Kultūra / Kultūrtelpa
Koksngraužu postījumu seku novēršanai Jēkaba katedrālē valdība piešķir 353 657 eiro
Ministru kabinets 25. oktobra sēdē lēma piešķirt 353 657 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņotajam risinājumam varētu veikt steidzami nepieciešamus darbus pēc koksngraužu apkarošanas pasākumiem Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Ko kaldina Kultūras akadēmijā?
Ja kāds latviešu aktieris saņemtu Oskaru un teiktu paldies akadēmijai, visiem mākslas ļaudīm mūszemē būtu skaidrs, ka tā ir pateicība Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA). Jo tā ir mācību iestāde, no kuras nāk lielākā daļa profesionāļu, kuru vārdus lasām kultūrvietu darbinieku sarakstos.
Baisais, spokainais, šaušalīgais. Kāpēc cilvēki laiku laikos stāstījuši spoku stāstus
Šausmu tēliem, ko redzam mūsdienu kultūrā, patiesībā ir senas saknes, lielākoties tie nāk no seniem folkloras un mitoloģijas slāņiem. Arī pasakas un to uzbūve ir populārs iedvesmas avots mūsdienu šausmu filmu scenārijiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis.
Kas bija pirmā dziesma, kas skanēja «Nabā»? Ētera instruktori Ģirts Šolis un Jānis Vuguls atceras radio pirmsākumus
Ģirts Šolis un Jānis Vuguls ir "Radio Naba" ētera instruktori, bez kuriem pirmie radio gadi nav iedomājami. Abi nāca no Jelgavas un bija aktīvi pilsētas neatkarīgās mūzikas scēnas aktīvisti. Vispirms viņi kļuva par Radio KNZ dīdžejiem un loģisks turpinājums bija darbošanās "Nabā". Šolis dažādos laikos bija gan rīta programmas dīdžejs (un radio ir tā  kam pieder rīti, tam pieder visa diena) un pēcpusdienu instruktors, gan arī izdomāja un vadīja dažādus raidījumus. Savukārt Vuguls diriģēja vēlās pēcpusdienas un elektro-gotiski iekrāsotus vakarus. Abi daudzus gadus vadīja "Radio Naba" Top 20. Savukārt Vuguls izdomāja "Nabas" topa noteikumus un algoritmu, kā gada beigās tiek noskaidrotas klausītāju mīļākās 100 dziesmas. Viņš bez pārtraukuma ir noturējis tradīciju ik gadu vadīt "Radio Naba" Top 100 gada nogalē.
«Nevajag krāšņi svinēt, vajag attīstīties». Daugavpils Kultūras pilij – 50
Sestdien, 22. oktobrī, Kultūras pils Daugavpilī atzīmē pusgadsimta jubileju. Par godu šim notikumam norisināsies koncerts, kura nosaukumam netrūkst pārdrošības: "No Mocarta līdz "Gangsta’s Paradise"". "Runu, apsveikumu un patosa nebūs. Mums ir, ko darīt, un domāju, ka labākais mums ir priekšā," Rus.lsm.lv teica Kultūras pils jaunais vadītājs Harijs Vucins.  
Madlienas muiža par 1 eiro? Kas slēpjas aiz šķietami izdevīgā piedāvājuma
1912. gadā atjaunotā Madlienas muiža jau ilgstoši tiek pārdota par 1 eiro, taču īstu ņēmēju kā nav, tā nav. Iespaidīgais nams ar 70 istabām, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tikmēr grūst visu acu priekšā. Lietpratēji saredz Madlienas muižā potenciālu, bet Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ieņēmusi nogaidošu pozīciju.
Konferencē apskatīs mākslas, kultūras un mantojuma lomu krīžu pārvarēšanā
No 2. līdz 4. novembrim Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notiks starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras Krustpunkti XVI", kurā vairāk nekā 80 pētnieki, kultūras un radošā sektora profesionāļi no Latvijas un Eiropas pievērsīsies mākslas, kultūras un mantojuma lomai epidemioloģiskās, drošības, ekonomiskās un psiholoģiskās krīzes kontekstā un vērtēs to nozīmi sabiedrības izturētspējas veicināšanā, informēja LKA.
Līvbērzes muižā atrasts par zudušu uzskatīts cilnis
Līvbērzes muižā, veicot glābšanas darbus muižas kungu mājā, zemē pie ēkas pamatiem atrasts heraldisks cilnis, kas sākotnēji atradies virs vārtu torņa caurbrauktuves. Pēc aprakstiem zināms, ka plāksnes ar ģerboņa ciļņiem atradušās abās caurbrauktuves pusēs un tikušas izņemtas no fasādēm jau Otrā pasaules kara laikā. Pats tornis nojaukts 20. gadsimta 50. gados, lai atbrīvotu vietu ceļa izbūvei, informēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).
Kas «Naba» bija pirms «Nabas»? Studentu radio aizvēsture un leģendas
2001. gada 1. decembrī tika atklāts "Radio Naba", tomēr tā vēsture ir vēl senāka – viss sākās iepriekšējā gadu tūkstotī ar noslēpumainu burtu salikumu "KNZ". "Radio Naba" vēsturei veltītajā raidījumā "Nabahronika" vēstures lappuses pāršķirsta un sākumu alternatīvās, pagrīdes un eksperimentālās mūzikas radio stacijai meklē viens no studentu radio iniciatoriem, vēsturnieks, Radio KNZ biedrs, kurš nekad nav bijis radio dīdžejs, Igaunis jeb Valdis Kuzmins, viens no pirmajiem radio dīdžejiem, arī KNZ pārstāvis Uvis Lapsiņš un kultūras žurnāliste, "Radio Naba" un Radio KNZ raidījumu vadītāja Nora Rieksta.
Diskutēs par laikmetīgo kultūru pašvaldībās
19. oktobrī "Dirty Deal Teatro" telpās Āgenskalnā noritēs otrais Laikmetīgās kultūras forums. Tā uzmanības centrā būs laikmetīga, radoša pilsēta un kultūras loma pašvaldībās, informēja Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijā.
Novembrī notiks starptautiskais romu kultūras festivāls «Roma World 2022»
Lai informētu sabiedrību par romu kultūras mantojumu un radošumu, kā arī ar mākslas un kultūras starpniecību mainītu sabiedrības aizspriedumaino attieksmi pret romiem un mazinātu stereotipus, šā gada novembrī Latvijā notiks starptautiskais romu kultūras festivāls "Roma World 2022", informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Par 43 944 eiro palielinās VKKF darbības nodrošināšanai paredzēto finansējumu
Šogad un turpmākajos gados par 43 944 eiro palielināts Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) darbības nodrošināšanai paredzētais finansējums. Tas panākts pēc VKKF padomes ierosinājuma veikt finansējuma pārdali starp VKKF budžeta programmām un 18. oktobra sēdē atbalstīts valdībā, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
ASV nodibināts ziedojumu fonds Latvijas kultūras organizāciju atbalstam
Amerikas Savienotajās Valstīs dibināta jauna organizācija – fonds "American Friends of the Latvian National Museum Inc." ("Latvijas Nacionālā mākslas muzeja amerikāņu draugi"), lai pievērstu uzmanību un veicinātu atbalstu Latvijas mākslas muzejiem. Tās dibinātāji – māksliniece Vija Celmiņa, Latvijas goda konsuls Vermontas štatā Daris Dēliņš un Latvijas goda konsuls Filadelfijā Džons Medveckis. Fonda darbības mērķis ir sekmēt un organizatoriski virzīt ASV tautiešu uzmanību un finansiālo atbalstu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) un līdzīgām iestādēm Latvijā, lai tās krātu, saglabātu un izstādītu mākslas darbus ar vēsturisku, akadēmisku un māksliniecisku nozīmi Latvijas kultūrtelpai, informēja LNMM pārstāvji.
Koncertzālei «Latvija» ventspilniekus ar ambiciozo repertuāru uzrunāt neizdevās. Kas tur skanēs turpmāk?
Ventspils koncertzāles "Latvija" vadība sola piedāvāt lielāku muzikālo žanru dažādību, lai piesaistītu publiku pirms trim gadiem uzceltajai kultūrtelpai. Sliktais koncertzāles apmeklējums un nespēja rast kompromisus bijuši galvenie iemesli, kāpēc darbs uzteikts līdzšinējam mākslinieciskajam vadītājam Mikam Magonem, kura piedāvātie mākslinieki esot bijuši interesanti tikai šauram mūzikas gardēžu lokam. Diskusijas, kam turpmāk skanēt vienīgajā Latvijas koncertzālē ar iebūvētām ērģelēm, raisījušas muzikologos jautājumu, kāpēc Ventspilij vispār vajadzēja šo koncertzāli būvēt.
VIDEO: Forums par «Latvijas skolas somas» lomu kultūras iepazīšanā un pieejamībā skolās
17. oktobrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks programmas "Latvijas skolas soma" forums, kurā skolotāji, kā arī programmas koordinatori pašvaldībās un skolās satiksies klātienē, lai turpinātu iepazīt Latvijas kultūru, dalītos pieredzē un iedvesmotos tālākajam darbam. Programmas komanda iepazīstinās ar aktualitātēm, dažādu kultūras nozaru pārstāvji vēstīs par savas nozares specifiku un nozīmi daudzveidīgajā kultūras izpausmju klāstā, savukārt skolotāji dalīsies pieredzes stāstos par programmas sniegto iespēju izmantošanu savā darbā.
Svarīgākais šobrīd