Kultūra / Kultūrtelpa
Rīgā skatāma Ziedonim veltīta izstāde «Perpendikulārā karote»
Viens no Imanta Ziedoņa muzeja darbības virzieniem ir aktualizēt muzeja bagāto krājumu. Šai saistībā muzejs ik pa laikam ceļ gaismā dažādus krājuma priekšmetus un apspēlē tos mūsdienīgos kontekstos. Jaunākais veikums ir tikko vaļā vērtā izstāde "Perpendikulārā karote", kas apskatāma Rīgas kultūrvietā Sporta ielā 2. Izstādes centrā ir savulaik no Tadžikistānas atvesti suvenīri, kā arī Ziedoņa grāmata par Tadžikistānu, par ko mūsdienu mākslinieki izveidojuši laikmetīgu komentāru instalācijas veidolā.
Pasaules diktātu latviešu valodā rakstījuši 2000 dalībnieku no 29 valstīm (papildināts)
Astoto pasaules diktātu latviešu valodā, kas norisinājās sestdien, Valsts valodas dienā, rakstīja 2000 interesentu no 29 valstīm. Šoreiz diktāta tekstu "Krāsaina saule virs pelēkiem jumtiem" bija radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris un to diktēja aktieris Gerds Lapoška. Iesniegto darbu labošanas procesā atzīmes netiks liktas, taču diktāta rakstītāji informāciju par pieļautajām kļūdām un to skaitu saņems tuvāko nedēļu laikā.
Verīs i pīroksti jau sastū diktatu latgalīšu rokstu volūdā i puorbaudi sovys zynuošonys
Sastdiņ, 15. oktobrī, kod Latvejā atzeimoj Vaļsts volūdys dīnu, tiks pīgrīzta viereiba latvīšu volūdys rokstu tradiceju daudzveideibai i jau sastū reizi Latvejis Radejis Latgolys studeja i Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv organizej pasauļa diktatu latgalīšu rokstu volūdā. Ituo gods diktatā akters Juoņs Krūņs skaiteis fragmentu nu rakstnīka i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča esejis.
Pasaules diktāts latviešu valodā – pārbaudi savas zināšanas!
Sestdien, 15. oktobrī, pulksten 12.10 vienlaikus Latvijā un citviet pasaulē tiešsaistē jau astoto reizi norisinās pasaules diktāts latviešu valodā. Pārbaudi savas zināšanas, skatoties diktātu un rakstot to tiešsaistē vai citā sev ērtākā formātā!
Indriķa Zeberiņa 140. jubilejas izstādi papildina izglītojoša nodarbība
"Cik jauki, cik jauki gan dzīvot pasaulē!" – tie ir mākslinieka Indriķa Zeberiņa vārdi, ar kuriem viņš mēdza parakstīt vēstules. Tā nosaukta arī izstāde, kas izveidota Kuldīgas novada muzejā par godu mākslinieka 140 gadu jubilejai. Zeberiņš ir no Kuldīgas novada Snēpeles pagasta, un izstāde atklāj, cik daudzšķautņaina un nesalaužama bija mākslinieka personība. Izstādi papildina arī muzejpedagoģijas nodarbība.
Ādažos top mākslinieces Ances Eikenas sienas gleznojums – veltījums ģimenēm
Vairākās Latvijas vietās šogad ēkas izdaiļo ar jauniem sienas gleznojumiem. Šādu ideju attīsta izglītības iniciatīva "Ziedoņa klase". Uz Ādažu vidusskolas sienas tiek veidots gleznojums "Tādi kā radi". Darba idejas autore ir Ance Eikena, savukārt uz ēkas sienas to pārnes mākslinieks Miķelis Mūrnieks un Zahars Ze.
Ventspils muzejā, iekārtojot Tīdemaņa darbu izstādi, atrod gleznu dāvinātāja paslēptu vēstuli
Ventspils muzejā šobrīd apskatāmi gleznotāja Jāņa Tīdemaņa darbi. Māksliniekam šomēnes aprit 125 gadi. Iekārtojot izstādi, muzeja darbinieki ir atklājuši kādu vēstuli, kas 26 gadus bijusi noslēpta rāmī. Kārlis Upītis 1987. gadā, dāvinot Ventspils muzejam Tīdemaņa gleznas, vēlējies glabāšanā nodot arī savas pārdomas par padomju laiku. Tās ir domas, ko matemātikas un mūzikas skolotājs nekad nebūtu izpaudis publiski, ja nebūtu iespēja vēstuli paslēpt.
Profesora Bieziņa muzejs pārtrauks darbu līdzšinējā formātā; tā saturu iekļaus Medicīnas muzeja programmās
Izvērtējot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) uzsākto attīstības stratēģiju un pieejamo resursu iespējas, ir nolemts reorganizēt Madonas novada filiāli "Profesora Aleksandra Bieziņa muzejs". Tajā aplūkojamās ekspozīcijas vēstījumi turpmāk būs iekļauti PSMVM centrālās mītnes publiskajās un izstāžu programmās, informēja muzeja pārstāvji.
Lielajos kapos Rīgā atjauno Vērmaņu dzimtas pieminekļus
Vienu no Rīgas centra lielākajiem un skaistākajiem parkiem – Vērmanes dārzu – 19. gadsimtā strauji augošās Rīgas centrā pilsētai uzdāvināja vācbaltiešu tirgotāja sieva Anna Ģertrūde Vērmane. Apliecinot cieņu viņas piemiņai, Lielajos kapos šobrīd tiek atjaunoti pieminekļi, kas atrodas viņas dzimtas atdusas vietā. Tikko noslēdzies pieminekļu konservācijas pirmais posms, un iecerēts, ka dzimtas kapa vietu pilnībā varētu atjaunot nākamgad, kad Lielajiem kapiem apritēs 250. jubileja.
Ierīkot viesnīcu, iekonservēt vai atjaunot daļēji? Kāds būs Stūra mājas liktenis
Latvijas Okupācijas muzeja Stūra mājas ekspozīcijai draud slēgšana. Lai no tā izvairītos, ir jānovērš konstatētie drošības riski. Darbiem nepieciešami simtiem tūkstoši eiro, taču nav zināms, kur naudu ņemt. Nama apsaimniekotājs "Valsts nekustamie īpašumi" norāda, ka vispirms ir jāsaprot, kāds ir ēkas tālākais liktenis. Tuvākajos gados nams ir jāatjauno, ieguldot tajā daudzus miljonus eiro. Kā iespējamais variants ir ēku atsavināt, nododot to nomniekiem. Uz šo ideju skeptiski raugās kultūras nozare.
Pārrunās «Latvijas skolas somas» lomu kultūras iepazīšanā un pieejamībā skolās
17. oktobrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks programmas "Latvijas skolas soma" forums, kurā skolotāji, kā arī programmas koordinatori pašvaldībās un skolās satiksies klātienē, lai turpinātu iepazīt Latvijas kultūru, dalītos pieredzē un iedvesmotos tālākajam darbam. Programmas komanda iepazīstinās ar aktualitātēm, dažādu kultūras nozaru pārstāvji vēstīs par savas nozares specifiku un nozīmi daudzveidīgajā kultūras izpausmju klāstā, savukārt skolotāji dalīsies pieredzes stāstos par programmas sniegto iespēju izmantošanu savā darbā, informēja organizatori.
VNĪ nenovēršot drošības pārkāpumus, Stūra mājas ekspozīcijai draud slēgšana
Ja Tetera nama jeb Stūra mājas apsaimniekotājs "Valsts nekustamie īpašumi" nenovērsīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētos drošības pārkāpumus, Stūra mājai no 2024. gada 7. maija draud ekspluatācijas tiesību pārtraukšana. Tas nozīmētu arī to, ka darbs būtu jābeidz Okupācijas muzeja struktūrvienībai, kurai nomas tiesības vēsturiskajā namā ir līdz 2050. gadam. Tikmēr VNĪ norāda, ka ēkas attīstībai nepieciešams skaidrs nozares lēmums.
Lībiešu krastā pēta nemateriālo kultūras mantojumu
Nu jau vairākus gadus Lībiešu institūts iesaistījies starptautiskā pētījumā, lai, kā viņi saka, atgrieztu balsi kultūrainavai. Tāpēc šovasar Ziemeļkurzemes Lībiešu krastā bieži bija sastopamas pētnieces, kuras sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem mēģināja izzināt pēc iespējas vairāk par nemateriālo mantojumu. Tagad beigusies pēdējā ekspedīcija un pētnieces ķersies pie zinātniskā darba.
Maskavas, Puškina, Turgeņeva iela – vai Latviju sagaida vērienīga ielu pārdēvēšanas kampaņa?
Lai piespiestu pašvaldības pārdēvēt komunistiskā režīma un rusifikācijas rezultātā radušos ielu nosaukumus, Tieslietu ministrija iesniegusi Saeimā likumprojektu, kurā smalki uzskaitīts, kādu cilvēku, ģeogrāfisko vietu, norišu un režīma iedibināto svētku vārdos nosauktās ielas Latvijā ir jāmaina. Ja likumprojekts tiks pieņemts, Rīgai būs jāmeklē 19 jauni ielu nosaukumi, tostarp arī 16 kilometrus garajai Maskavas ielai.
Bauskas novadā izveido kultūrvietu bez ūdens pieslēguma
Pirms mēneša Bauskas novadā durvis vēra kultūrvieta "Mežotnes baznīca". Dievnamā, kura atjaunošanas izmaksas nedaudz pārsniedz miljonu eiro, daļa telpu tiks izīrētas koncertiem un pasākumiem. Taču viesiem nebūs iespējas ne padzerties, ne nomazgāt rokas, jo atjaunotajai ēkai nav ūdens pieslēguma.
Baltijas Asamblejas balvu piešķirs Igaunijas rakstniecei Kai Āreleidai un gleznotājam Šarūnam Saukam no Lietuvas
Baltijas Asamblejas balvu literatūrā piešķirs Igaunijas prozaistei un dzejniecei Kai Āreleidai (Kai Aareleid) par romānu "Vaikne ookean" ("Klusais okeāns"), savukārt balvu mākslā saņems gleznotājs Šarūns Sauka (Šarūnas Sauka) no Lietuvas par unikālo gleznu ikonogrāfiju un glezniecības principiem, kas ir cieši saistīti ar sirreālismu un maģisko reālismu, informēja Saeimas Preses dienests.
Svarīgākais šobrīd