Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Pļavas silpurene, Sibīrijas skalbe, Baltijas dzegužpirkstīte, bruņcepuru dzegužpuķe, smaržīgā naktsvijole, dzeltenā dzegužkurpīte, jumstiņu gladiola, gada staipeknis, bezdelīgactiņa un daudzgadīgā mēnesene – šiem augiem, vācot zāles Jāņu vainagam un svētku galda rotāšanai, jāļauj palikt pļavā, jo tie ir aizsargājami.
Bērzaines ielā Cēsīs uzsākts ceļa remonts, kura laikā būvnieks nocirtis kokus. Pašvaldība atļauju izcirst 19 kokus bija izsniegusi, tomēr ar piebildi, ka to nedrīkst darīt putnu ligzdošanas laikā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Neskatoties uz to, būvnieks kokus izcirtis pēc tam, kad spēkā jau bija stājies liegums, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Lai novērstu pavasarī migrējošajiem putniem cilvēku radīto traucējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldības policijas darbiniekiem no 1. marta līdz 1. jūnijam veikuši regulārus reidus dabas parkā "Svētes paliene", kurā ik gadu tiek noteikts sezonālais liegums apmeklējumam. Salīdzinot ar pērno gadu, pārkāpumu skaits ir mazinājies, taču joprojām uzskatāms par augstu – izteikti 63 brīdinājumi un izrakstītas sešas soda kvītis, informēja DAP.
Gulbji, kuri bija apsēduši kāda Slovākijas zemnieka magoņu laukus, apdulluši un nespēja palidot, atlabs rehabilitācijas stacijā.
Laikā no marta līdz jūnijam suņu un kaķu saimnieki pamana, ka spalvu mājās paliek arvien vairāk. Vai saimniekam ir pamats satraukumam? Kā skaidroja speciālists, satraukties saimniekiem vajag tikai tad, ja spalvas izkrišana notiek visu laiku vai arī pēc spalvu izkrišanas paliek pliki pleķi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds". Dzīvnieku frizieris kategoriski neiesaka suņu un kaķu saimniekiem dzīvnieku skūt.
Vasaras karstajā laikā Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus pievērst īpašu uzmanību dzīvniekiem, jo gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību. Visbiežāk dzīvnieku pārkaršana notiek tiešos saules staros, bezvējā, esot bez ūdens, vai arī atstājot dzīvniekus nevēdinātās, karstās telpās.
Savvaļā mītošās, pie cilvēka nepieradinātās, bet dabai nepieciešamās taurgovis Latvijā un citur Eiropā likuma izpratnē tiek uzskatītas par mājlopiem. Mājlopu uzturēšanai ir noteiktas prasības – dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem, reģistrētiem un ik gadu ir jāņem asinsanalīzes. Tā kā šīs prasības nav iespējams izpildīt, tiek meklēti risinājumi Eiropas līmenī, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Latvijas Nacionālais dabas muzejs no 21. jūnija līdz 17. septembrim rīkos izstādi "Gļotsēnes Latvijā – krāšņums no plazmodija līdz sporām", kas tapusi sadarbībā ar gļotsēņu pētnieci Julitu Klušu un Latvijas Mikologu biedrību. Pirmo reizi muzeja apmeklētājiem fotogrāfijās būs iespēja aplūkot gļotsēnes, kas nemaz nav sēnes, bet līdzinās arī dzīvniekiem, informēja Dabas muzejā.
Līdz Otrajam pasaules karam tā bija lielākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, bet patlaban tas ir mazākais no nacionālajiem parkiem. Parkam ir sena un interesanta vēsture un unikāli apskates objekti, ja vien ir labi apavi un vēlme kāpt uz augšu vai laisties lejup kādreizējā Baltijas ledus ezera dibenā.