Kultūra / Kultūrtelpa
Viena no nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsētām būs Austrijas novads Zalckammergūta. Šis gods reģionam, nevis konkrētai pilsētai, piešķirts pirmo reizi.
Ministru kabinets 28. novembra sēdē lēmis 2024. gadā budžetā piešķirt papildu 3,81 miljonu eiro Kultūras ministrijas prioritātēm. Valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojuma palielināšanai ir paredzēti 2,09 miljoni eiro, Dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformas uzsākšanai — 1,22 miljoni eiro, un 500 000 eiro papildu finansējums ir atvēlēts sakrālā mantojuma programmas īstenošanai, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji.
Liepājā "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" komanda plāno sadarboties ar dažādu valstu māksliniekiem – gan no Eiropas, gan Dienvidamerikas un Āfrikas. Arī sadarbībai ar Japānu iezīmētas ciešākas saites, un šajās dienās Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgā viesojas "EU-JapanFest" Japānas komitejas ģenerālsekretārs Šuji Kogi.
Pirms valsts svētkiem Valmieras novadā skaļu rezonansi radīja ziņa, ka paredzēts likvidēt desmit kultūras iestādes. Lai arī neilgi pēc izskanējušās informācijas kultūras iestāžu darbinieki saņēma mierinošāku skaidrojumu, ka ne visos gadījumos ir runa par likvidāciju, bet reorganizāciju, divas bibliotēkas un divi kultūras nami tiešām tiks slēgti. Vienā no tiem plāno ierīkot spa centru.
Viena no spilgtākajām laikmeta personībām, kuras izpratne par pieminekļu aizsardzību apvienojumā ar spēcīgu intuīciju pārsniedza tā laika ierastās robežas, bija Cēsu Vēstures un mākslas muzeja zonas Kultūras pieminekļu aizsardzības sektora vadītāja (vēlāk muzeja kultūras pieminekļu nodaļas vadītāja) Dace Puķīte (1942–2001).
Normunda Naumaņa biedrība un balvas žūrija izsludina kandidātu pieteikšanu Normunda Naumaņa (1962–2014) vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/-es veicināšanas balvai. Pieteikumi jāiesūta līdz 8. decembrim pulksten 17.00, informēja biedrībā.
Radīts pastaigu audiogids par Latvijas diplomātijas vēstures liecībām pilsētvidē, izzinošos stāstos un senās fotogrāfijās sniedzot iespēju izstaigāt Rīgas bulvāru loku un uzzināt, kuras bija pirmās ārvalstu sūtniecības Rīgā, kādas personības saistītas ar diplomātiju un kur pirms simt gadiem iedzīvotāji devās gājienā pēc Latvijas atzīšanas de iure.
22. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās simpozijs "Draudi vārda brīvībai 21. gadsimta Eiropā", kurā tika vērsta uzmanība un apspriesti dažādi problēmjautājumi, kas saistās ar vārda brīvību, cenzūru un pašcenzūru. "Cilvēkiem pietrūkst izglītības un instrumentu, kā rīkoties un kā atpazīt kaut kādus paternus, modeļus, un ko darīt," savos novērojumos par cenzūras gadījumiem mākslā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" dalās Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un simpozija dalībniece Solvita Krese.
Latvijas radio 6 – LU "Radio Naba" 1. decembrī ar īpašu programmu tiešajā ēterā svinēs savu 21. pastāvēšanas gadadienu. Visas dienas garumā radio un video tiešraidēs būs dzīvās mūzikas koncerti, dzejas lasījumi, ētera instruktoru sarunas un intervijas ar īpašiem viesiem, un klausītājiem būs iespēja piedalīties interakcijās. Savukārt dienas noslēgumā klātienē visi aicināti doties uz muzikālās apvienības "Čipsis un Dullais" koncertvakaru "Zelta večuki" un jaunākās plates atvēršanas svētkiem koncertzālē "Palladium".
"Iecerētas sarunas, turpinās darbs, sekojam situācijai, meklēsim risinājumu" – šīs bija biežāk dzirdētās frāzes un solījumi trešdienas, 22. novembra, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur diskutēja par Latvijas kultūrizglītības nākotni. Jautājums aktualizējies pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām skolu tīkla veidošanā.
Pirms valsts svētkiem Valmieras novadā skaļu rezonansi izraisīja ziņa sociālajos tīklos, ka paredzēts likvidēt desmit kultūras iestādes novada pagastos. Tūlīt gan sekoja precizējums, ka visos gadījumos nav runa par likvidāciju, bet gan par reorganizāciju. Tātad izmaiņas tomēr būs, bet kādas?
"Lasīšana var būt kas tāds, kas cilvēkus padara labākus. Man negribētos teikt – daiļākus, bet, ja ņemam par piemēru sengrieķu saprašanu, tad skaistums un labais ir apmēram viens un tas pats. Tādēļ esmu par lasīšanu, kas – es atvainojos par tik šausmīgi patosīgu vārdu – izdaiļo dvēseli. Bet dvēsele ir tāds "pasākums", kas cilvēkam pašam par sevi nepiemīt. Tā atdzīvojas tikai noteiktos brīžos! Cita starpā – arī lasīšanas laikā. Bet ne tikai. Cilvēkam dvēsele pirmām kārtām atdzīvojas domāšanas brīžos," uzskata filozofs, žurnāla "Rīgas Laiks" galvenais redaktors Uldis Tīrons.
Kāds izskatījās pagājušā gadsimta sākuma fotosalons? Kā fotogrāfs tajā strādāja ar klientu? Kādu tehniku izmantoja? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz jaunā Fotogrāfijas muzeja izstāde "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
