Alikantes universitātes profesors Horhe Olcina norādīja: "Pirms 15 vai 20 gadiem +27 vai +28 grādu ūdens temperatūra visu vasaru praktiski netika sasniegta. Patlaban jau vairākas vasaras no jūlija vidū vai vēlākais augusta sākumā Valensijas kopienas piekrastē ir šāda temperatūra."
Zinātnieki norādīja, ka Vidusjūra sāk atgādināt Karību jūru, un tas rada problēmas ne tikai atpūtniekiem un veldzes meklētājiem. Proti, siltākas ūdenstilpes ir nestabilākas, no tām vairāk iztvaiko ūdens, kas kondensējas un veido lielākus mākoņus. Tie savukārt rada biežākas un intensīvākas lietusgāzes, kas ir galvenais vasaras plūdu iemesls.
Jau iepriekš trauksmi cēla Ibērijas pussalas akvakultūru audzētāji, un tas noteikti varētu atstāt ietekmi arī uz zvejniecību.
Pagaidām gan nav iemesla runāt par "mirstošu jūru", bet nepieciešami pētījumi, lai modelētu iespējamās izmaiņas un sagatavotu tām šajās nozarē strādājošos. Pārmaiņas nav atdalāmas no mūsu planētas evolūcijas, taču iepriekš tās nenotika periodā, kas salīdzināms ar cilvēka mūžu, un dzīvnieku un augu sugām bija vairāk laika, lai tām pielāgotos.
KONTEKSTS:
Daudzās Dienvideiropas valstīs jūlijā plosījies karstuma vilnis, kuram dots nosaukums "Cerbers". Pēdējo nedēļu laikā pārspēti vairāki karstuma rekordi, tostarp globālā vidējā temperatūra un jūras virsmas temperatūra, īpaši Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Eksperti brīdina, ka tuvāko nedēļu un mēnešu laikā tiks pārspēti vēl vairāki rekordi.
Svelmes dēļ Grieķijā plosās savvaļas ugunsgrēki, un nedēļas nogalē vairāk nekā 22 000 cilvēku tika evakuēti uz drošāku apmešanās vietu.
