Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
«Daudzām labām lietām mežā ejam garām.» Gulbenes novadā grib popularizēt meža dotās iespējas
«Daudzām labām lietām mežā ejam garām.» Gulbenes novadā grib popularizēt meža dotās iespējas
Sācies sēņu laiks. Veiksmīgāko sēņotāju iegūto trofeju fotogrāfijas sociālajos tīklos droši vien arī daudzus ir mudinājušas doties uz mežu. Kārdinājumam nepretojās arī Latvijas Radio, aicinot uz mežu līdzi Daigu Garguni no Gulbenes novada. Daiga vada biedrību "Sateka", kas izveidojusi gan "Sēņu vākšanas kalendāru", gan ceļvedi "Uz mežu visu gadu".
Baltijas jūras ekosistēmu apdraud «spoku tīkli» – pamesti vai nozaudēti zvejas rīki
Baltijas jūras ekosistēmu apdraud «spoku tīkli» – pamesti vai nozaudēti zvejas rīki
Baltijas jūras piekrastē ir gana daudz savulaik nogremdēto kuģu vraku, kuros aizķeras spoku tīkli – zvejnieku pamesti vai nozaudēti zvejas rīki. Tajos sapinas gan zivis, gan roņu mazuļi, tā radot apdraudējumu ekosistēmai, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Latvijas Jūras akadēmijas asociētā profesore, ekonomikas zinātņu doktore Astrīda Rijkure. 
Engurē pilotprojektā no jūras izceļ pirmos «spoku tīklus»
Engurē pilotprojektā no jūras izceļ pirmos «spoku tīklus»
Baltijas jūrā zvejo tūkstošiem un tūkstošiem tā saukto spoku tīklu. Nevienam nevajadzīgos un zvejnieku nozaudētos zvejas rīkos sapinas un lēnā nāvē mirst jūras iemītnieki. Problēmas risināšanai nu sākts pilotprojekts un izcelti pirmie "spoku tīkli".
Sedā klaiņojošo kaķu ligas risināšanā iesaistās vietējais jaunietis
Sedā klaiņojošo kaķu ligas risināšanā iesaistās vietējais jaunietis
Desmitiem klaiņojošu kaķu – tāda ir ikdiena Valmieras novada Sedas iedzīvotājiem. Cīņa pret kaķu straujo izplatību tur ritējusi arī iepriekš, taču ne pārāk veiksmīgi iedzīvotāju vienaldzības dēļ. Turklāt kaķi šajā apkaimē ir slīcināti, mesti ārā pa logu vai pamesti uz ielas. Vietējais iedzīvotājs Nauris, nespēdams uz to noskatīties, uzņēmies pats sarūpēt dzīvniekiem barību, atrast viņiem mājas un meklē arī līdzekļus viņu sterilizācijai. 
Cikādes – mīt ne vien tropos, bet arī Latvijā
Cikādes – mīt ne vien tropos, bet arī Latvijā
Cikādes – blakšu kārtas cikāžu apakškārtas kukaiņi – mājo ne tikai siltajās zemēs, kur daudzu to sugu pārstāvju tēviņi slaveni ar savu muzicēšanu, bet arī Latvijā, kur nekādas šo insektu radītas skaņas cilvēka ausij saklausīt nav lemts. Kāpēc nav lemts? Tāpēc, ka pie mums mītošās cikādes atšķiras no dienvidniecēm.
Enerģisks un draudzīgs mājas mīlulis – cukurvāvere
Enerģisks un draudzīgs mājas mīlulis – cukurvāvere
Cukura oposums jeb cukurvāvere uz Latviju atceļojusi no Austrālijas. Saldo vārdu eksotiskais zīdītājs ieguvis, jo par visu vairāk tam garšo augļi un saldā eikaliptu sula. Lai gan daudzi cukurvāveri notur par grauzēju, ar tiem tai nav nekā kopīga. 
Pēc pieciem gadiem patversmē suņu meitene Džīna atrod mājas
Pēc pieciem gadiem patversmē suņu meitene Džīna atrod mājas
Pieci gadi patversmē sunim ir ļoti daudz, un izredzes atrast savu saimnieku un mājas ir nelielas. Visbiežāk no patversmes cilvēki ieinteresēti mājās pārvest kucēnu vai mazu sunīti. Pavisam reti notiek citādāk. Taču suns Džīna pēc pieciem gadiem Slokas dzīvnieku patversmē sagaidīja savu ģimeni un mājas.
Augu spēja sazināties – kas ir zināms, bet kas vēl jāpierāda? Skaidro pētnieks
Augu spēja sazināties – kas ir zināms, bet kas vēl jāpierāda? Skaidro pētnieks
Par to, ka augi sūta signālus, zinātnieki ir pārliecināti, tomēr joprojām tiek pētīts, vai šie signāli ir jēgpilni un vai citi augi tos atpazīst, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījuma un studiju centra pētnieks, projektu vadītājs Zigmunds Orlovskis.
Zoodārzā ASV piedzimusi žirafe bez plankumiem
Zoodārzā ASV piedzimusi žirafe bez plankumiem
Zooloģiskajā dārzā ASV pilsētā Laimstonā pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem pasaulē nākusi žirafe bez dzīvniekam raksturīgajiem plankumiem. Pēdējā zināmā žirafe bez plankumiem dzimusi 1972. gadā Japānā. 
Patversmes vadītāja: Klaiņojošu un saimnieku nepieskatītu suņu ir arvien vairāk
Patversmes vadītāja: Klaiņojošu un saimnieku nepieskatītu suņu ir arvien vairāk
Ņemot vērā ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, cilvēki biežāk atdod savus suņus patversmēm, kā arī tos vienkārši nepieskata, ļaujot tiem  klaiņot pa ielām. Sabiedrībai šāda uzvedība nav jāpiecieš, un, redzot suni uz ielas bez saimnieka, obligāti jāzvana pašvaldības policijai, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" uzsvēra  dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede.
Kampaņā «Mana jūra» par netīrākajām atzītas Majoru un Daugavgrīvas pludmales
(papildināts)
Kampaņā «Mana jūra» par netīrākajām atzītas Majoru un Daugavgrīvas pludmales (papildināts)
Noslēgusies kampaņa "Mana jūra", kuras ietvaros no 12. jūnija līdz 10. augustam notika Zaļā ekspedīcija, vēršot sabiedrības uzmanību uz jūru piesārņojošo atkritumu problēmu. Ekspedīcijas dalībnieki katru dienu mēroja ar kājām 10 līdz 25 kilometrus garus posmus, kuros veica piesārņojošo atkritumu monitoringu. Kā Latvijas Radio skaidroja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, secinājumi nav iepriecinoši un situācija ar jūru piesārņojošajiem atkritumiem joprojām nav laba.
Gļotsēnes – veido kolonijas, pārvietojas un patiesībā nemaz nav sēnes
Gļotsēnes – veido kolonijas, pārvietojas un patiesībā nemaz nav sēnes
Gļotsēnes (Myxomycota) – vienkārši mirstīgie ļaudis šos savdabīgos radījumus visbiežāk ievēro, sēņojot vai ogojot, – ja vispār ievēro. Ļoti bieži tie nejauši nokļūst mikologu redzes laukā tad, kad mikologi jeb sēņu pētnieki meklē sēnes. Tomēr ir cilvēki, kuri tīši raugās pēc gļotsēnēm, un tieši viņi tās atrod visbiežāk. Jānorāda, ka līdz šim mūsu valstī uzietas un noteiktas jau vairāk nekā 170 gļotsēņu sugas. Tomēr gļotsēnes nemaz nav sēnes!
Brīvprātīgie kopā ar vides organizācijām un pētniekiem novāc koku sanesumu Aģes upē
Brīvprātīgie kopā ar vides organizācijām un pētniekiem novāc koku sanesumu Aģes upē
Aģes upes talkā brīvprātīgie kopā ar vides organizācijām un pētniekiem novākuši upē sakritušo koku sanesumu. Dažādi šķēršļi upēs ierobežo zivju migrāciju, kā arī rada risku smilšu saskalojumiem, kas izmaina upes dabisko tecējumu un straumes ātrumu. Eksperti secinājuši, ka Aģe ir viena no upēm, kurā jāuzlabo ekoloģiskā kvalitāte. Pasaules Dabas fonds projekta "LIFE GoodWater IP" ietvaros upes sakopšanas talkas īstenos arī septembrī.
Aizvadīti pirmie sienāžu dziesmu svētki
Aizvadīti pirmie sienāžu dziesmu svētki
Šis ir Dziesmu svētku gads, turklāt ne tikai cilvēkiem, bet arī  kādiem īpašiem kukaiņiem. Pļavā Siguldā norisinājās pirmie sienāžu un siseņu dziesmu svētki. Tajos varēja uzzināt vairāk par taisnspārņu sugām, to īpatnībām un noklausīties kādu dziesmu. 
Eksperte: Vishumānākais veids Spānijas kailgliemeža nobeigšanai – sasaldēšana
Eksperte: Vishumānākais veids Spānijas kailgliemeža nobeigšanai – sasaldēšana
Lielā sausuma dēļ šovasar no Spānijas kailgliemežiem bijis salīdzinošs klusums, tomēr līdz ar lietavām tie dārzos atgriežas lielos daudzumos. Malakoloģe, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece un Latvijas Malakologu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece, Dr.biol. Digna Pilāte Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" norādīja, ka gliemezis ir apbrīnojami dzīvelīgs radījums, un kā humānāko veidu, kā ar tiem cīnīties, viņa nosauca nolasīšanu un sasaldēšanu. 

Vairāk

Svarīgākais šobrīd