Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Vairāki muzeji pakāpeniski atsāk darbību un aicina apmeklētājus ievērot distancēšanās prasības. Otrdien, 19. maijā, durvis ver Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā struktūrvienības, kur iespējams aplūkot pirms ārkārtas situācijas atklātās izstādes, kā arī neredzētas ekspozīcijas. Tāpat turpmāk var apmeklēt arī Vēstures muzeju, kas drīzumā cer atklāt arī valsts neatkarības atgūšanas gadadienai sagatavoto izstādi liepu alejā pretī muzejam.
18. maijā jau 43. gadu muzeji visā pasaulē atzīmē savus profesionālos svētkus – Starptautisko Muzeju dienu. Tai ik gadu Eiropā tiek pieskaņota arī Muzeju nakts, kam vajadzēja norisināties aizvadītās nedēļas nogalē, taču ārkārtējās situācijas un spēkā esošo pulcēšanās ierobežojumu dēļ tā nenotika. Kā atzīst Latvijas Muzeju biedrībā, visgrūtāk piespiedu dīkstāves laiku bijis pārciest lielajiem muzejiem, kuri spēj sevi ikdienā uzturēt un pelnīt ar ieejas biļetēm un pasākumiem.
Koalīcijas partijas konceptuāli atbalstījušas Nacionālās apvienības piedāvāto kultūras nozares glābšanas plānu, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas, tas paredz kompensēt zaudējumus kultūras organizācijām par pilnībā pārtraukto darbību ārkārtējās situācijas laikā, atbalstu radošām personām un valsts pasūtījumu kultūras nozarē.
Tieši pirms 20 gadiem – 2000. gada 18. maijā, Starptautiskajā Muzeju dienā, tika atklāts Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs. Dzimšanas diena šogad aizvadīta bez svinīga pasākuma un svētku tortes, toties ar labi padarīta darba sajūtu un skaistām atmiņām par satiktajiem cilvēkiem.
Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma Memoriālo muzeju apvienības 10 muzeji atkal ver durvis apmeklētājiem, aicinot ciemoties rakstnieku, mākslinieku un sabiedrības darbinieku memoriālajās telpās un dārzos, medijus informē Memoriālo muzeju apvienībā.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvas kultūrā “Baltais zvirbulis 2019” pasniegšanas ceremonija šogad notiks televīzijas raidījuma formātā. 20. maijā ''Rīga TV 24'' skatītājiem būs iespēja redzēt sižetus par daudziem nozīmīgiem aizvadītā gada kultūras notikumiem un kultūras nozares personībām, medijus informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Latvijas muzeju realizētā kampaņa #TiekamiesTagad nosaukta par labāko praksi Eiropas Muzeju Asociāciju tīkla (NEMO – Network of European Museum Association) ziņojumā par pandēmijas ietekmi uz muzejiem Eiropā. Ziņojumā uzteikta Latvijas muzeju “pieeja pēc pandēmijas” (post-pandemic approach) jeb veids, kā muzeji veicina atkalsatikšanos ar apmeklētājiem.
#TiekamiesTagad - ar šādu saukli savu darbu atsāk muzeji, kas līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu atkal gatavi uzņemt apmeklētājus. Cilvēkiem būs jāievēro fiziskā distancēšanās un citi piesardzības pasākumi. Īpaša kārtība būs arī Nacionālās bibliotēkas apmeklētājiem.
Kuldīgā jau bija ierasts, ka Muzeju naktī durvis vēra vai visa pilsēta. Tā kā pasākums šogad notikt nevarēja, iedzīvotājiem tika piedāvāts ekskursijās doties virtuāli. Cilvēki varēja dodoties vēstures līkločos pa Pilsētas dārzu, kā arī iepazīt Kuldīgas rātsnama simtgadīgā arhīva un fasādes pulksteņa stāstus.
Latgales katoļu tradīcijā maijs tiek dēvēts par Dievamātes mēnesi un vairākos Latgales novados norisinās Maijā dziedājumi jeb Jaunavas Marijas godināšanas rituāls. Vairāk nekā 200 gadu seno tradīciju, lielākoties piekopj vecākā paaudze, kas cenšas to saglabāt un nodot mantojumā. Arī Rēzeknes novada Ozolaines pagasta sievas ik gadu pulcējās pie pagasta krucifiksiem, lai kopīgi skaitīt līgšanas un skaitīt rožu kroni.
Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora pienākumu izpildītāju iecelts Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, to Latvijas Radio uzzināja Kultūras ministrijā. Aprīļa beigās no amata tika atbrīvota līdzšinējā Brīvdabas muzeja direktore Ilze Millersone, kuras darbībā Kultūras ministrija saskatīja virkni pārkāpumu. Tagad uz direktora vietu tiks sludināts atklāts konkurss, bet līdz tam direktora pienākumus pildīs Radiņš, kurš vienlaikus turpinās vadīt arī Nacionālo vēstures muzeju. Sarunā ar Latvijas Radio Arnis Radiņš uzsvēra, ka neplāno muzejā veikt radikālas pārmaiņas, un nav arī runas par Brīvdabas muzeja pievienošanu vēstures muzejam.
Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) klusums ir tikai šķietams – Covid-19 it visā ieviesis savas korekcijas, un daudzas darbības notiek virtuālajā vidē, taču vairāk par pandēmijas izraisītajām blaknēm gleznotāju, LMA profesoru un šīs augstskolas rektoru Kristapu Zariņu satrauc politiķu rosinātās pārmaiņas.
Vai kultūras nozare un tajā strādājošie atkal izrādīsies pastarīši naudas sadalē pandēmijas skarto nozaru vidū? To redzēsim tuvākajās nedēļās, kad varas gaiteņos lems par Kultūras ministrijas prasīto 32 miljonu eiro atbalstu nozarei. Argumentācijas karā par to, kam un kāda palīdzība pienākas visvairāk, liela nozīme ir skaitļiem un faktiem. Te savu ieguldījumu nolēmusi sniegt Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), kas savas trīsdesmit gadu jubilejas noskaņās sākusi nozares institūciju un radošo personu aptauju par Covid-19 un ārkārtas stāvokļa līdz šim radīto ietekmi uz kultūras nozari.
Šonedēļ mīkstināti ārkārtējās situācijas ierobežojumi un muzeji sāk atvērt durvis apmeklētājiem. Viens no muzeju darbiniekus un apmeklētājus sargājošiem mehānismiem būtu rīks, kas ļautu apmeklējumam reģistrēties attālināti uz noteiktu laiku. Taču šāda rīka vēl nav.
Valdībai jāpārtrauc “ekonomiskais genocīds” un jāsamazina darbaspēka nodokļi, komentējot kritiku par “aplokšņu algām” kultūras nozarē kā iemeslu šī brīža radošo personu neaizsargātībai, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra “CBB Konsultāciju birojs” partnere un valdes locekle Lienīte Caune.
Lai Liepājā nodrošinātu kultūras notikumu nepārtrauktību valstī noteikto ierobežojumu laikā un finansiāli atbalstītu kultūras projektu īstenošanu dažādās kultūras un mākslas nozarēs, Liepājas Kultūras pārvalde no 14. maija izsludina pieteikšanos projektu konkursam, medijus informē pārvaldes pārstāvji.
Kultūrtelpa “Hanzas perons” un laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērija “Pārmija” aizsāk jaunu starpdisciplināru mākslas projektu “Turpinājums”, medijus informē “Hanzas perona” pārstāvji. Laikā, kad pasākumu norise ir būtiski ierobežota, projekta autori vēlas radīt apstākļus jaundarbu tapšanai ar nolūku sarūpēt skatītājiem jaunus un kvalitatīvus projektus tad, kad situācija būs piemērotāka klātienes notikumiem.
Latvijā līdz ar 13. maiju darbu pakāpeniski atsāk muzeji, bibliotēkas un citas kultūras iestādes. Arī citviet Eiropā kultūras iestādes pamazām sāk vērt durvis apmeklētājiem vai vismaz plāno to darīt. Piemēram, Berlīnē, Muzeju salā, atvērti pirmie trīs muzeji, bet Spānijā kā viens no pirmajiem darbu atsācis Santandēras mākslas centrs.
"Latvietis jau nav atradināms ne no rupjmaizes ēšanas, ne sviesta, kārtīga speķa, sautētiem kāpostiem un arī Blaumaņa – tas viss kaut kā iet kopā," saka literatūrzinātniece Anna Kuzina, kuras darba mūžs jau kopš 1978. gada saistīts ar Rūdolfu Blaumani. Rakstnieka memoriālajā muzejā "Braki" novadītas neskaitāmas ekskursijas, bet brīvos brīžus Kuzinas kundze atvēlējusi Blaumaņa dzīvei, daiļradei un valodai veltīto grāmatu rakstīšanai. Nule viņai piešķirts Atzinības krusts, un tas ir lielisks iemesls, lai dotos pie Annas uz viņas mīļajiem "Brakiem", kur putni šobrīd dzied kā traki, bet vasaras vidū liepas smaržos tā, ka galva reibs.
13. maijā durvis apmeklētājiem vērs desmit muzeji, un katru dienu tiem pievienosies citi, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja Latvijas Muzeju biedrības pārstāve Elīna Vikmane.
Jaunākie
Interesanti