Kultūra / Kultūrtelpa
Lāčplēša dienā Latvijas Televīzijā – īpašais ziņu speciālizlaidums, tiešraides un patriotiskas filmas
Lāčplēša dienā, 11. novembrī, sarkanbalti ziedi guls Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas vietās un Latviju sildīs tūkstošiem svecīšu liesmiņu. Kā ierasts, Latvijas Televīzijā (LTV) īpaši atceres dienai veltīta programma – ziņu speciālizlaidums, tiešraides, filmas un skatītāju iemīļotais raidījums "Gudrs, vēl gudrāks" patriotiskās noskaņās.
Stūra mājas liktenis politiķu rokās – kas notiks ar ēku, kurā neviens negrib nomāt telpas
Partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens nepieļauj iespēju, ka jaunā Saeima varētu izšķirties par Stūra mājas pārdošanu. Valsts akciju sabiedrība ''Valsts nekustamie īpašumi'' cer, ka politiķi nākamā gada laikā beidzot pieņems lēmumu, ko iesākt ar namu, kuram pagātnes dēļ ir neiespējami atrast īrniekus. Lēmumu gaida arī Okupācijas muzeja veidotā Stūra mājas ekspozīcija, kurai garantēta palikšana ēkas pagrabā un pirmajā stāvā ir tikai līdz 2024. gada maijam.
Ar uguns plosta palaišanu Daugavā, lāpu gājienu un «Līvu» koncertu Rīgā atzīmēs Lāčplēša dienu
Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, 11. novembri galvaspilsētā atzīmēs ar pasākumiem gan centrā, gan apkaimēs. Gaidāms svinīgs dievkalpojums, tradicionālā svecīšu iededzināšana Brāļu kapos, lāpu gājiens, uguns plosta palaišana Daugavā, spēka dziesmu koncerti, tematiskas darbnīcas, izstādes un dokumentālā kino filma, informēja pašvaldības pārstāvji.
Rīgā valsts svētkos šogad – bez salūta un gaismas festivāla
Šogad energotaupības nolūkos nenotiks gaismas festivāls "Staro Rīga" un pašvaldība atteikusies no valsts svētku uguņošanas. Valsts svētku mēnesī pilsētu rotās svētku noformējums, kā arī galvaspilsētas centrā un apkaimēs gaidāma plaša svētku programma, informēja pašvaldībā.
Kā kultūras cilvēki pārvar krīzi? Konferencē spriež pētnieki un jomas speciālisti
Pandēmija, Ukrainas karš un enerģētikas krīze. Kādas ir mākslas nozares profesionāļu stratēģijas šo izaicinājumu pārvarēšanai un kāda, piemēram, ir muzeju loma sabiedrības labsajūtas veicināšanā? Neformālā vidē Tallinas kvartālā 2. novembrī sākusies Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras krustpunkti", kas trīs dienās pulcēs vairāk nekā 80 pētniekus un kultūras jomas speciālistus izteikties par krīzi un izturētspēju.
Ventspils muzejs mudina rakstīt literārus darbus tāmnieku dialektā
Latviešu literārās valodas izruna esot meklējama Jelgavas apvidū, bet Latgalē, Vidzemē un Kurzemē var sastapt vairākus simtus dažādu latviešu valodas izlokšņu. Lai saglabātu tāmnieku dialektu, Ventspils muzejs rīko literāro darbu konkursu, aicinot rakstīt dzeju un prozu ventiņu izloksnē. Šā gada konkursa uzvarētājs gan nav dzimis Ziemeļkurzemē, bet dialektu apzināti lieto ikdienā.
Ne Halovīns, ne kapusvētki – kas ir baltkrievu Dzjadi
Par spīti tam, ka Latvijā gadu no gada kļūst populārāks Halovīns, kas tiek svinēts naktī no 31. oktobra uz 1. novembri, dažas Latvijas mazākumtautības joprojām ir uzticīgas savām tradīcijām. To vidū ir arī Daugavpils baltkrievi, kuri 2. novembrī atzīmē dienu, kad piemin visus mirušos. Šīs dienas nosaukums ir Dzjadi (Дзяды) – tulkojumā tas nozīmē "vectēvi" vai "tēvutēvi", bet domāti ir visi senči.
FOTO: Valmieras muzeja jaunajā ēkā novietots pirmais eksponāts
Valmieras muzeja jaunajā ēkā novietots pirmais eksponāts – granīta lode, svarā apmēram 100 kilogrami, diametrā 33 centimetri, kas pirms vairākiem gadsimtiem caursita Valmieras pils biezo mūri. Tā palika laika un zemes slāņu apslēpta, līdz 2018. gada arheoloģiskajos izrakumos lielgabala lodi atrada. Tagad tā pirmā ieņem savu vietu topošajā ekspozīcijā "de Woldemer", kas ikvienam interesentam būs apskatāma gan jaunajā ēkā virs pils pagrabiem, gan restaurētajās Valmieras muzeja ēkās, informēja Valmieras novada pašvaldībā.
Vai zini, kā sākās Latvijas Radio?
Radio uzvaras gājiens pasaulē bija straujš. Vēl 19. un 20. gadsimta mijā zinātnieki eksperimentēja ar Morzes signāliem, bet jau 1922. gadā sāka dzimt pirmie radiofoni: Londonā, Berlīnē, Leipcigā, Romā... 1925. gadā šīm metropolēm pievienojās arī Rīga. Vēl pirms radiofona atklāšanas pirmās eksperimentālās pārraides te kūrēja inženieris Jānis Linters, Pasta un telegrāfa departamenta darbinieks, Latvijas radiofonijas pionieris.
Vai pāragri atvadāmies no populārās Rīgas kultūrvietas – Kaņepes Kultūras centra?
Sācies 2011. gadā kā teātra festivāla "Homo Novus" mājvieta, 10 gados Kaņepes Kultūras centrs (KKC) ieguva svarīgu vietu Rīgas laikmetīgās kultūras ainavā. Šeit piedzima "Kino Bize" un tika izsapņots festivāls "Komēta", līdz pandēmijai ik dienu viesus gaidīja koncerti, diskusijas un sabiedriskas akcijas. Oktobra beigās, slēdzot KKC pagaidu mītni, bāru "Diagonāle", un nespējot atsākt darbību savās telpās, sociālos tīklus saviļņoja jautājums: vai tās ir daudzu mīlētās iestādes beigas?
Šis nekad nav bijis parasts radio. Žurnāliste Kristīne Garklāva un reklāmists Artūrs Mednis šķetina «Radio Naba» vēsturi
"Kādā intervijā uz jautājumu, kāpēc man patīk "Radio Naba", es atbildēju, ka "Radio Naba" ir tāds ļoti dabīgs radio, viss notiek pa īstam, ļoti dabīgi, var dzirdēt, kā atver diska vāciņus, un var dzirdēt ārpusētera čalas," teic mārketinga un reklāmas speciālists Artūrs Mednis, kuru klausītāji iepazina "Radio Naba" mūzikas raidījumā "98% Funk", savukārt žurnāliste un TV personība Kristīne Garklāva pirmos soļus žurnālistikā veica ''Radio KNZ'' ēterā.
Roberta Mūka radošo darbu konkurss jau 17. reizi
Preiļu novada Galēnu vārds Latvijā saistās ar domātāja, reliģiju pētnieka, dzejnieka Roberta Mūka vārdu. Roberts Mūks jeb īstajā vārdā Roberts Avens Galēnos dzimis un nodzīvojis sava mūža pirmos piecus gadus. Godinot viņa piemiņu un popularizējot radošo devumu, Galēnos darbojas Roberta Mūka muzejs un katru gadu tiek rīkots radošo darbu konkurss. Tas šogad notika jau 17. reizi.
«Klasika» ar ideju trūkumu neslimo. Latvijas Radio 3 intervija ar radio vadītāju Unu Klapkalni
""Klasikai" priekšā nav jāsaka – jūs ar ideju trūkumu neslimojat. Jums to ir vairāk, nekā Radiomāja spēj īstenot. Tur viss ir kārtībā. Svarīgākais – nepazaudēt un turpināt turēt kvalitātes latiņu, kas "Klasikai" ir ļoti augsta," tā, tuvojoties Latvijas Radio dzimšanas dienai, saka Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, kura ir pārvēlēta darbam šajā amatā.
Liepājas sabiedriskajam darbiniekam un izdevējam Klāvam Ukstiņam – 190
Viņš bija skolotājs, mācību grāmatu autors, latviešu valodā iznākoša laikraksta redaktors, izdevējs, bibliotekārs, filantrops… Klāvs Ukstiņš devis milzīgu ieguldījumu latviešu kultūras un sabiedriskās dzīves attīstībā. Viņa vārdā Liepājā nosaukta iela. Bet tikai pirms dažiem gadu desmitiem viņš bija tikpat kā aizmirsts.
Ne smakas no zvēriem un ar laikmetīgu elpu – decembrī durvis vērs atjaunotais Rīgas cirks
Noslēgumam tuvojas Rīgas cirka vērienīgās rekonstrukcijas pirmais posms. Kamēr arhitekti un būvnieki ar sajūsmu rāda savu darbu, lielas ambīcijas ir arī cirka apdzīvotājiem. Cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers gan gaisina gaidas, ka no nulles tiek izveidots mūsu valstī nebijis mākslas žanrs – laikmetīgais cirks. Tas būs, bet ne Rīgas cirka pastāvīgās trupas izpildījumā, jo tāda (vismaz pagaidām) netiks veidota.
Svarīgākais šobrīd