Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Neatļautas atpūtnieku klātbūtnes un nometnes iekārtošanas dēļ Kurzemes pusē iztraucēta klinšu ērgļu ligzdošana. Iespējams, tieši cilvēku klātbūtnes dēļ mātīte uz ilgu laiku aizlidojusi, kā dēļ bojā gājis klinšu ērgļu mazulis. Klinšu ērglis Aquila chrysaetos ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem, informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Aprīļa sākumā Latviju pāršalca stāsts par lācēnu, kas vairākas dienas klīda Limbažu–Alojas ceļa posmā. Lai novērstu kā lācēna, tā satiksmes apdraudējumu, tika pieņemts lēmums dzīvnieku pārvest uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu, no kura tālāk lācēns aizceļoja uz Franciju. Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) norādīja, ka Latvijā nav pietiekami plašu neapdzīvotu vietu, kur lāci palaist savvaļā, savukārt voljēra izbūve izmaksātu ap 300 tūkstošiem eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Latvijas vides organizāciju iniciatīvas "Zaļais barometrs" šī gada maijā veiktā iedzīvotāju aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot viedokli par klimata pārmaiņām, rāda, ka 85% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem uzskata, ka cilvēka darbība kopumā ir ietekmējusi šobrīd notiekošās klimata pārmaiņas pasaulē, tomēr iedzīvotāju uzskati par savu pienākumu piedalīties klimata pārmaiņu ierobežošanās dalās. Biežāk cilvēka ietekmi uz klimatu apzinās sievietes un jaunieši.
Jebkuram dzīvam radījumam ir jāēd, tāpēc šoreiz līdzsekosim tam, kā maltīti ietur čūska, konkrēti – zalktis. Par iespēju paēst rāpulim parasti vairāk vai mazāk jāpacīnās. Šoreiz viņam jācīnās ar krupi. Cīņa – abpusēja: zalktim – cīņa ar krupi par iespēju viņu apēst, krupim – cīņa ar zalkti par savu dzīvību.
Lai arī ir ticība, ka Latvijā izaugusi jaunā paaudze, kas spēs parūpēties, lai pēc sevis atstātu apdzīvojamu planētu, tomēr mūsu valstī aizvien ir ļoti daudz darāmā visos vides aizsardzības aspektos, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" 5. jūnijā, Pasaules Vides dienā, sacīja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, kurš īpaši vērsa uzmanību uz atkritumiem jūras piekrastē.
Bērzu audzēs šogad neredzēti daudz savairojušies kaitēkļi, kas vietām pamatīgi vai pat pilnībā nograuzuši koku lapas. Tie ir zaļiem un svītrainiem tārpiem līdzīgi kukaiņi, pret kuriem cīnīties ir grūti, lielās mežu platībās teju pat neiespējami. Jūlijā bērzi atkal salapos, mežu īpašniekus mierina Valsts meža dienestā, tomēr gada koksnes pieaugums būs mazāks.
Samērā nesen stāstījām par Latvijā siltās sezonas sākumā bieži sastopamajām lielajām pūkmušām – kukaiņiem, kas barojas gluži kā Amerikā mītošie putniņi kolibri. Tagad īsi iepazīstināsim ar kolibriveidīgiem tauriņiem. Sistemātiski viņi pieder naktstauriņiem sfingiem, taču nav aktīvi naktīs. Tie ir sfingi, kas rosās gaišajā diennakts laikā, jo īpaši naski būdami karstās un saulainās dienās.
Pēdējo divu nedēļu laikā Dienvidkurzemes piekrastē atrasti 22 beigti roņi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un novada pašvaldība novērojusi, ka visiem izskalotajiem roņiem ir šautas vai durtas brūces, kā arī sitienu pēdas. Kurzemes zvejnieku asociācija pieļauj domu, ka to nodarījuši ārvalstu zvejnieki.
No šī gada 29. marta līdz 21. aprīlim organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" un uzņēmuma "Eco Baltia vide" īstenotajā vides akcijā šķirošanai nodotā tekstila atkritumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, audzis par 15%, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.