Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Komersanti, biedrības un nodibinājumi, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto drošības pasākumu dēļ, arī 2021. gadā varēs pieteikties atbalstam Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”. Tās turpināšanai līdz 2021. gada 30. jūnijam valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 14. janvārī lēma piešķirt 3 000 000 eiro, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji.
Ceturtdien, 14. janvārī, finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika izskatīts priekšlikums veidot jaunu finanšu instrumentu kultūras nozares uzņēmumiem – aizdevumu ar granta elementu, informēja Finanšu ministrijā.
Valdība ceturtdien, 14. janvārī, lems, vai piešķirt trīs miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai līdz jūlijam pagarinātu atbalstu Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām. Tas palīdzētu nozares uzņēmumiem segt ar uzturēšanu saistītos ikdienas izdevumus laikā, kad nav iespējams strādāt. Top arī jauna atbalsta programma nākotnes satura radīšanai, ko atzinīgi vērtē pasākumu nozarē. Taču Pašnodarbināto mūziķu biedrībā atzīst – pandēmijai ievelkoties, arvien vairāk mākslinieku vairs netiek galā ar saistībām, ko bija uzņēmušies laikā, kad varēja brīvi uzstāties.
Arī šogad tiem rīdziniekiem, kuru īpašumā ir vēsturiska ēka un kuri vēlas to atjaunot, ir iespēja pieteikties Rīgas pilsētas līdzfinansējumam atjaunošanas darbu veikšanai.
Latvijas Arhitektu savienība (LAS), atsaucoties uz 2020. gada 11. decembra Kultūras ministra aicinājumu sniegt LAS viedokli par novietni nacionālās koncertzāles būvniecībai, nosūtījusi vēstuli Kultūras ministrijai, aicinot kopīgi izstrādāt sabiedrībai saprotamu, labiem pārvaldības principiem atbilstošu Nacionālās koncertzāles īstenošanas stratēģiju, veicot profesionālu potenciālo novietņu analīzi sadarbībā ar nozares un iesaistīto institūciju speciālistiem, informēja LAS pārstāvji.
Latvijas Radio kanālu ēterā 2021. gadā atvēlēts ap 614 stundu jauniem raidījumiem. Tie skars vides, sociālos un ekonomiskos jautājumus, kultūru, izglītību un reģionu aktualitātes. Akcentēts tiks arī bērnu un jauniešu auditorijai piemērots saturs. Sekojot līdzi pasaules tendencēm, klausītājiem arvien vairāk tiks piedāvāta daudzveidīga piekļuve radio saturam video formātā un raidierakstos jeb podkāstos.
Par valsts finansējumu Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūras nozarē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) 2020. gadā veicis ieguldījumu Dziesmu un deju svētku repertuāra attīstīšanas procesā. Tāpat īstenots profesionālās pilnveides pasākumu kopums kultūras nozares speciālistiem, tai skaitā pedagogiem un kultūras centru vadītājiem, kopumā investējot 163 335 eiro, informēja LNKC pārstāvji,
Ikvienam muzejam ir krātuve, kurā esošie objekti netiek izstādīti plašākai publikai. Tie vēl tikai gaida savu laiku, kad nonāks ekspozīcijā. Līdz tam var paiet pat vairāki desmiti gadu. Arī Rīgas Motormuzejam ir sava krātuve, kurā šobrīd tiek vākti spēkrati, kas vēl tikai pavisam nesen kalpojuši mūsu vajadzībām. Krātuvē atrodas arī robežsardzes un armijas tehnikas vienības un pat pārvietojamā televīzijas stacija, kas vēl pirms dažiem gadiem tika izmantota Latvijas Televīzijas ikdienas darbā.
Valsts kultūras iestāžu vadītāju vidū ir liela atsaucība kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) izteiktajam priekšlikumam, ka lielās kultūras iestādes pašas varētu uzņemties atbildību par vakcinēšanos pret Covid-19. Tas dotu iespēju paātrināt kultūras kolektīvu vakcinācijas procesu un atslogotu citu institūciju saspringto darbu, kas vakcināciju veic individuālā kārtā.
11. janvārī paziņots, ka šī gada Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā laureāte ir Santa Hirša, savukārt Jaunā kritiķa balvu ieguvusi Juta Ance Romberga. Sarunā ar Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāju Sarmīti Ēlerti un NN Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētāju Ilmāru Šlāpinu mākslas zinātniece un izdevēja Laima Slava centās noskaidrot, kādai jābūt labai kritikai un vai varam vai nevaram bez tās iztikt.
Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā piešķirta Santai Hiršai, Jaunā kritiķa veicināšanas balva – Jutai Ancei Rombergai, paziņojumā medijiem informēja balvas organizatori.
Rīgas Porcelāna muzejs pēc nesenās renovācijas iemantoja plašākas telpas, kā arī sešus lielus skatlogus uz Konventa sētas pusi. Laikā, kad muzejs ir slēgts, šie skatlogi ir lieliska iespēja uzturēt saikni ar skatītājiem, eksponējot tajos porcelāna mākslu.
Šobrīd Balvos ir uzsākts atjaunot pieminekli Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem. Aizvadītajā gadā tas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī piešķirti 15 tūkstoši no valsts budžeta tā izpētes, konservācijas un restaurācijas pirmajai kārtai. Vēl gan būs jāmeklē tikpat daudz līdzekļu, lai darbus varētu pabeigt.
Noslēgumam tuvojas vairāk nekā divus gadus ilgusī un 9,8 miljonus eiro vērtā Okupācijas muzeja pārbūve un “Nākotnes nama” celtniecība, ko pēc valsts pasūtījuma īsteno uzņēmums “Skonto būve”. Līdzās muzejam top arī represēto piemiņas memoriāls. Termiņus vairākkārt nācies pārcelt – vispirms neparedzētu vecās ēkas konstrukciju defektu dēļ, pēc tam tempu piebremzēja pandēmija un, kā norādīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” – arī nelielas izmaiņas ekspozīcijā. Muzeja vadība gan uzsver, ka šīs izmaiņas bijušas vajadzīgas apmeklētāju drošībai un ērtībai, kas sākotnējā variantā atsevišķās vietās kliboja. Līdz vasarai tiks atjaunota arī daļa no muzejam apkārt esošā Strēlnieku laukuma, bet otru daļu pašvaldība cer sakārtot vien nākamgad.
Valdība 7. janvārī lēmusi no 12. janvāra atvērt bibliotēkas, lai tās var atsākt grāmatu izsniegšanu, tomēr bibliotēku lasītavas apmeklētājiem arī turpmāk būs slēgtas, informēja Kultūras ministrijā. Tāpat klātienē varēs turpināt apmeklēt muzeju ārtelpu ekspozīcijas. Pārējās kultūrvietas un kultūras pakalpojumi aizvien būs pieejami tikai attālināti.
Latvijas Radio 3 “Klasika” ar vērienīgu koncertu 7. janvārī svinēs 25. jubileju. Tiešsaistes pasākumā uzstāsies Elīna Bukša, Iveta Apkalna, Raimonds Pauls, kā arī attālināti Elīna Garanča, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga.
Ik gadu latviešu valodā uzplaiksnī jauni vārdi un nevārdi, bet no sabiedrībā atpazīstamu cilvēku izteikumiem tautas mutē jaunu dzīvi sāk spārnotie teicieni. Tos ik gadumiju cenšas apzināt Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Rakstnieku savienība, aicinot ikvienu piedalīties aptaujā un ieteikt aizvadītā gada vārdus, nevārdus un spārnotos teicienus. 2020. gada ieteikumus var iesniegt līdz svētdienai, 10. janvārim.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs digitālajā krātuvē redzidzirdilatviju.lv atvēris jaunu sadaļu – tematiskās kolekcijas, kas aizved ekskursijā 100 gadu senā vēsturē. Pandēmijas laikā, kad muzeji, izstāžu zāles un bibliotēkas slēgtas, tā ir laba iespēja izzināt kultūras mantojumu, neizejot no mājas. Pērn digitālās krātuves apmeklētāju skaits palielinājās desmit reižu.
Līdz 1. martam Latvijas Arhitektu savienībai jāiesniedz Kultūras ministrijai savs priekšlikums, kurā pamatota labākās vietas izvēle nacionālajai koncertzālei – šādu termiņu noteikusi ministrija. Arhitektu savienība vienojusies par četru soļu plānu, lai nonāktu pie sava priekšlikuma, uzsverot, ka svarīga būs arī sabiedrības iespēja sekot līdzi visiem procesa posmiem.
Kopš 2018. gada, kad sākās Latvijas Okupācijas muzeja renovācija un tā piebūves jeb “Nākotnes nama” celtniecība, objekta nodošanas termiņi ir atlikti jau vairākkārt. Sākotnēji kompleksu bija paredzēts pabeigt aizvadītā gada vasarā, pēc tam – gada nogalē, bet tagad – šī gada pavasarī. Ja vien nebūs neparedzētu apstākļu – piebilst būvnieki un objekta pasūtītājs “Valsts nekustamie īpašumi”.
Jaunākie
Interesanti