Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Bažījas par karstuma viļņos «uzkarsētās» Vidusjūras ietekmi
Bažījas par karstuma viļņos «uzkarsētās» Vidusjūras ietekmi
Karstuma viļņi Dienvideiropā būtiski palielinājuši Vidusjūras ūdens temperatūru. Zinātnieki ceļ trauksmi, ka tas var būtiski mainīt jūras ekosistēmu un ar to saistīto saimniecisko darbību, kā arī vēl vairāk pastiprināt klimata izmaiņas.
Ar augu veselības kampaņu cer izglītot ceļotājus, dārzu īpašniekus un jaunos vecākus
Ar augu veselības kampaņu cer izglītot ceļotājus, dārzu īpašniekus un jaunos vecākus
Lai veicinātu izpratni par augu veselību un tās saistību ar mūsu ikdienas dzīvi, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) līdz oktobrim kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), Eiropas Komisiju (EK) un partneriem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs īstenos augu veselības kampaņu #PlantHealth4Life, kuras ietvaros būs pieejami dažādi materiāli, skaidrojot augu veselības aizsardzības nozīmi.
Pašpietiekams vai stūrgalvīgs suns? Kāda patiesībā ir neatkarīgā akita
Pašpietiekams vai stūrgalvīgs suns? Kāda patiesībā ir neatkarīgā akita
Apzinīgi, neatkarīgi un paklausīgi suņi – tā raksturo akitas. Šie suņi pakaļ aizmestai bumbiņai neskries desmitiem reižu, bet ir būtiski veidot labu sadarbību. Pretējā gadījumā suņi dzīvos atsevišķi. Akitu saimnieki Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" atzina, ka suņi ir paklausīgi, gudri un tuvajiem pāri nedara. 
Pēc Durbes jūras ērgļu ligzdas kameras notīrīšanas putnēniem iedoti vārdi – Kursis un Kate
Pēc Durbes jūras ērgļu ligzdas kameras notīrīšanas putnēniem iedoti vārdi – Kursis un Kate
Šī sezona Durbes jūras ērgļu ligzdā izvērtās neparasta – sākums bija tāds, kādam tam bija jābūt, proti, olas tika izdētas laikā, tad izšķīlās Volda un Mildas mazuļi, tomēr tiešraides vērotāji uz diviem mēnešiem palika bez iespējas vērot ligzdu, jo to bija trāpīgi noķēzījis viens no jaunajiem putniem. Tieši tāpēc putnu vārdu došana notikusi vien tagad, kad jaunie jūras ērgļi jau prot lidot, Latvijas Radio skaidroja ornitologs Jānis Ķuze, kurš arī atklāja, ka putni nodēvēti par Kursi un Kati.
Slīterē ar došanos dabā un izzinošiem pasākumiem notiks Ceļotāju diena
Slīterē ar došanos dabā un izzinošiem pasākumiem notiks Ceļotāju diena
Slīteres Nacionālajā parkā un tā apkārtnē 5. augustā notiks Ceļotāju diena, kuras ietvaros varēs piedalīties dažādās izzinošās nodarbēs, kā arī doties dabā kopā ar speciālistiem – šai nodarbei jāpiesakās iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots, savukārt pārējie Ceļotāju dienas pasākumi brīvi pieejami visas dienas laikā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Zoopsihiatrs: Mājas kaķi dzīvo ilgāku un veselīgāku mūžu par ārā staigājošiem kaķiem
Zoopsihiatrs: Mājas kaķi dzīvo ilgāku un veselīgāku mūžu par ārā staigājošiem kaķiem
Daži saimnieki kaķus laiž ārā, bet daži tos tur dzīvoklī. Pavadot laiku ārā, ir risks saslimt ar dažādām slimībām, kā arī apkārt braucošās automašīnas var savainot vai nogalināt kaķi. Arī meža dzīvnieki var noķert kaķi un ievainot to. Risks ir liels, turklāt iekšā dzīvojoši kaķi dzīvo ilgāk, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" atzina zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs. 
Egļu astoņzobu mizgrauži no jauna posta mežaudzes Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā
Egļu astoņzobu mizgrauži no jauna posta mežaudzes Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā
Egļu astoņzobu mizgrauzis turpina strauji izplatīties, tāpēc Valsts meža dienests (VMD) aicina meža īpašniekus apsekot savas vidēja vecuma un vecākas egļu mežaudzes. Konstatējot kukaiņa savairošanos, īpašniekiem jāvēršas tuvākajā dienesta mežniecībā, lai saņemtu apliecinājumu bojāto koku ciršanai sanitārajā cirtē.
Vetārste: Lielas slāpes mājdzīvniekam var liecināt par cukura diabētu
Vetārste: Lielas slāpes mājdzīvniekam var liecināt par cukura diabētu
Izteiktas slāpes dzīvniekam bieži vien ir bīstams rādītājs, kas norāda uz nopietnu saslimšanu. Ja mīlulis pārmērīgi urinē, ir steidzami jādodas pie veterinārārsta. Iespējams, kaķim vai sunim ir cukura diabēts. Kaķiem tas ir izteiktāks un saistīts ar pārbarošanu, savukārt suņiem – ar slimībām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" skaidroja veterinārārste Daiga Bokvalde.
Rūpējas, lai nepazūd mūsu pašu zemes augi. Saruna ar sēklu lolotāju Sandru Stabingi
Rūpējas, lai nepazūd mūsu pašu zemes augi. Saruna ar sēklu lolotāju Sandru Stabingi
Iespējams, nākotnē viena no vērtīgākajām valūtām būs augu sēklas, tādēļ visā pasaulē veidojas kustības, kas krāj un mainās ar mantoto kultūraugu sēklām. Arī Latvijā ir šāda kustība, kuras priekšgalā ir Sandra Stabinge – mantoto kultūraugu kustības iniciatore. Saglabāt savu augu sēklas ir svarīgi, jo kamēr vien mums ir savas sēklas, varam būt droši par pārtikas izaudzēšanu, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis". 
Fizioterapeite: Pārāk augsti palēcieni sunim var izraisīt mikrotraumas
Fizioterapeite: Pārāk augsti palēcieni sunim var izraisīt mikrotraumas
Dzīvniekus vecumdienās nomoka tādas pašas kaites kā cilvēkus – locītavu problēmas, muguras saspringums un deformācija. Veselības uzlabošanai arī dzīvnieki apmeklē fizioterapiju, rietumvalstīs un ASV tā jau sen ir izplatīta prakse. Profilaktiskos nolūkos fizioterapeitu ieteicams apmeklēt jau kucēna vecumā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" norādīja speciāliste Agita Lamstere.
Zoopsihiatrs: Mājas kaķu ķildas var mazināt ar kopīgu barošanu un glaudīšanu
Zoopsihiatrs: Mājas kaķu ķildas var mazināt ar kopīgu barošanu un glaudīšanu
Vitas ģimenē jau 12 gadus dzīvo runcis Pifs. Ziemā kaķis dzīvo tikai telpās, bet vasarā – laukos, kur spēlējas ar citiem kaķiem. Pirms pāris mēnešiem Vitas meita Katrīna mājās atnesa četrus gadus vecu kaķenīti Lati no patversmes, un abi kaķi miermīlīgi sadzīvot nespēj. Late vēro un medī Pifu, kurš uz agresiju nereaģē. Zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs iesaka dzīvniekus kopā barot un vienlaicīgi glaudīt, lai raisītu pozitīvas emocijas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
LSM fotostāsts: Kā talcinieki devās cīņā ar invazīvo Tatārijas salātu Rītabuļļu pludmalē
LSM fotostāsts: Kā talcinieki devās cīņā ar invazīvo Tatārijas salātu Rītabuļļu pludmalē
Rītabuļļos 21. jūlijā aizvadīta jau ceturtā talka invazīvā auga Tatārijas salāta izplatības ierobežošanai, un šogad atsaucība bijusi lielāka – aptuveni 30 cilvēku vākuši invazīvo augu vairāk nekā kilometra garumā. Talkas ir devušas rezultātu, un Tatārijas salāts kāpās ir konstatēts mazāk, atzina Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste  eksperte Līga Apsēna.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd