Jau ziemā sākās pieteikumu iesniegšana dalībai koncertos, izstādēs, nacionālo ēdienu degustācijās, meistarklasēs un daudzos citos pasākumos. Mākslinieciskie kolektīvi festivālu gaida ar nepacietību. Par to priecājas gan Liepājas poļu biedrība "Wanda", gan lietuviešu kultūras biedrība "Rūta".
Juris Jonelis paskaidro, ka festivāla nosaukums "Vaļā vērti atslēdziņ’!" ir rindiņa no tautasdziesmas.
"Par vienu no iemesliem, kāpēc tieši tāds nosaukums, kļuva rīkošanas vieta. Festivāls notiks Liepājā, kas gatavojas kļūt par 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tātad tā pati ir kā simbols, atslēga, osta citām Eiropas valstīm, atgādinājums, ka mūsu valstī dzīvo ļoti daudzu tautību cilvēki.
Un vismaz 16 šīm tautībām ir mākslinieciskie kolektīvi. Protams, dažādu nāciju cilvēku Latvijā ir daudz vairāk, bet es runāju par tiem, kas iesnieguši pieteikumus mūsu festivālam. Pavisam – 110 kolektīvi," saka Juris Jonelis.
Latvijā dzīvo vairāk nekā 150 tautību cilvēki. Dalībai koncertprogrammā pieteikušies 14 mazākumtautību mākslinieciskie kolektīvi. Pēc alfabēta: azerbaidžāņu, baltkrievu, bulgāru, ebreju, gruzīnu, krievu, ķīniešu, lietuviešu, moldāvu, poļu, romu, spāņu, ukraiņu un vācu. Tie ir apmēram 1400 cilvēki. Taču programmā ir ne tikai koncerti.
"No ostas pilsētas ved ceļi uz visiem pasaules nostūriem, no kurienes ir šīs tautas. Un Eiropas kontekstā mūsu festivāls kļūst par lielu atslēgu – katras tautas kultūras mantojums kļūst par pamatu sadraudzībai, par vērtību gan tagad, gan nākotnē.
Te nav svarīgāka spēka kā kultūras mantojums, kā dziesma, deja, mūzikas instrumentu spēlēšana, nacionālās virtuves, kad cilvēki aicina cits citu garšīgi paēst un sadraudzēties pie viena galda. Tajā ir arī būtība – visām mūsu daudzajām nācijām jāapsēžas pie viena galda, miermīlīgi jāparunājas un jāsadraudzējas. No šejienes arī "atslēga" nosaukumā.
Šī atslēdziņa ir no latviešu tautasdziesmas, bet doma ir arī tāda, ka ikviens no mums ir arī atslēga draudzībai, nākotnei. Kā mēs parādīsim cits citam savas tautas kultūras mantojumu un kādu veidosim dzīvi šodien," paskaidro Juris Jonelis.
Pieteikumu pieņemšana koncertiem un tautas tērpu skatei jau beigusies. Mākslas darbu izstādei, nacionālo ēdienu prezentācijām, amatu teltīm un radošajām darbnīcām pierakstīšanās vēl turpinās. Tāpēc pagaidām vienkārši nav iespējams pateikt, cik galu galā būs dalībnieku. Bet vēl atbrauks arī ārzemju viesi!
Festivāla programma jau ir izziņota. Tā tiks atklāta ar festivāla dalībnieku gājienu no Rožu laukuma uz Vecās ostmalas promenādi: "Bet pēc tam promenādē katrs kolektīvs ar sevi iepazīstinās. Dienas koncertos divās dienās uzstāsies apmēram 90 ļoti dažādi kolektīvi no visām Latvijas malām.
Nacionālo ēdienu degustācija arī notiks promenādē, turpat būs arī amatnieku teltis un radošās darbnīcas, un vēl būs kafejnīca, mēs to nosaucām "Citu tautu virtuve".
Viesnīcā "Promenade" mēs esam nolūkojuši divas lieliskas zāles, tur notiks lekcijas un meistarklases. Tā kā būs ne tikai teorija, bet arī prakse, piemēram, dziedāšanā, dejošanā un tautas tērpa komplektēšanā. Vēl mums būs koncerti pilsētvidē – esam atraduši četras vietas."
Vēl – un tas ir jaunums – būs postfolkloras programma. Pēc režisora teiktā, nekā tāda mazākumtautību festivālā vēl nav bijis.
"Tā ir mantojuma un laikmetīguma tikšanās – postfolkloras grupas uzstājas kopā ar tautas kolektīviem. Un pievienojas arī ārzemju viesi, noteikti zinām, ka no Beļģijas atbrauks, ceram, ka būs arī no Itālijas un Polijas. Tas vairāk domāts jauniešu auditorijai, gribas, lai arī jaunajiem būtu interese par mazākumtautību kolektīviem," par plāniem stāsta Juris Jonelis.
Būs arī tautas tērpu skate, tā tiks integrēta festivāla noslēguma koncertā, kas notiks zālē "Lielais dzintars". Tajā piedalīsies orķestris, kori un folkloras kolektīvi, vokālie ansambļi… Programmā ir arī vakarēšana dalībniekiem. Vēl viens jaunums – instrumentālais koncerts ar nacionālo kolektīvu un orķestra piedalīšanos. Un koru koncerts – tas notiks Svētās Trīsvienības katedrālē.
Tāpēc jau varat sākt plānot braucienu uz Liepāju 29. un 30. jūnijā!
