Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Cikādes – blakšu kārtas cikāžu apakškārtas kukaiņi – mājo ne tikai siltajās zemēs, kur daudzu to sugu pārstāvju tēviņi slaveni ar savu muzicēšanu, bet arī Latvijā, kur nekādas šo insektu radītas skaņas cilvēka ausij saklausīt nav lemts. Kāpēc nav lemts? Tāpēc, ka pie mums mītošās cikādes atšķiras no dienvidniecēm.
Cukura oposums jeb cukurvāvere uz Latviju atceļojusi no Austrālijas. Saldo vārdu eksotiskais zīdītājs ieguvis, jo par visu vairāk tam garšo augļi un saldā eikaliptu sula. Lai gan daudzi cukurvāveri notur par grauzēju, ar tiem tai nav nekā kopīga.
Pieci gadi patversmē sunim ir ļoti daudz, un izredzes atrast savu saimnieku un mājas ir nelielas. Visbiežāk no patversmes cilvēki ieinteresēti mājās pārvest kucēnu vai mazu sunīti. Pavisam reti notiek citādāk. Taču suns Džīna pēc pieciem gadiem Slokas dzīvnieku patversmē sagaidīja savu ģimeni un mājas.
Par to, ka augi sūta signālus, zinātnieki ir pārliecināti, tomēr joprojām tiek pētīts, vai šie signāli ir jēgpilni un vai citi augi tos atpazīst, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījuma un studiju centra pētnieks, projektu vadītājs Zigmunds Orlovskis.
Dabisko pļavu apsaimniekošanai pie Karaļa koledžas Lielbritānijas universitātes pilsētā Kembridžā atkal izmanto zirgu pļaujmašīnas. Tas ir veids, kā šo projektu padarīt vēl "zaļāku".
Zooloģiskajā dārzā ASV pilsētā Laimstonā pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem pasaulē nākusi žirafe bez dzīvniekam raksturīgajiem plankumiem. Pēdējā zināmā žirafe bez plankumiem dzimusi 1972. gadā Japānā.
Šīs vasaras vidū Rīgā, Māras dīķī, uzstādītas trīs peldošās salas. To uzdevums ir ne vien priecēt parka apmeklētājus un ūdensputnus, kuri tur labprāt uzturas, bet arī attīrīt ūdenstilpē esošo ūdeni, strādājot kā bioloģiskam filtram.
Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē no 14. augusta līdz 29. septembrim ir pazemināts ūdens līmenis, lai varētu veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu. Periods ir interesants dabas tūrisma entuziastiem, jo skatam paveras ainavas, kas ikdienā slēpjas zem ūdens.
Ņemot vērā ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, cilvēki biežāk atdod savus suņus patversmēm, kā arī tos vienkārši nepieskata, ļaujot tiem klaiņot pa ielām. Sabiedrībai šāda uzvedība nav jāpiecieš, un, redzot suni uz ielas bez saimnieka, obligāti jāzvana pašvaldības policijai, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" uzsvēra dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede.
Noslēgusies kampaņa "Mana jūra", kuras ietvaros no 12. jūnija līdz 10. augustam notika Zaļā ekspedīcija, vēršot sabiedrības uzmanību uz jūru piesārņojošo atkritumu problēmu. Ekspedīcijas dalībnieki katru dienu mēroja ar kājām 10 līdz 25 kilometrus garus posmus, kuros veica piesārņojošo atkritumu monitoringu. Kā Latvijas Radio skaidroja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, secinājumi nav iepriecinoši un situācija ar jūru piesārņojošajiem atkritumiem joprojām nav laba.
Gļotsēnes (Myxomycota) – vienkārši mirstīgie ļaudis šos savdabīgos radījumus visbiežāk ievēro, sēņojot vai ogojot, – ja vispār ievēro. Ļoti bieži tie nejauši nokļūst mikologu redzes laukā tad, kad mikologi jeb sēņu pētnieki meklē sēnes. Tomēr ir cilvēki, kuri tīši raugās pēc gļotsēnēm, un tieši viņi tās atrod visbiežāk. Jānorāda, ka līdz šim mūsu valstī uzietas un noteiktas jau vairāk nekā 170 gļotsēņu sugas. Tomēr gļotsēnes nemaz nav sēnes!
Kāds itāļu zvejnieks un vides aktīvists Vidusjūrā zem ūdens pie Talamones pilsētiņas sācis izvietot lielas betona skulptūras. Šādā veidā viņš cenšas cīnīties ar nelegālo zvejniecību.
Aģes upes talkā brīvprātīgie kopā ar vides organizācijām un pētniekiem novākuši upē sakritušo koku sanesumu. Dažādi šķēršļi upēs ierobežo zivju migrāciju, kā arī rada risku smilšu saskalojumiem, kas izmaina upes dabisko tecējumu un straumes ātrumu. Eksperti secinājuši, ka Aģe ir viena no upēm, kurā jāuzlabo ekoloģiskā kvalitāte. Pasaules Dabas fonds projekta "LIFE GoodWater IP" ietvaros upes sakopšanas talkas īstenos arī septembrī.
Postošajā vētrā, kas Latvijā plosījās pirms divām nedēļām, nolūzuši 13 dižkoki un stipri izpostītas Vecmoku un Bukaišu aizsargājamās koku alejas, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) apkopotā informācija.
Šis ir Dziesmu svētku gads, turklāt ne tikai cilvēkiem, bet arī kādiem īpašiem kukaiņiem. Pļavā Siguldā norisinājās pirmie sienāžu un siseņu dziesmu svētki. Tajos varēja uzzināt vairāk par taisnspārņu sugām, to īpatnībām un noklausīties kādu dziesmu.
Lielā sausuma dēļ šovasar no Spānijas kailgliemežiem bijis salīdzinošs klusums, tomēr līdz ar lietavām tie dārzos atgriežas lielos daudzumos. Malakoloģe, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniece un Latvijas Malakologu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece, Dr.biol. Digna Pilāte Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" norādīja, ka gliemezis ir apbrīnojami dzīvelīgs radījums, un kā humānāko veidu, kā ar tiem cīnīties, viņa nosauca nolasīšanu un sasaldēšanu.
Šogad īpaši agri – jūlija beigās – nesagaidot 19. augustā paredzēto Susuru vakaru, ziemas miegā devušies Līgatnes dabas taku susuri, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte zooloģe Zanda Segliņa, norādot, ka šādu uzvedību varēja sekmēt vasaras sākumā novērotais ieilgušais sausums. Tomēr par spīti tam Susuru vakars notiks.
Ar karstām vasarām Latvijā jārēķinās arī turpmāk, ir pārliecināti eksperti, norādot, ka ar karstumu būs jāmācās sadzīvot.
Peru ir atklāta jauna čūsku suga, kas nosaukta Holivudas aktiera Harisona Forda vārdā.
Lai arī maza, tā tomēr ir dzīvība, un katra dzīvība ir pelnījusi būt izglābta. Pat ja tas ir tikai stārķis Ukrainā, kur kara dēļ katru dienu mirst cilvēki. Tā saka Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienesta pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
