Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Ornitologs: No cienasta putnu barotavā atkarīgs, kas tur atlidos
Vienā piemājas putnu barotavā, ja tā atrodas piemērotā vietā, var novērot līdz 20 putnu sugām, raidījumam Latvijas Televīzijas raidījumam “4. studija” stāstīja Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko. Kādi putni barotavā viesosies, ir atkarīgs no cienasta, kas tur būs nolikts.
Rīgas zoodārzā atsāksies ziemas naksnīgās pastaigas
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā no 9. decembra atsāksies ikgadējās naksnīgās pastaigas, kuru laikā zoodārza darba laiku pagarina līdz pulksten 21.00, informēja zoodārza runasvīrs Māris Lielkalns.
Zaļais kurss lauksaimniecībā paģērēs mazāk ķīmijas uz lauka
Eiropas un arī Latvijas lauksaimniekiem jādomā, kā saimniekot gudrāk un zaļāk, pēc iespējas samazinot augu aizsardzības ķīmisko līdzekļu lietošanu. To sauc par integrētu augu aizsardzību. Nākotnē tā ieņems aizvien nozīmīgāku un pat obligātu lomu lauksaimniecībā.  Valsts augu aizsardzības dienests regulāri rīko izglītojošos pasākumus, lai lauksaimniekus jau laicīgi sagatavotu šīm pārmaiņām.
Nesālīts speķis, melnās saulespuķu sēklas un putraimi. Ar ko ziemā cienāt putniņus
Melnās saulespuķu sēklas, nesālīts speķis, dažādi putraimi, zemesrieksti un žāvēti augļi vai ogas būs piemērots cienasts putnu barotavās ziemā, Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” ieteica Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko. Viņš arī piekodināja, ka, putnus sākot barot, tas noteikti jāturpina līdz pavasarim.
Vides zinātniece: No atkritumu dedzināšanas radušās kaitīgās vielas ietekmē hormonālo sistēmu
Rīgas pašvaldības policija šogad uzsākusi 511 administratīvo pārkāpumu procesus par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem. Daļa no šiem sodiem vērsti pret personām, kas dedzina sadzīves atkritumus. Eksperti aicināja nededzināt mājsaimniecības atkritumus, jo šādā veidā tiek nodarīts ne vien kaitējums videi, bet arī savai un apkārtējo veselībai, tostarp nelabvēlīgi ietekmējot hormonālo sistēmu.  
Pasaulē biežāk diskutē par atteikšanos no svētku uguņošanas iespējamā vides piesārņojuma dēļ
Latvijā pašvaldību organizētie salūti, sagaidot Jauno gadu, šogad nenotiks epidemioloģisko drošības prasību dēļ, taču pasaulē arvien biežāk runā par atteikšanos no svētku uguņošanas iespējamā vides piesārņojuma dēļ, stāstīja Pasaules dabas fonda Latvijā pārstāve Elīna Pekšēna.  Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) Rudīte Vesere norādīja, ka nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai uguņošana nodara kaitējumu.
Dzintars: kā tas veidojas un kas nosaka krāsu
Specifisku koku sveķi, bezskābekļa vide un silta gaisa temperatūra ir faktori, kas nepieciešami, lai veidotos dzintars. Savukārt minerāla krāsu var ietekmēt dažādi piemaisījumi, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes muzeja eksperte Vija Hodireva.
Raibkakla ūdri iedzīvojas Oregonas zoodārzā
Raibkakla ūdrs ir plaši izplatīts Āfrikas centrālās daļas rietumu pusē, bet daži šādi dzīvnieciņi nokļuvuši arī Oregonas zoodārzā, kur tos iespējams aplūkot tuvāk.
Aktīviste: Bezatkritumu dzīvesveidam nav jābūt mokām
Pretēji bieži dzirdētiem viedokļiem bezatkritumu dzīvesveids nav sarežģīts vai dārgs, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja, "Zero Waste Latvia" pārstāve Mairita Lūse. Radīto atkritumu daudzumu iespējams samazināt ar vienkāršiem paņēmieniem, uzsvēra bezatkritumu dzīvesveida piekopēja Elīna Veide. 
Pētījums: Latvijas iedzīvotāju apziņā klimata pārmaiņas ir mazāka problēma nekā vidēji ES
Latvijas iedzīvotāju apziņā klimata pārmaiņas ir daudz mazāka problēma nekā vidēji Eiropas Savienībā, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” atklāja Rīgas Stradiņa Universitātes doktorante, Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga. Viens no šāda rādītāja iemesliem, iespējams, ir tas, ka Latvijā šis jautājums ilgstoši nav iekļauts politisko partiju dienaskārtībā, pētniece norādīja. 
Kādu zāļu atliekvielas visvairāk atrodamas Latvijas ūdeņos? Atklāj pētniece
Analizējot farmakoloģisko vielu piesārņojumu Latvijas ūdeņos, secināts, ka lielākoties tajos atrodamas kardiovaskulāro slimību medikamentu, kā arī pretsāpju un psihofarmaceitisko līdzekļu atliekvielas, raidījumam “Vides  fakti” stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.
Vai zini, kā tiek izdomāti sēņu zinātniskie nosaukumi?
Sēnēm, tāpat kā augiem un dzīvniekiem, ir zinātniskie nosaukumi, kas sastāv no diviem vārdiem – pirmais apzīmē ģinti, otrais – specifisku sugu ar tikai tai raksturīgu pazīmju komplektu. Ģintī var būt no vienas līdz vairākiem desmitiem vai pat simtiem sugu. Piemēram, bērzlapju ģints Latvijā ir pārstāvēta ar vairāk nekā simt sugām, bet uz vecu ozolu stumbriem augošā aknene savā ģintī pie mums ir vienīgā. Zinātnisko nosaukumu Fistulina tai devis franču zinātnieks Buliārs 18. gadsimtā.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt