Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Kultūrtelpa
Papildināts 23:11
Margarēta brīvo laiku pavada, staigājot pa parkiem, galerijām. Priecājas, ka pieminēta laikraksta “Latvijas Sargs” sarunā ar V. Zāmuelu kā sūtniecības darbiniece. Oļģerds Grosvalds Miera konferecē Parīzē paziņo, ka 9. augustā apmeklējis ģenerāli Etiévan, sarunā ģenerālis piekritis rakstā izteiktajām domām un prasījis, vai Latvijas valdība piekritīšot sabiedroto „virskomandai”, uz ko ticis atbildēts, ka tās delegācijas domas un iemesli motivēti rakstā.
Gatavojot materiālus dokumentālajai filmai “Aktrise un laiks. Vija Artmane”, režisore Agita Cāne-Ķīle un scenārija autore Daira Āboliņa intervēja gan režisorus, gan aktierus un teātra ekspertus. Starp intervētajiem bija arī bijusī LPSR Augstākās Padomes deputāte, politiķe un uzņēmēja Mārīte Teivāne (iepriekš – Rukmane), kura atzīst, ka Vijas viņai joprojām pietrūkst. Piedāvājam fragmentus no intervijas ar Mārīti Teivāni.
Daugavpilī izskanējis pirmais Starptautiskais klaunādes un ielu teātra festivāls, kas veltīts klaunam Koko – novadniekam Nikolajam Poļakovam, kurš līdz 1929. gadam braukāja ar cirku pa Krieviju un Latviju, bet pēc tam uz visiem laikiem aizbrauca uz Lielbritāniju. Tur viņš kļuva par vairāku paaudžu elku un Britu impērijas ordeņa kavalieri. Tagad viņš “atgriezies” dzimtajā pilsētā – vismaz “nodevis” savas lietas. Sanāca aizkustinoši.
Ik gadu Zviedrijā notiekošais Starptautiskais Baltijas jūras festivāls šogad ar jauniem apgriezieniem iesaista Baltijas valstis. 25.augustā Baltijas jūras festivāls ienāk Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – būs pikniks, sarunas un mūzika.
Latgalē turpmāko divu gadu laikā ar dažādām aktivitātēm tiks attīstīta amatniecība, veicinot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. Eiropas pārrobežu sadarbības projekta laikā Latgales pašvaldībās tiks sakārtota infrastruktūra esošajās kultūrvēsturiskajās vietās, iegādātas jaunas iekārtas un rīkotas amatniekiem apmācības.
Tāmnieku dialekta vārdnīca bildēs "Īs ventiņ gramatik un tāmnik vārdnic jeb bliņķs ventiņmēlē", ko izdevis Ventspils muzejs, ir saistošā formā rakstīta, bet tādēļ ne mazāk zinātniski pamatota ventiņu valodas rokasgrāmata jebkuram interesentam. Tā ļauj iepazīties ar šī latviešu valodas dzirkstošā dialekta daudzveidīgajām izpausmēm.
No 31. augusta līdz pat 2020. gada 1. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pirmajā stāvā būs skatāma LNB jaunā izstāde “Neredzamā bibliotēka”. Tā veltīta 14 LNB vēsturiskajām kolekcijām, kas veidojušas bibliotēkas krājuma pamatu, LSM.lv pavēstīja LNB pārstāve Inga Surgunte.
Lai atdzīvinātu Viļānu muižu, jau trešo gadu muižas pagalmā tiek organizēts mūzikas vakars, kurā ikvienam tiek atgādināts, ka Viļānos ir muiža, kas netiek izmantota. Šobrīd muižas ēka stāv tukša un, laikam ejot, tās stāvoklis kļūst arvien bēdīgāks. Vietējie cer, ka jau drīzā nākotnē muižā atkal varētu būt dzīvība. Viļānu muižas mūzikas vakarā bija arī Lāsma Zute.
18. augustā sirsnīgā ceremonijā tika pasniegtas Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balvas operai, informē Latvijas Nacionālās operas un baleta pārstāve Irbe Treile.
Latgalīšu volūda Latvejā viesturiski izdzeivojuse pasasokūt daudzim entuziastim vysaidūs laikūs i niu, sovys pozicejis ījem arviņ stabiluok. Mums ir oficiali apstyprynuoti raksteibys nūscejumi, roksti škārsteiklā, informaceja masu medejūs, gruomotys i daudz kas cyts. Kai pīzeist ari latgalīšu volūdys zynuotuoja i žurnaliste Vineta Vilcāne, vēļ arviņ aiz ituo vysa stuov daudzi entuziasti, jo konkreta finansiejuma latgaliskajam i taišņi volūdys saglobuošonai i atteisteibai vaļsts budžetā nav, taipoš nav ari vīnys institucejis, kas izajimtu ryupi par itū vysu.
Ar koncertu Rīgas Svētā Pētera baznīcā šodien pieminēs komponistu, ērģelnieku un diriģentu Helmeru Pavasaru. Bet pie nama Pulkveža Brieža ielā, kur Pavasars dzīvoja 40.gados pirms došanās trimdā, atklās viņam veltītu piemiņas plāksni.
Lībiešu dziesmu svētkos “Līvõd lōlõd pivād” Rīgā skanēs vairāki jaundarbi līvu valodā, bet visas dienas garumā Dzegužkalnā notiks Lībiešu diena.
19. gada 21. augustā leģendārajai aktrisei Vijai Artmanei apritētu 90. Tam par godu 17. augusta vakarā aizvadīta “Vijas Artmanes Lielā nakts”, kas leģendas dzīvei ļāva pietuvoties Rīgas pilsētvidē. Kinoteātrī “Splendid Palace” pulcējās aktrises ģimene, laikabiedri, draugi un talanta cienītāji, lai dalītos savos atmiņu stāstos par kinodīvu un teātra karalieni, bet lielformāta videoprojekcijas priecēja Rīgas svētku apmeklētājus arī pie Dailes teātra un Laipu un Meistaru ielas stūrī.
Īstenojot ieceri par koka arhitektūras saglabāšanu, pēdējo divu gadu laikā Cēsīs norisinājušies jau vairāki semināri un apmācības. Arī šobrīd vecpilsētā notiek koka fasāžu restaurācijas meistarklase. Tajā dalībnieki apgūst praktiskās iemaņas darbā ar instrumentiem un materiāliem, kuras likt lietā savu īpašumu saglabāšanā.
Mežaparka lielā estrāde šobrīd piedzīvo lielas pārvērtības. Ir nojaukta vecā estrādes būve un aizvadītajā ziemā iemūrēja pamatakmeni jaunajai celtnei. Rīgas svētku ietvaros 16. augustā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts savām acīm pārliecināties, kā sokas būvniecība, jo Mežaparka estrādē notiek Latvijā lielākais pikniks.
Zalcburgā no jūlija beigām un visu augustu notiek prestižākais mūzikas, operas un teātra festivāls pasaulē. Un tā jau ir tradīcija, ka festivālā piedalās Latvijas zvaigznes – šogad operdziedātāja Marina Rebeka, scenogrāfe Monika Pormale un diriģents Andris Nelsons. Šī gada Zalcburgas festivāla tēma ir mīti.
Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts - to izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA “Vincents”, informēja Jūrmalas domē.
No šī gada janvāra līdz jūlijam “Radošo personu atbalsta programmā” atbalstu saņēmušas 410 radošas personas. Programma ir bijusi tik pieprasīta, ka 2019. gadam piešķirtais finansējums 500 000 eiro ir teju izlietots, un jauni atbalsta pieteikumi šogad vairs netiks pieņemti, LSM.lv informē Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere.
Kā intelektuāliem nišas izdevumiem izdzīvot Latvijas tirgū? Šo jautājumu no jauna liek uzdot ziedojumu kampaņa, ko augusta sākumā izsludināja žurnāls „Rīgas Laiks”. Lai gan apmēram pusi no tā izdevumiem finansē Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), sarukušā ziedotāju skaita dēļ žurnālam iekrājušies parādi un septembrī būs jāizšķiras, kādā formātā eksistēt turpmāk.
Šogad aprit 140 gadu, kopš dzimis Kārlis Skalbe – literāts un sabiedriskais darbinieks, kura dzīve cieši savijusies ar Latvijas likteni. Kā rakstnieks un politiķis viņš izauga reizē ar ideju par Latvijas valsti, bet mūža nogalē bija spiests to pamest bēgļu laivā. Tuvojoties Skalbes 140. gadadienai, viņa memoriālajā muzejā „Saulrieti” Vecpiebalgā tapusi izstāde, kas iepazīstina ar rakstnieka piemiņas lietām. Izstādi atklās piektdien, 16. augustā, kad Skalbes piemiņai Vecpiebalgas baznīcā skanēs arī Jāņa Lūsēna dziesmas ar Skalbes dzeju.
Jaunākie
Interesanti