Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Otrā Starptautiskā performances festivāla “Starptelpa” ietvaros notika trīs dienu darbnīca pedagogiem un atvērtas dalības vienas dienas darbnīca. Abu darbnīcu rezultātu darbu demonstrācija tika izvērsta kā akcija “Performanču nekārtības Miera ielā”, informēja festivāla rīkotāji.
Uz starptautiskā performances festivāla “Starptelpa” ceturto dienu atskatās izrādes dalībniece Laura Feldberga, performanci fotogrāfijās dokumentējis Māris Ločmelis. "Intervija ar Frānsisu Bēkonu'' skatītājiem pieteikta kā izrāde / performance dejas valodā. Tā veidota, balstoties britu gleznotāja Frānsisa Bēkona (1909–1992) mākslas tēlos un viņa personības izpētē. Izrādē var dzirdēt fragmentus no intervijām ar Frānsisu Bēkonu un var redzēt viņa gleznu elementus video projekcijās un dejotāju radītās un atkal izjauktās dzīvās kompozīcijās.
Lai gan Abgunstes muižā mūs sagaida idilliska ainava ar lakstīgalas dziesmu un varžu koncertu fonā, bet pagalmā, ieradušās vasaras praksē, rosās Rīgas Dizaina mākslas skolas meitenes, vēl tikai pirms trim gadiem šī vieta bijusi skumīga un aizaugusi. Līdz 70. gadiem te darbojusies skola, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi un savulaik arī veikals.
Uz Starptautiskā performances festivāla “Starptelpa” trešo dienu atskatās Latvijas Kultūras akadēmijas teātra režijas students Linards Āboltiņš, performanci fotogrāfijās dokumentējis Dāvis Valbaks. Paralēli notika Tīnas Luīzas Kortermandas (Dānija) meistarklases, kuru fotostāstu sarūpējusi Līva Kalniņa.
14. jūnijā sāks darboties Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta izveidotā digitālās koprades platforma "Iesaisties.lv".
Jauno koncertzāli Rīgā nevajadzētu celt uz AB dambja, turklāt vajadzētu samazināt tās potenciālās būvniecības izmaksas – šādu nostāju pauž vairāki ar mūziku saistīti cilvēki, kuri apvienojušies Koncertzāles izveides iniciatīvas grupā un nosūtījuši vēstuli valdībai un Kultūras ministrijai (KM).
Svētdien, 16. jūnijā plkst. 9.00 un plkst. 13.00 laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 10.1” aicina uz jauno skatuves mākslinieku Krišjāņa Santa (LV) un Ievas Gaurilčikaites (LT) izrādi “Labrys”. Notikuma vieta: bijusī LU fizmatu fakultāte Zeļļu ielā 25, informēja festivāla rīkotāji.
Otrdien, 11. jūnijā Rīgas Starptautiskā performances festivāla "Starptelpa" ietvaros notika Morīnas Flemingas (ASV) meistarklase “Dejojot iekšējo ķermeni”. Uz mākslinieces meistarklasi atskatās tās dalībniece Laura Šterna. Savukārt Miera ielā tikmēr notika dažādas performatīvas nekārtības. Par to Montas Tīģeres fotostāsts.
Tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena – tā savas attiecības ar leģendāro Rīgas cirka ēku raksturo dāņu skaņas un performanču māksliniece Gudruna Holka. Rīgā viņa ieradās pagājušajā nedēļā, lai kopā ar latviešu vizuālo mākslinieci Evu Vēveri izveidotu performanci “Uzskaņo Rīgas cirku!”.
Pirmdien, 10. jūnijā, sākās otrais starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”, to organizē Latvijas Performances mākslas centrs, biedrība “Laboratory of Stage Arts” un mākslinieku rezidenču un izglītības centrs “MĀ TELPA”. Festivāls notiek jau otro gadu, un tajā piedalīsies mākslinieki no 20 valstīm. Festivāla laikā notiks meistarklases, performances, izstādes un izrādes. Šī gada festivāla tēma ir “Kontroles fenomens”. Sadarbībā ar festivāla organizatoriem LSM.lv arī šogad piedāvā festivāla dienasgrāmatu.
Kultūrizglītības masveidība Latvijā ir liela bagātība, un to nevajadzētu mainīt, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja kultūras ministra amata kandidāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Visu nedēļu Rīgā jau otro gadu notiks Latvijas Performances mākslas centra rīkotais festivāls "Starptelpa”. Festivāla laikā notiks dažādas meistarklases, izrādes un izstādes. Šī gada festivāla tēma ir “Kontroles fenomens”. Kā Latvijas Radio pastāstīja festivāla rīkotāju pārstāve Sanita Rībena, šī gada tēma māksliniekiem liek aizdomāties par to, cik ļoti varam kontrolēt sevi un citus.
1919. gada pirmā jūnija nedēļa ir dažādu notikumu pilna, taču neapšaubāmi galvenais un visās vēstulēs, dienasgrāmatās un sarunās dominējošais ir fakts (un prieks!) par to, ka Džo beidzot atgriezies Eiropā, lai gan ne tāda stāvoklī, kā bija cerēts, jo ar traumēto kāju joprojām labi nav. Džo raksta brālim gan no Marseļas, gan pēc pāris dienām jau no slimnīcas Londonā (kas atrodas pavisam blakus Teita galerijai…).
Latviešu folkloras krātuve ir izveidojusi iniciatīvu braukt ciemos - noturēt seminārus visā Latvijā. Piedāvājam īsu ieskatu šādā seminārā Drabešos, vietā, kur aktīvi darbojas Amatu māja, turpat kaimiņos ir arī Āraišu ezerpils.
Daudzviet vairs ne vakar, bet šorīt agri no rīta noslēdzās ikgadējā Baznīcu nakts. Tradīcija uz vienu vakaru vērt dievnamu durvis un aicināt tajos ielūkoties visus – kā ticīgos, tā neticīgos – uz Latviju atceļoja no Austrijas un ilgst jau sešus gadus. Šoreiz baznīcu naktī bija apskatāmi 150 dievnami visā Latvijā.
Kā Latvijas kultūrvieta pieteikts arī Nenovērtēto lietu muzejs Liepājas pusē. Tas atkritumu poligonā “Ķīvītes” darbojas kopš 2013. gada, un tajā vēsturiski priekšmeti – spilgti sava laikmeta liecinieki – no atkritumu krāmiem kļūst par muzeja eksponātiem.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) kultūras ministra amatam varētu virzīt pašreizējo Rīgas domes deputātu un operdziedātāju Nauri Puntuli.
Viesturs Gailis dzimis 1955. gada 20. martā. Viņš ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors, operdziedāšanas klases vadītājs, simfoniskā orķestra diriģēšanas docētājs, JVLMA operstudijas “Figaro” mākslinieciskais vadītājs.
Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš sarunā ar Latvijas Televīziju noliedza, ka būtu uzrunāts kultūras ministra amatam. Viņš arī ļāva saprast, ka šādu piedāvājumu diez vai pieņemtu.
Siguldas Mākslu skolai "Baltais flīģelis" - 60 gadu jubileja. Oficiālās svinības ar plašu koncertu un izstādes atklāšanu notiks 7. jūnijā, bet lielais absolventu salidojums - 9. novembrī. Par jubilejas norisi un skolas tradīcijām "Klasikai" stāsta "Baltā flīģeļa" vadītāja Jolanta Bimbere un skolas ilggadējais pedagogs Andris Muižnieks, atklājot, ka lielā jubilejas torte svēršot vismaz 30 kilogramus...
Jaunākie
Interesanti