Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Papildinājums Rīgas zoodārzā – no Dānijas atvests nepilnus divus gadus vecs Rotšilda žirafu puika Čaks. Jau gandrīz divus gadus tur mīt žirafu meitene Vakilija, un jūnija sākumā viņai pievienojās Čaks. Žirafes viena pie otras pieradušas diezgan ātri un jau kādu laiku uzturas kopā, informēja Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Bordo dogi – šī gigantisko suņu šķirne tiek ļoti pretrunīgi vērtēta – cīņas suns pagātnē un mierīgs kompanjons mūsdienās, kas mīļi krāc uz dīvāna. Šis suns gribēs būt cilvēka klātbūtnē, bet pie šķirnes īpatnībām jāņem vērā salīdzinoši īsais mūžs, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds". Kāds patiesībā ir Bordo dogs?
Daudzu augkopju bieds – racējcircenis jeb zemesvēzis, jeb ķirelis – atzīts par nopietnu kaitēkli. Šīs sugas kukaiņu dzīves lielākā daļa aizrit pazemes alu labirintā. Virs zemes zemesvēži parādās reti. Tomēr ir kāds putns, kam ļoti labi izdodas uzmeklēt šo kaitēkli – tas ir pupuķis.
Tirgū pēc pirmsjāņu lietiem parādījušās pirmās gailenes, kuras pārdod par ļoti augstu cenu. Pirmie beku novērojumi Latvijā šogad bijuši jau no maija. Bērzu un sviesta bekas fiksētas gan tikai pa retam, un sausuma dēļ tās atrastas visai sažuvušas. Kāds varētu izvērsties šis sēņu gads?
Latvijas daba sniedz ārkārtīgi plašas iespējas atpūtai tajā, taču, lai saglabātu mūsu dabas mantojumu nākamajām paaudzēm, svarīgi uzraudzīt, lai tas netiktu pārlieku noslogots vai izpostīts, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" uzsvēra Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, vadošais pētnieks Andris Klepers un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa.
Bieži nākas dzirdēt apgalvojumu, ka bezšķirnes suņi ir ēdiena ziņā neizvēlīgi un pret slimībām izturīgāki. Veterinārārste Ilze Pētersone uzskata, ka daļa taisnības šajā apgalvojumā ir, tomēr suņu dietoloģe norādīja, ka bezšķirnes suņu saimnieki sava mīluļa veselībai nereti vienkārši nepievērš tik lielu uzmanību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā, tomēr ir tādi augi, kurus ne pušķī, ne vainagā likt nav ieteicams. Latvijā ir ap 100 indīgu augu sugu; kaitēt var to sula, saknes vai smarža.
Kopējais Latvijas valsts autoceļu tīkla garums ir 20 000 kilometru, bet kopumā valstī ir ap 70 000 kilometru dažādu ceļu. Pagājušajā gadā konstatēti vairāk nekā 200 ceļu satiksmes negadījumu ar meža zvēriem, tomēr speciāli ierīkotas dzīvnieku pārejas nav nevienas, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Kamēr speciālists pauž bažas, ka Latvija tiek sašķelta divās daļās, Satiksmes ministrijā lielu vajadzību pēc dzīvnieku pārejām neizjūt.
Auru pagasta ļaudis noraizējušies par mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā Lielbērzes muižas barona dzimtas kapu ciešā tuvumā. Vietējie noskaidrojuši, ka zeme pieder kādam lielsaimniekam, un viņiem radušās bažas par koku izciršanas likumību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Tikmēr mežzinis norādījis, ka pēc teritorijas apskates nekādi pārkāpumi konstatēti nav.
Pienācis laiks, kad dzīvnieku mazuļi atstāj alas un migas, un, iepazīstoties ar apkārtējo pasauli, viņu ceļi nereti krustojas ar mūsējiem. Bet tas bieži beidzas ar dzīvnieka nāvi. Mazuļi ir nepieredzējuši un vēl nezina, ka jābaidās no auto uz ceļa. Dabas sargi aicina – būsim žēlīgi, piebremzēsim.
Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no ūdenstilpēm šogad izņēmuši 86 nelegāli ievietotus vēžošanas rīkus, kas ir vairāk nekā pagājušajā gadā, kad šajā laika periodā tika atrasti 20 neatļauti vēžošanas rīki. Sākoties vēžošanas sezonai, VVD atgādina par noteikumiem, kas jāievēro, lai nekaitētu videi un vienlaikus nesaņemtu naudas sodu, kas fiziskai personai var sasniegt 350 eiro.
Pļavas silpurene, Sibīrijas skalbe, Baltijas dzegužpirkstīte, bruņcepuru dzegužpuķe, smaržīgā naktsvijole, dzeltenā dzegužkurpīte, jumstiņu gladiola, gada staipeknis, bezdelīgactiņa un daudzgadīgā mēnesene – šiem augiem, vācot zāles Jāņu vainagam un svētku galda rotāšanai, jāļauj palikt pļavā, jo tie ir aizsargājami.
Bērzaines ielā Cēsīs uzsākts ceļa remonts, kura laikā būvnieks nocirtis kokus. Pašvaldība atļauju izcirst 19 kokus bija izsniegusi, tomēr ar piebildi, ka to nedrīkst darīt putnu ligzdošanas laikā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Neskatoties uz to, būvnieks kokus izcirtis pēc tam, kad spēkā jau bija stājies liegums, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Lai novērstu pavasarī migrējošajiem putniem cilvēku radīto traucējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldības policijas darbiniekiem no 1. marta līdz 1. jūnijam veikuši regulārus reidus dabas parkā "Svētes paliene", kurā ik gadu tiek noteikts sezonālais liegums apmeklējumam. Salīdzinot ar pērno gadu, pārkāpumu skaits ir mazinājies, taču joprojām uzskatāms par augstu – izteikti 63 brīdinājumi un izrakstītas sešas soda kvītis, informēja DAP.
Latvijā konstatētas septiņas putnu sugas, kas pārstāv mežastrazdu (Turdus) ģinti. Visi ir vidēja izmēra dziedātājputni. Ligzdo mūsu valstī tikai piecu sugu mežastrazdi.
Kādas upes baseinā Lielbritānijas grāfistē Devonā zinātnieki cenšas cīnīties ar ūdens piesārņojumu, ņemot talkā mākslīgo intelektu. Projektā ieinteresēti arī netālu esošā jūras kūrorta tūrisma industrijas pārstāvji.
Argentīnas dienvidu daļas Patagonijas piekrastē ieradušies lieli dienvidu gludvaļu bari. Katru gadu unikālos skatus vēro simtiem tūristu.
Gulbji, kuri bija apsēduši kāda Slovākijas zemnieka magoņu laukus, apdulluši un nespēja palidot, atlabs rehabilitācijas stacijā.
Laikā no marta līdz jūnijam suņu un kaķu saimnieki pamana, ka spalvu mājās paliek arvien vairāk. Vai saimniekam ir pamats satraukumam? Kā skaidroja speciālists, satraukties saimniekiem vajag tikai tad, ja spalvas izkrišana notiek visu laiku vai arī pēc spalvu izkrišanas paliek pliki pleķi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds". Dzīvnieku frizieris kategoriski neiesaka suņu un kaķu saimniekiem dzīvnieku skūt.
Vasaras karstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Visbiežāk dzīvnieku pārkaršana notiek tiešos saules staros, bezvējā, esot bez ūdens, vai arī atstājot dzīvniekus nevēdinātās, karstās telpās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
