Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Ziedmušas (Syrphidae) ir bieži sastopamas, ārēji samērā uzkrītošas, vidēji lielas un nelielas mušas. Latvijā mājojošās izmērā aptuveni no sešiem līdz piecpadsmit milimetriem garas. Par ziedmušām šie dzīvnieki nodēvēti tāpēc, ka viņu pieaugušie īpatņi visbiežāk tiek ieraudzīti uz ziediem vai pie ziediem. Kur vasarā izplaukst ziedi, tur agrāk vai vēlāk jāparādās kādai ziedmušai. Jo vairāk kaut kur izplaukst ziedu, jo vairāk ziedmušu tur kļūst manāmas. Tomēr nereti ziedmušas trāpās cilvēku acīs arī tur, kur ziedu nav.
Suņa adopcija ir sarežģīts process, īpaši, ja tas notiek no citas valsts. Diāna vienmēr zinājusi, ka suns tiks izglābts no bēdīgākiem dzīves apstākļiem. Kad ieraudzījusi ziņu par suni Abhāzijā, uzreiz sapratusi, ka tas ir viņas suns, Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" stāstīja saimniece.
Ozoliem šis ir grūts gads, saka speciālisti. Pavasara sala dēļ ne viens vien ozols tagad ir bez lapām. Arī dabas pētnieki un entuziasti sociālajos tīklos cēluši trauksmi, ka nokaltis ainaviskais un dižais Mundigu upurozols. Daudzo gadsimtu laikā tas ir cietis no trupes, dziļās rievas kāds savulaik centies aizpildīt ar celtniecības putām, bet par to, vai ozols patiešām ir iznīcis, vēl pāragri spriest.
Līdz ar žirafu puikas Čaka ierašanos Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā cer pēc dažiem gadiem sagaidīt mazuļus. Čaks varētu būt laba partija žirafu meitenei Vakilijai, kura Rīgas zoodārzā mīt jau divus gadus un skuma vienatnē.
Aprīlī gar Alojas–Limbažu ceļu bez mātes klaiņoja kāds lācēns. Tā kā viņa māte neatgriezās un lācēna dzīvība bija apdraudēta, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izlēma to notvert un nogādāt Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur dzīvnieku turēja karantīnā, bet vēlāk ar lidmašīnu aizveda uz Franciju. Tagad par lācēna likteni dzīvnieku aizstāvju vidū izskan kritika.
Kopš kampaņas par invazīvo sugu atpazīšanu un ziņošanu par tām Latvijā būtiski palielinājies jaunu izplatības atradņu daudzums. Tomēr arī ar invazīvajām sugā ir jācīnās gudri, jo dažreiz cilvēki neapzinoties var kļūt par nejaušu izplatītāju, sarunā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LatViaNature" Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska.
Sausais rudens, tāds pats pavasaris un šī brīža sausums rada izaicinājumus augu uzturēšanā. Vairākās Rīgas vietās apkaltuši vēl nesen stādīti koki. Tas izpelnās iedzīvotāju uzmanību un neizpratni. Savukārt arborists pauda, ka iepirkumu sistēmas noteikumu dēļ, neizpildot pareizi visas prasības, nākas iepirkumu sludināt atkal, bet tas paņem laiku. Savukārt Rīgas domē norādīja – nākamgad koku laistīšanas iepirkumu cer nodalīt no kopējā koku apkopes iepirkuma.
Papildinājums Rīgas zoodārzā – no Dānijas atvests nepilnus divus gadus vecs Rotšilda žirafu puika Čaks. Jau gandrīz divus gadus tur mīt žirafu meitene Vakilija, un jūnija sākumā viņai pievienojās Čaks. Žirafes viena pie otras pieradušas diezgan ātri un jau kādu laiku uzturas kopā, informēja Rīgas Zooloģiskais dārzs.
Bordo dogi – šī gigantisko suņu šķirne tiek ļoti pretrunīgi vērtēta – cīņas suns pagātnē un mierīgs kompanjons mūsdienās, kas mīļi krāc uz dīvāna. Šis suns gribēs būt cilvēka klātbūtnē, bet pie šķirnes īpatnībām jāņem vērā salīdzinoši īsais mūžs, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds". Kāds patiesībā ir Bordo dogs?
Latvijas daba sniedz ārkārtīgi plašas iespējas atpūtai tajā, taču, lai saglabātu mūsu dabas mantojumu nākamajām paaudzēm, svarīgi uzraudzīt, lai tas netiktu pārlieku noslogots vai izpostīts, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" uzsvēra Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, vadošais pētnieks Andris Klepers un Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Ķemeru Nacionālā parka dabas centra vadītāja Agnese Balandiņa.
Bieži nākas dzirdēt apgalvojumu, ka bezšķirnes suņi ir ēdiena ziņā neizvēlīgi un pret slimībām izturīgāki. Veterinārārste Ilze Pētersone uzskata, ka daļa taisnības šajā apgalvojumā ir, tomēr suņu dietoloģe norādīja, ka bezšķirnes suņu saimnieki sava mīluļa veselībai nereti vienkārši nepievērš tik lielu uzmanību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Kopējais Latvijas valsts autoceļu tīkla garums ir 20 000 kilometru, bet kopumā valstī ir ap 70 000 kilometru dažādu ceļu. Pagājušajā gadā konstatēti vairāk nekā 200 ceļu satiksmes negadījumu ar meža zvēriem, tomēr speciāli ierīkotas dzīvnieku pārejas nav nevienas, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Kamēr speciālists pauž bažas, ka Latvija tiek sašķelta divās daļās, Satiksmes ministrijā lielu vajadzību pēc dzīvnieku pārejām neizjūt.
Auru pagasta ļaudis noraizējušies par mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā Lielbērzes muižas barona dzimtas kapu ciešā tuvumā. Vietējie noskaidrojuši, ka zeme pieder kādam lielsaimniekam, un viņiem radušās bažas par koku izciršanas likumību, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Tikmēr mežzinis norādījis, ka pēc teritorijas apskates nekādi pārkāpumi konstatēti nav.
Valsts vides dienesta (VVD) inspektori no ūdenstilpēm šogad izņēmuši 86 nelegāli ievietotus vēžošanas rīkus, kas ir vairāk nekā pagājušajā gadā, kad šajā laika periodā tika atrasti 20 neatļauti vēžošanas rīki. Sākoties vēžošanas sezonai, VVD atgādina par noteikumiem, kas jāievēro, lai nekaitētu videi un vienlaikus nesaņemtu naudas sodu, kas fiziskai personai var sasniegt 350 eiro.