērijai tika pasludināts galīgais spriedums, it kā kaut kur vēstures datorā būtu ieslēdzies neredzams atskaites tablo – "līdz PSRS galam palikuši xx gadi yy mēneši zz dienas")."
Sestdien, 2. martā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē notiks Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2023" pasniegšanas ceremonija – gaidītākais ikgadējais notikums latgaliešu kultūrā. Tajā noskaidros 10 balvas saņēmējus par padarīto latgaliskajā kultūrā 2023. gadā. No 16. līdz 29. februārim portāli LSM.lv un lakuga.lv aicina ikvienu atbalstīt savu simpātiju – kādu no 30 balvas pretendentiem.
Aptuveni 20 dažādas masku grupas no Latvijas, Polijas, Portugāles un citām valstīm piedalījās starptautiskā masku festivālā Viļānos. Trīs dienas notika dažādas masku gatavošanas meistardarbnīcas, senču tradīcijām veltīta zinātniskā konference, izrādes, konkursi un skates. Svētku kulminācijā visi dalībnieki devās krāšņos masku gājienos ne tikai pilsētā, bet arī laukos.
Šos variantus atradīsim nevis tautasdziesmu izlasēs, bet zinātniskos sējumos un folkloras krātuves materiālos. Melodijas šiem variantiem mēdz būt vairāk vai mazāk atšķirīgas, arī vārdi. Bieži vien folkloras materiālos zem notīm uzrakstīta tikai viena teksta rindiņa. Gadās, ka teicējām kāds pants aizmirsies.
Kultūrvēsturiski vērtīgā ēka Rīgā, Meistaru ielā 10, pazīstama kā "Kaķu nams", pēc 30. janvārī notikušā ugunsgrēka nav apdraudēta un kopumā ugunsgrēkā nodarītie bojājumi nav būtiski ietekmējuši ēkā saglabājamās vērtības, kas ir ēkas apjoms, fasāžu arhitektūra un iekšējā apdare, īpaši izceļot vitrāžas kāpņu telpās, secināts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes veiktajā apsekošanā.