Kultūra / Kultūrtelpa
Glika Bībeles tulkojums – viens no mūsdienu latviešu valodas pamatakmeņiem
Daudzu valodu vēsturē īpašu vietu ieņem Bībeles tulkojumi. Tā, piemēram, Mārtiņa Lutera Bībeles tulkojums vācu valodā (1522–1546) nebija pats pirmais, taču tieši tas iezīmēja ne tikai baznīcas reformācijas periodu, bet arī jaunu laikmetu vācu valodas vēsturē. Karaļa Gustava Vāsas organizētais Bībeles tulkojums (1541) aizsāka t.s. jaunzviedru periodu zviedru valodas vēsturē. Kralices Bībele (1579–1593) bija pirmais pilnais Bībeles tulkojums čehu valodā un normas avots valodai nākamajiem gadsimtiem. Šādu sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Arī Ernsta Glika Bībeles latviešu tulkojums ir viens no mūsdienu latviešu valodas pamatakmeņiem.
Birokrātija, nodokļi un kultūra kā reliģija. Latviešu mūziķi stāsta par darbu Vācijā
"Vācijā man ir tāda sajūta, ka šeit reliģija ir kultūra un māksla," saka komponists Raivis Misjuns, kurš iepriekš dzīvojis gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē. Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu sērijā "Mana pieredze Latvijai" turpina pētīt, kāda ir darba, nodokļu un naudas saņemšanas pieredze latviešu mūziķiem citās valstīs, un šoreiz pievēršas Vācijai.
Vai zini, ka Brīvības piemineklis varēja atrasties Daugavas krastā?
Brīvības pieminekļa celtniecība bija viens no publiski visvairāk apspriestiem jautājumiem. Tā risināšanā bija iesaistīti politiķi, ierēdņi, mākslinieki, tālaika sabiedriskie darbinieki. 1922. gada septembra sākumā tika izsludināts pirmais konkurss priekšlikumam par "Piemiņas staba" celšanu, tajā uzaicināja piedalīties tēlniekus Burkardu Dzeni, Teodoru Zaļkalnu, Emīlu Melderi, Kārli Zāli, arhitektus Eiženu Laubi un Ernestu Štālbergu.
Energocenu krīze kultūrā – lai nosegtu rēķinus, valsts iestādēm līdz gada beigām trūkst 3 miljoni eiro
Lai spētu nosegt elektroenerģijas un apkures rēķinus, valsts kultūras iestādēm pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem līdz gada beigām vajadzīgi vēl 3 miljoni eiro. Kultūras iestādes gatavas skarbiem taupības pasākumiem, bet paredz, ka tik un tā komunālo rēķinu dēļ nāksies samazināt paredzētos līdzekļus jaunradei. Nopietns signāls par atbalsta samazināšanos radošajiem procesiem ir arī Gētes institūta paziņojums par 11% budžeta griezienu kultūras projektiem Latvijā.
Jaunpils baznīca visa septembra garumā svin 430 gadu jubileju
Septembrī 430 gadi apritēs Tukuma novada Jaunpils baznīcai. 1592. gadā to uzcēla Jaunpils pils toreizējie saimnieki baroni Rekes. Baznīcas 430 gadu jubileja tiks atzīmēta ar 4 koncertiem, bet uz Jaunpils baznīcu vērts doties arī, lai apskatītu krāšņo un restaurēto altāri, atjaunotās baznīcas telpas un ērģeles.
Kuldīgas novada vērtības iedvesmo māksliniekus jauniem darbiem – tapusi izstāde «Kad vietas runā»
Mākslas zinātnieces un kritiķes Maijas Rudovskas saknes meklējamas Kuldīgā. Nu jau vairāk nekā 10 gadu viņa darbojas kā neatkarīgs kurators, bet pēdējos divos gados iesaistījusies Kuldīgas mākslinieku rezidences radošo notikumu tapšanā. Pagājušajā gadā Rudovskas vadībā tapa projekts, kurā dažādi autori dodas uz vietējiem pagastiem, lai vēlāk par tiem runātu savos darbos.
Lielās ģildes rekonstrukcija apstājusies
Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu rīcībā nonākusi informācija, ka plānotie Lielās ģildes rekonstrukcijas darbi tomēr šogad tiek apturēti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jauno sezonu steigšus pārplāno, lai varētu turpināt sniegt koncertus Lielajā ģildē.
REPORTĀŽA: Ukrainā no Latvijas nogādā skeneri vērtīgu kultūras materiālu digitalizēšanai
Krievija ir izvērsusi karu Ukrainā ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret kultūras mantojumu – tā norāda eksperti, kas visiem spēkiem cenšas glābt vēl neskartās vērtības. Ļvivā kopš kara sākuma ir izveidots ārkārtas Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centrs. Tur nonāk no ārzemēm saziedoti iepakojuma materiāli, kas ceļo uz muzejiem, arhīviem, bibliotēkām un dievnamiem visā valstī. Tam daudz ir palīdzējusi arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un tās darbinieki, Latvijas uzņēmumi un arī privāti ziedotāji. Un tagad tur nogādāts arī skeneris, kas ir ļoti svarīgs vērtīgo materiālu digitalizēšanai.
FOTO: Senās uguns nakts Engurē pulcē skatītāju simtus
Ar grupas “Auļi” dūdu skaņām un īpaši šim pasākumam radītu Agra Daņiļēviča horeogrāfiju 27. augustā Engures pludmalē tika iedegta, ieskandināta un izdejota Senās uguns nakts. Vietējie atzīst, ka brīdī, kad jūras krastā tiek aizdegts lielais ugunskurs, ir kaut kas maģisks. Uguns liesmās veroties, var atcerēties aizejošo vasaru un noskaņoties rudenim.
Grāmatu nezūdamības likums. Lasītājus Rīgā gaida ģimenes grāmatu maiņas punktā
Šonedēļ Rīgas centrā, organizācijas "Mammamuntetiem.lv" telpās, atklāts ģimenes grāmatu maiņas punkts "Grāmata pret grāmatu". Tā mērķis ir veicināt lasīšanu ģimenē un grāmatu apriti, lai tās neuzkrājas mājās un netiek arvien pirktas no jauna, bet ceļo no vienas ģimenes pie otras. Maiņas punkta apmeklētāji aicināti ierasties ar lasāmvielu no sava grāmatu plaukta un iemainīt to pret citām, vēl nelasītām grāmatām, ko atnesuši citi. Šobrīd, tikko vaļā vērtajā maiņas punktā, ir pieejamas 600 grāmatas, ko ziedojuši grāmatu izdevēji, rakstnieki un citi idejas atbalstītāji.
Latvijas Nacionālā bibliotēka svin 103. dzimšanas dienu
Ar vērienīgu pasākumu klāstu maziem un lieliem lasītājiem šodien, 27. augustā, savu 103. dzimšanas dienu atzīmē Pārdaugavas skaistākā dominante – Latvijas Nacionālā bibliotēka. Mazliet zaudējusi lasītājus pandēmijas laikā, kad daudz kas bija slēgts un nepieejams, šodien ar īpašu jaudu grāmatu un lasītāju satikšanās notiek klātienē.
«Kas nav tavs, to neaiztiec» – vēsturiski biedinājuma vārdi grāmatu zagļiem
Neatlaidīgi sekojot senām "grāmatām pa pēdām", nākas arvien biežāk zinātkāri iedziļināties retu un vērtīgu izdevumu likteņos, cenšoties rekonstruēt vienas vai otras grāmatas garo biogrāfiju. Vai to vispār var izzināt? Un kas liecina par agrākajiem īpašniekiem un lasītājiem? Grāmata pati atturīgi klusē, tā ir tikai mēms liecinieks.
Ar konferenci un muzikālu programmu atzīmēs pirmā Rīgas Pilsētas teātra 240 gadu jubileju
1782. gadā ēkā, ko šobrīd pazīst kā Vāgnera namu, tika dibināts pirmais Rīgas Pilsētas teātris, kurā divus gadus strādājis komponists Rihards Vāgners un kur koncertējuši tādi mākslinieki kā Ferencs Lists, Klāra Šūmane un citi. Šogad aprit tieši 240 gadu kopš teātra dibināšanas, un Rīgas Riharda Vāgnera biedrība 13. septembrī šo notikumu atzīmēs ar priekšlasījumiem, Andreja Osokina solokoncertu un muzikāli dramatisku izrādi Kristīnas Vuss režijā, informēja Riharda Vāgnera biedrība.
Rīgas pieminekļu aģentūras speciāliste: Iznīcinot Ropažu stēlu, zudis muzejisks eksponāts
Šobrīd visā Latvijā uzsākta padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāža un iznīcināšana. Saskaņā ar valdības lēmumu 69 īpaši izveidotas komisijas izvērtēti pieminekļi līdz novembra vidum ir jādemontē un jāiznīcina obligāti. Par citu līdzīgu objektu likteni pašvaldības var lemt pēc saviem ieskatiem. Cilvēki, kam rūp vēstures liecību saglabāšana, aicina lēmumu pieņēmējus tomēr ļoti uzmanīgi izvērtēt katru iznīcināšanai nolemto objektu, jo tas var izrādīties daudz sarežģītāks vēstures liecinieks, nekā sākotnēji šķiet. Tāda bija, piemēram, aizvadītajā nedēļā Ropažu novadā demontētā granīta stēla ar uzrakstu "Rīgas atbrīvotājiem", kas nu jau sadrupināta.
Ieskats seno kuršu dzīvē – Kazdangā aizvadīts festivāls «Bandava»
Pērn Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā trīs sabiedriskās organizācijas sāka veidot kultūrvietu "Bandava" jeb kuršu sētu, kuru iecerēts tematiski veltīt kuršiem un to dzīvei vēlajā dzelzs laikmetā. Tagad aizvadīts pirmais senajiem kuršiem veltīts festivāls, kurā varēja baudīt gan izzinošas lekcijas par konkrēto tēmu, gan mūziku, gan iepazīt pašu kuršu sētu.
Svarīgākais šobrīd