Kultūra / Kultūrtelpa
Lielvircavas muiža iekārtota atbilstoši aristokrātu dzīvei 19. gadsimtā
Jelgavas novada Lielvircavas muižā, pateicoties barona Pētera fon Klopmana vērienīgajam sadzīves un interjera priekšmetu deponējumam, atklāta jauna ekspozīcija. Tā ļauj sajust muižnieku dzīvi deviņpadsmitajā gadsimtā. Šis esot pirmais objekts Baltijā, kad visas muižas ēkas telpas iekārtotas ar priekšmetiem, kas šajā ēkā savulaik tiešām bijuši.
Ukrainas bērnu deju kolektīvs šomēnes apmeties Jelgavā
Jelgavas pamatskola "Valdeka" – attīstības centrs šomēnes kļuvusi par dzīves un mēģinājumu vietu deju kolektīvam "Tornado" no Harkivas Ukrainā. Sākotnēji bija paredzēts, ka dejotāji Jelgavā uzturēsies līdz jūlija beigām, tomēr no Harkivas pienāk sliktas ziņas, tāpēc tikšot meklēta iespēja dejotājiem Latvijā uzturēties ilgāk.
FOTO: Sarunas par mentālo veselību, meditācijas, mūzika un pat bildinājums – aizvadīts festivāls «Ogle»
Ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū par 25% un novērst mentālās veselības problēmu parādīšanos, aizvadītajā nedēļas nogalē divu dienu garumā Siguldas pils kvartālā norisinājās trešais labdarības festivāls "Ogle". Festivāla ideja radās pēc piedzīvotas ģimenes traģēdijas, lai, piesaistot dažādu žanru mūziķus, māksliniekus un speciālistus, par mentālajām problēmām runātu plašāk un skaļāk. Daudziem "Ogle" palīdzējusi ne tikai atgūt prieku dzīvē un spert pirmo soli pretim risinājumam, bet kļuvusi arī par liktenīgas satikšanās vietu. 
Pavērt jaunus apvāršņus muzikālajam teātrim. KKF atbalsts piešķirts pieciem projektiem
Pavērt jaunus apvāršņus muzikālajam teātrim Latvijā – ar šādu ideju pirms diviem gadiem tika izveidota jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (KKF) mērķprogramma "Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai". Tajā projektus var iesniegt tikai nevalstiskā sektora pārstāvji. Pirmais konkurss vainagojās ar sešiem jauniem iestudējumiem, no kuriem katrs bija ievērības cienīgs notikums, bet divi projekti saņēma arī "Spēlmaņu nakts" balvas. Tikko noslēdzies otrais konkurss, kurā atbalstīti pieci projekti, kas arī sola labu pienesumu Latvijas muzikālā teātra laukā.
Starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» dienasgrāmata. Novadu diena Kuldīgā un Alsungā
"Radio trīs(i), tie mūsu ļaudis! / Jūs ceļat godā īstas tautas mantas, / Lai jums visiem veselība, dzīvesprieks un izturība!" Tā dzied "Suitu sievas" Alsungā, veltot šo apdziedāšanās dziesmu speciāli Latvijas Radio 3 "Klasika", kas Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" noslēdzošajā dienasgrāmatā dodas uz Kuldīgu un Alsungu, lai apskatītu un uzklausītu, kas sakāms, dziedams un rādāms kurzemniekiem.
Starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» dienasgrāmata. Rīgas diena
8. jūlijā Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" skaņu, rakstu un tradīciju daudzveidīgā un daudzkrāsainā pasaule priecēja rīdziniekus un Rīgas viesus. Mutes spēlīšu, zobu spēļu un Zelta spēļu meistardarbnīcas iesācējiem notika Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet pie Latvijas Universitātes klausītāji un tradicionālās instrumentu spēles interesenti tika aicināti piedalīties melodiju apmaiņā un kopīgā muzicēšanā "Skaņumājas" saspēles teltī.
Starptautiskā folkloras festivāla «Baltica» dienasgrāmata. Baltijas vakars un ceļš uz Turaidu
Kopš Starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" pirmsākumiem pagājuši jau 35 gadi. Ik vasaru festivāls norisinās kādā no Baltijas valstīm, un šogad folkloras svētku svinēšanas kārta pienākusi Latvijai. No 6. līdz 10. jūlijam dažādās svētku vietās pulcējas vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un latviešu diasporas. Saskaņā ar festivāla svinēšanas tradīcijām Latvijā, svētku norises vienmēr notiek Rīgā, Dainu kalnā Turaidā, un kādā no vēsturiskajām zemēm, kas šogad ir Kurzeme. Ar Latvijas Radio 3 "Klasika" dienasgrāmatu starpniecību ielūkojamies festivāla svarīgākajās norisēs.
Es augu laikā, kad nedrīkstēja runāt. Intervija ar stāstnieci Inu Celitāni no Kuldīgas
Starptautiskā festivāla "Baltica" programmā sestdien, 9. jūlijā, Novadu diena visā savā krāšņumā atklāsies Kuldīgas novadā. Dalībnieki pulcēsies Kuldīgā, Skrundā un Alsungā, kur sadziedāsies, stāstīs stāstus un teikas. Kuldīgā teiku taka jau pulksten 11.00 iecerēta pie Kuldīgas novada muzeja. Tieši pie Ventas rumbas, kur uzslējies Kuldīgas novada muzejs, uz sarunu par tautas bagātībām Latvijas Radio aicināja stāstnieci un folkloras kopas "Kūrava" vadītāju Inu Celitāni.
No klasikas līdz laikmetīgajam. Klāt Cēsu Mākslas festivāls
No laikmetīgās mākslas līdz klasikai, no akadēmiskās mūzikas līdz populārajai, no galerijām un koncertzālēm līdz brīvdabas estrādei – kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla programma aiztiecas līdz plašam interesentu lokam. 9. jūlijā, sešpadsmitā festivāla atklāšanas reizē, pieredzamas trīs vizuālas mākslas izstādes un piecstundīgs Riharda Vāgnera opermūzikas vakars. 
Ceļošana kā svētki. Liepājas muzejā atklāj izstādi par Liepājas–Romnu dzelzceļa vēsturi
8. jūlijā Liepājas muzejā atklās vērienīgu izstādi, kas vēstīs par Liepājas–Romnu dzelzceļa vēsturi. Izstāde "Dzelzceļš ienāk Liepājā (1871–1940)", kas veidota sadarbībā ar modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva fondu, vēstīs par Liepājas dzelzceļa tapšanu un pilsētas attīstību. To papildinās bagātīgs foto materiāls, kā arī Vasiļjeva fonda kolekcijas vēsturiskie tērpi un aksesuāri. 
Izveidoti septiņi maršruti Latvijas bagātību jaunatklāšanai
Vairāk nekā 80% iedzīvotāju vismaz reizi gadā apmeklē apskates vietas Latvijā, un puse šovasar jau ieplānojusi doties ekskursijā pa dzimteni. Tā secināts aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem. Ticams, ka šos rādītājus varētu iespaidot Kultūras ministrijas informatīvā kampaņa un tikko dienasgaismu ieraudzījušais izdevums "Atrastā Latvija", kas aicina apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas vērtības.
Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā
Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un kopēji. Tādas personības ir labi zināmas arī latviešu nācijas vēsturē. Būtiska iezīme, ka mūsu rakstu valodas agrīnajā laikmetā līdz pat 19. gadsimta vidum gandrīz visi latviešu valodas veidotāji nāca nevis no latviešu pašu vidus, bet no vācu izcelsmes garīdznieku loka.
Brīvības gars un izcilas personības. Melngaiļskola Liepājā svin simtgadi
Viena no vecākajām mūzikas izglītības iestādēm Latvijā – Melngaiļskola Liepājā – atzīmē savu simtgadi. Svētkos pulks notikumu, piemēram, koncerti un izstāde. Par mūzikas tālāk dzīvošanu Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā un mūzikas izglītību tagadējā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta absolventi – mūziķis Jānis Strazds, Andris Ērglis un Pēteris Endzelis.
Rīgas domes Pieminekļu padomi vadīs arhitekts Aigars Kušķis
Par Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētāju ievēlēts Pilsētas attīstības departamenta eksperts Rīgas vēsturiskā centra UNESCO Pasaules mantojuma pārvaldības plānošanas jautājumos, arhitekts Aigars Kušķis, informēja Rīgas domes pārstāvji.
Pieminekļu padome atbalsta Jāņa Čakstes piemiņas vietas izveidi uz AB dambja
Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē 5. jūlijā tika atbalstīts priekšlikums par piemiņas vietas pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem veidošanu uz AB dambja. Jāņa Čakstes piemiņas vietas idejas iniciatori ir Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība) un Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste, informēja Rīgas domes pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt