Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) 82. karnevāls norisināsies 7. februārī. Karnevāla šī gada tēma būs “Utopija. Distopija” – tas pārtaps par portālu ceļojumiem uz nākotnes pasauli, medijus informē LMA pārstāvji.
Trešdien, 8. janvārī, virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacēla spāru vainagu, atbilstoši būvniecības tradīcijām simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un projekts ieguvis kopīgo veidolu.
Ar cerībām jauno gadu sāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls”. Teju 200 gadu senā ēka, kurai pirms dažiem gadiem Rīgas pašvaldība piešķīra pilsētvidi degradējoša objekta statusu, šopavasar piedzīvos restaurāciju. Būvprojekta otrās kārtas izstrādi, kas paredz “Arsenāla” iekštelpu renovāciju un izstāžu zāļu platības dubultošanu, iecerēts pabeigt jūnijā, un aptuvenās izmaksas varētu sasniegt 11 miljonus eiro. Finansējums gan vēl jāatrod un jāapstiprina valdībā.
Liepājas Kultūras pārvalde aicina izvērtēt 2019. gada nozīmīgākos notikumus un personības kultūras dzīvē Liepājā, līdz 26. janvārim piesakot pretendentus ''Liepājas Kultūras balvai 2019'', medijus informēja organizatori.
6. janvārī aizvadīta “NN Nakts” – Normunda Naumaņa Gada balvas kritikā pasniegšanas ceremonija. Tajā apbalvoja teātra kritiķi Silviju Radzobi. Komentējot teātra nozīmi Latvijas ikdienā, Radzobe uzsver, ka teātris ir dzīves paplašinājums.
6. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī piekto reizi sarīkojumā “NN Nakts” tika pasniegta Normunda Naumaņa Gada balva kritikā. To šogad saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe. Savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balvu ieguva mūzikas kritiķe Lauma Malnace.
6. janvārī pulksten 19.00 Jaunajā Rīgas teātrī sarīkojumā "NN Nakts" jau piekto gadu tiek pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa (-es) veicināšanas balva.
„Muns tāvs ir latgalīts vairuokuos paaudzēs i ari muna muote ir latgalīte vairuokuos paaudzēs, kas nūzeimoj, ka jūs bārni ari ir latgalīši,” tai ituo goda pyrmajā LR1 raidejumā „Kolnasāta” par sevi soka multimuokslinīks, saukts ari par komiki – Mārtiņš Kozlovskis aba Kozmens. Jis ņi vīn pīsadola raidejuma “Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli” veiduošonā, bet dorbojās ari improvizacejis teatrī “Spiediens” i cytūs ar humoru saisteitūs projektūs. Jū var dzierdēt ari dažaiduos muzykaluos apvīneibuos, kai “Rīta Stienis”, bet kūpā ar grupu “Dziļi Violets” tics ari “Supernova 2019” pusfinalā. Un jau 21. martā gaidoms ari juo pyrmais stendaps.
Lai atvieglotu tālāko būvdarbu norisi un pasargātu objektu no laikapstākļu ietekmes, Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas konservācijas darbu veikšanai un pagaidu jumta izbūvei tiek slēgts līgums ar AS “Būvuzņēmums Restaurators”, medijus informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.
Kultūras migrācijas jēdziens, veidi un secinājumi par dažādu kultūru mijiedarbi, kopš Latvijas teritorijā ieradušies pirmie iedzīvotāji, aplūkoti kolektīvajā monogrāfijā “Latvija: kultūru migrācija”.
Latgales vēstniecībai “Gors” aizvadītais gads finansiālā ziņā nebija vienkāršs, arī jaunais 2020. gads nāk ar nopietnām pārdomām – atzīst Latgales vēstniecības ''Gors'' vadītāja Diāna Zirniņa.
Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē pirmdien, 6. janvārī, pulksten 19.00 notiks Normunda Naumaņa Gada balvas kritikā un Jaunā kritiķa vai kritiķes veicināšanas balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija ar nosaukumu "NN nakts". Ceremonijas tiešraidi varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Svētdien, 5. janvārī, noslēdzies ikgadējais Latvijas mākslas akadēmijas studentu radīto mākslas darbu tirgus, kas šogad ieguvis arī jaunu nosaukumu “Jaunmarka”. Gandrīz mēnesi apmeklētāji varēja iegādāties studentu mācību laikā paveikto.
Pēdējo piecu gadu laikā Tukuma Mākslas muzejs kļuvis par 37 mākslas darbiem bagātāks. Jaunieguvumi apkopoti izstādē ''Katram savs stāsts'', kur tos papildina vienpadsmit literātu impresijas.
6. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī sarīkojumā "NN NAKTS" jau piekto gadu tiks pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā un Jaunā kritiķa (-es) veicināšanas balva. Tiks cildināti visi Gada balvai izvirzītie kritiķi – Arnis Koroševskis, Rasa Jansone, Silvija Radzobe, Zane Radzobe un Santa Remere, paziņoti Gada balvas mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvas laureātu vārdi.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskā ēka Lāčplēša ielā 25 ir atstāta bez jumta, taču kuru katru brīdi var sākties snigšana. Satraukta par notiekošo ir Jaunā Rīgas teātra trupa. Tikmēr ēkas īpašnieki pagaidu jumtu ēkai sola uzlikt tikai mēneša vidū.
Decembra vidū Latgales vēstniecība “Gors” izsludināja pretendentu pieteikšanu ikgadējai Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks”, kas ir vienīgā neatkarīgā balva, kura īpaši izceļ un godina sasniegumus un padarīto latgaliskās kultūras dzīvē, kā arī parāda tās tendences. Kā medijiem ziņo vēstniecības “Gors” pārstāvji – gada beigās saņemta ziņa, ka balva nav saņēmusi Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu valstiski nozīmīgiem pasākumiem 2020. gadā, kas liekot pārdomāt balvas turpmāko pastāvēšanu.
Gatavošanās Latvijas simtgadei deva pamatīgu uzrāvienu Latvijas kultūras dzīvei – papildu miljoni Latvijas filmām un literatūras eksportam, pirmoreiz nauda Nacionālajai enciklopēdijai un “Latvijas skolas somas” projektam, jauns Baltijas kultūras fonds, plaša publiskās diplomātijas programma. Pagājis gads kopš simtgades svinībām, un svētkiem piešķirtā nauda iet uz beigām. Katra no programmām pa savam cīnās par nākotnes garantijām.
Piektajā pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 2019. gada 9. novembrī, tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 2042 interesenti (attiecīgi 1249 un 793), kas ir par 24% vairāk nekā 2018. gadā, kad Latvijā un ārzemēs diktātu rakstīja 1648 cilvēki. Pārbaudei pieņemto darbu vidū bija seši diktāti bez kļūdām un 14 – ar vienu kļūdu, medijus informē organizatori.
Šā gada nogalē beidzot plānots atklāt rekonstruēto Okupācijas muzeju, kas dažādu strīdu un būvniecības aizķeršanos dēļ jau astoto gadu mīt pagaidu telpās. Līdzās muzejam top arī piemiņas memoriāls, taču nolaistais Latviešu strēlnieku laukums tam apkārt pārmaiņas tik drīz neredzēs. Rīgas pašvaldība tai piederošo laukuma daļu nav sakārtojusi, un tagad cerības tiek liktas uz Eiropas struktūrfondu naudu. Tas gan nozīmē, ka vēl vismaz gadu atjaunoto Okupācijas muzeju ieskaus izdrupis un sašķiebies laukuma segums.
Jaunākie
Interesanti