Kultūra / Kultūrtelpa
Jūrmalas Gada balvu kultūrā piešķir ērģelniecei Ivetai Apkalnai
Septiņpadsmito reizi, novērtējot Jūrmalas pilsētas kultūras dzīves spilgtākos notikumus, svinīgā ceremonijā Dzintaru koncertzālē 21. februārī tika godināti "Jūrmalas Gada balvas kultūrā 2019" laureāti sešās nominācijās. Šogad piešķirtas divas Gada balvas kultūrā – ērģelniecei Ivetai Apkalnai un Dzintaru koncertzāles direktoram Guntaram Ķirsim par Saullēkta koncertu Dzintaru pludmalē, medijus informē Jūrmalas pilsētas domes pārstāvji.
Balva «Boņuks» pasniegta Vasilevska izstādei, izdevumam par diriģenti Broku un filmai «Latgalīši Sibirī»
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ saņēmuši Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata, Ligija Purinaša par dzejas krājumu „Sīvīte“, izdevums par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu, dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“, KUUP Coffee, grupa „Bez PVN” un citi, informēja organizatori. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.
VIDEO: Latgaliešu kultūras gada balvas «Boņuks» pasniegšanas ceremonija
Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2019” nominēti 30 pretendenti, un svētdien, 23. februārī, pulksten 16.00 Latgales vēstniecībā “Gors” un tiešraidē sabiedrisko mediju portālā LSM.lv noskaidros, kuri 10 spilgtākie un nozīmīgākie latgaliskās kultūras notikumi un veicinātāji saņems balvu.
Pasniegs «Boņuka» balvas spilgtākajiem latgaliešu kultūras notikumiem
Svētdien Latgales vēstniecībā Gors notiks latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2019” pasniegšanas ceremonija, godinot aizvadītā gada spilgtākos notikumus, sasniegumus un personības, kas popularizējušas latgaliešu kultūru un valodu. Māla Boņuka statuetes tiks pasniegtas jau 12. reizi. Portālā LSM.lv balvas pasniegšanu varēs vērot tiešraidē.
Pededzē izdzīvo senās kāzu tradīcijas ar «častuškām» un «druškām»
Šonedēļ zīmīgajā datumā – 20. 02. 2020. – gredzenus mija ne viens vien jaunais pāris. Kāzas svinētas arī pašā Latvijas–Krievijas pierobežā, Alūksnes novada Pededzē. Te gan tās nebija gluži parastas kāzas, jo tajās bija arī daļa no rituāla, kāds šeit pareizticīgajiem bijis kādreiz. Šīs kāzu tradīcijas, kas raksturīgas tikai Pededzei, vākuši un apkopojuši vietējie cilvēki, un kopš aizvadītā gada nogales Pededzes pagasta tradicionālais kāzu rituāls ir iekļauts arī Latvijas nemateriālās kultūras vērtību sarakstā. 
Stūra mājas nākotne – kā apvienot memoriālo nozīmi ar privātām interesēm?
Vairāku gadu laikā Valsts nekustamajiem īpašumiem nav izdevies atrast nomnieku kādreizējai Valsts drošības komitejas mītnei – Stūra mājai. Tagad – ar pienākumu pirmajā un pagrabstāvā saglabāt Okupācijas muzeja ekspozīciju – ēku izliks pārdošanai. Līdz šim lielāko interesi izrādījuši viesnīcu biznesa pārstāvji. Kā nākotnes īpašniekam apvienot ēkas vēsturiskās atmiņas uzturēšanas funkciju ar privātajām interesēm, kā izmantot telpas un ieņēmumus no ēkas pārdošanas – ekspertu viedokļi atšķiras.
Populārākie Kultūras informācijas sistēmu centra resursi internetā pērn: Hugo.lv un Filmas.lv
Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina darbību lielai daļai internetā pieejamo Latvijas kultūras resursu un rīku, apkopojis statistiku par šo vietņu izmantojumu 2019. gadā. Saskaņā ar datiem iedzīvotāji visaktīvāk lietojuši brīvpieejas mašīntulkošanas un runas tehnoloģiju platformu Hugo.lv un Latvijas filmu portālu Filmas.lv, medijus informē Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvji.
Restauratoru darbnīcā sadegušas vērtīgas Siguldas Jaunās pils interjera detaļas
Ugunsgrēkā uzņēmuma “RERE MEISTARI” darbnīcā gājušas bojā nozīmīgas Siguldas Jaunās pils vēsturiskā interjera vērtības no pagājušā gadsimta 30. gadiem, Latvijas Radio uzzināja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Atklājies, ka ugunsgrēks noticis jau pērn jūlijā, bet Siguldas Jaunās pils restaurācijas darbu veicējs “RERE BŪVE 1” tikai pēc pusgada par to informējis Siguldas novada pašvaldību.
Operas ēkā tuvākajos piecos gados vajadzētu ieguldīt 4 līdz 5 miljonus eiro
Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkā nākamajos piecos gados vajadzētu ieguldīt 4 līdz 5 miljonus eiro, Latvijas Radio pastāstīja LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš. Viņš uzsvēra, ka fokusam nākamajos gados jābūt uz operas vecās ēkas iekšējo tīklu sakārtošanu un energoefektivitātes uzlabošanu.
Izstāžu zāles «Arsenāls» rekonstrukcija – pagaidām «vieglprātīgi runāt par gala termiņiem»
Vēl tikai līdz 23. februārim iespējams apskatīt mākslas darbus izstāžu zālē "Arsenāls”, jo pēc tam muzejs būs uz ilgāku laiku slēgts. 24. februārī sāks demontēt pēdējo izstādi izstāžu zālē, un muzejs telpas nodos būvnieku rīcībā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce atklāj – par remontdarbu gala termiņiem spriest varēs 2020. gada vasaras vidū, kad plānots pabeigt otrās kārtas projektēšanas darbus.
Festivālā «Ladyfest» svinēs sievietes perspektīvu dzīvē un mākslā
No 2. līdz 8. martam Rīgā jau otro gadu notiks festivāls “Ladyfest”. Kaņepes Kultūras centrā gaidāmi mākslas pasākumi un praktiskas darbnīcas, kas “palīdzēs veidot labākas attiecības ar savu ķermeni, iemācīties jaunas prasmes un tikt galā ar stresa situācijām”, medijus informē festivāla organizatori.
Ar «gudru» maskošanos Līvānos aizvadīts XXI starptautiskais masku tradīciju festivāls
Nedēļas nogalē, 15. un 16. februārī, Līvānos aizvadīts XXI starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurš ik gadu pulcē arvien lielāku dalībnieku skaitu. Šogad tajā piedalījās 25 masku grupas no Latvijas, kā arī viesi no Baltkrievijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un pat Centrālāfrikas republikas Kamerūnas. Divu dienu garumā Līvānu novadā notika dažādas ar maskošanos saistītas izdarības – tradicionālie masku gājieni, Meteņdienas svinēšana, meistardarbnīcas, skate jeb masku tradīciju izrādīšana, kā arī starptautiska konference.
Nacionālajā bibliotēkā atklās izstādi «Latvijas militārā kartogrāfija»
21. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tiks atklāta izstāde “Latvijas militārā kartogrāfija”, kurā apskatāmi militārām vajadzībām sagatavoti kartogrāfiskie darbi, sākot no 17. gadsimta. Kopš tā laika Latvijas teritoriju kartējušas Zviedrijas, Polijas, Francijas, Vācijas, Krievijas impērijas, Padomju Savienības, Igaunijas, Lielbritānijas, ASV un Latvijas armijas, medijus informē LNB pārstāvji.
Rakstniekam Jēkabam Janševskim – 155!
Šodien rakstniekam Jēkabam Janševskim apritētu 155 gadi. Latviešu literatūras vēsturē viņš ir atstājis nozīmīgu ieguldījumu ar saviem kultūrvēsturiskajiem romāniem. Īpaši lepni par sava novadnieka veikumu ir viņa dzimtā Nīgrandes pagasta ļaudis, kas rūpējas par rakstnieka piemiņas saglabāšanu. Viens no jubilejas pasākumiem bija kultūrvēsturiska eksursija pa pagastu.
Vysa vaira skumdynoj, ja aizalīdz sovu sakņu
Reigys latgalīšu bīdreiba „Trešō zvaigzne”, kas dybynuota 1988.goda decembrī, apvīnoj daudzus uorpus Latgolys regiona dzeivojūšūs latgalīšus, uztur saikni ar Sibira latgalīšim. Filologejis doktore, volūdneica, dialektologe i vodūšuo specialiste latgalīšu rokstu volūdys vaicuojumūs Lidija Leikuma bīdreibā „Trešō zvaigzne” pīsadola jau nu pošu pyrmsuokumu. Jei stuosta, ka planu i dareišonys bīdrim ir bejs i vēļ arviņ ir daudzi, vystik juojam vārā ari sovys īspiejis, tūs vydā ari finansialuos.
Jaunākie
Interesanti