Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Cik bieži jūs esat stāvējuši ar atkritumiem rokās, nesaprotot, kā tos šķirot? Varbūt atbilde ir meklējama piktogrammās? Dānijā īpašas piktogrammas izstrādātas jau 2016. gadā, bet šobrīd šī sistēma ir obligāta visās tās pašvaldībās. Piktogrammas pārņēmis arī atkritumu šķirošanas, nodošanas un apmaiņas poligons Liepājas pusē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja vides inženiere Liene Jākobsone.
Šonedēļ Valsts vides dienests (VVD) saņēmis vairākus satrauktu Iecavas iedzīvotāju ziņojumus, kuri bažījās par iespējamu Iecavas upes piesārņojumu. VVD inspektori pēc upes apsekošanas un analīzēm secinājuši, ka šobrīd mazūdens un sausuma perioda ietekmē ir savairojušās aļģes, informēja VVD, norādot, ka ķīmisku vielu piesārņojums upē patlaban nav konstatēts.
Daļa cilvēku uzskata, ka iemauktu nēsāšana ir saistīta ar riskiem iedzīvoties fizioloģiska rakstura problēmās, piemēram, uz āru izvirzītiem elkoņiem un muguras kaitēm. Vēl daļa uzskata, ka ar kaklasiksnām var traumēt kaklu, žņaugt vai raustīt suni, kā arī izraisīt dzīvniekā lieku stresu. Tomēr katram suņu ekipējumam ir sava nozīme. Dzīvnieka labsajūtai ieteicams izvēlēties iemauktus, kas pieguļ ribām un mugurai, informēja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Klimata pārmaiņu ietekmē Eiropā arvien vairāk izplatās tropu reģioniem raksturīgās odu sugas, kas var izplatīt bīstamas slimības. Horvātija mēģina apsteigt bīstamo sugu invāziju un ar dažādām metodēm cīnās pret odiem.
Murmastienes apkaimē, Varakļānu novadā, devīto reizi 40 gadu laikā mazo ērgļu ligzdā ir konstatēti divi jaunie ērgļi – īpaši rets gadījums, informēja AS "Latvijas Valsts meži" (LVM).
Beļģu aitu suns malinuā ir pieprasīts policijā, armijā un robežsardzē, tomēr nepieredzējušiem saimniekiem šo šķirni neiesaka. Malinuā ir ļoti aktīvs suns, kas ir jāapmāca un kam jāvelta daudz laika. Turklāt arī suņa saimniekam jābūt pieredzējušam un labi apmācītam, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Jau gandrīz trīs nedēļas Latvijā rit oficiālā vēžošanas sezona. Vides inspektori cītīgi uzrauga, lai vēžotāji ievērotu visus noteikumus, taču pirmie pārkāpumi jau fiksēti. Savukārt vides pētnieki ir bažīgi par mainīgo ekoloģiju un invazīvajām vēžu sugām. Tās no ierastās vides izspiež vietējās vēžu sugas, kuru aizsardzībai nav valsts atbalsta.
Pērn Latvijā pirmo reizi konstatētā invazīvā saldūdens medūza Craspedacusta sowerbii šogad novērota arī Mazajā Baltezerā, vēstīja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Lai sekmētu sadarbību starp ūdensmalu kopienām no visas Latvijas, kā arī kopīgiem spēkiem sakārtotu un attīstītu Latvijas gleznainās piekrastes, izveidota jauna interneta platforma "ūdensmalas.lv", informēja biedrība "Ūdensmalu attīstībai", kas izveidojusi šo vietni.
Agrāk gandrīz visi suņu īpašnieki baroja savus mīluļus ar kauliem, taču tas nav pareizi. Ja suns ir svaigēdājs, tad jēli kauli ir jādod obligāti, tomēr suņi, kas ēd sauso barību, bez kauliem var iztikt. Tomēr ceptus un vārītus kaulus dzīvniekam dot nevar, jo tie ir grūti sagremojami un var saskrāpēt gremošanas traktu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Francijas dienvidu pilsētā Bezjē suņu saimniekiem būs jāveic obligāts sava mīluļa DNS tests. Rezultātus iekļaus datubāzē un izmantos, lai atrastu un sodītu tos, kas nav savākuši sava dzīvnieka izkārnījumus.
12. augustā Rīgā, Mazjumpravas muižas teritorijā, pirmo reizi tiks rīkots Pļavas festivāls, kurā plānotas izzinošanas meistarklases, pļavas produktu tirdziņš un mūziķes Keitijas Bārbales koncerts, informēja Latvijas Dabas fondā (LDF).
Par to, vai jāapmāca arī mazi suņi, sabiedrībā viedokļi dalās. Daļa uzskata, ka mazie sunīši ir izlutināti, jo ar to apmācību neviens nenodarbojas. Daži cilvēki konstatējuši, ka tieši mazie suņi ir agresīvi un skaļāki par lielajiem. Tomēr jebkura suņa apmācība ir lietderīga – suns klausa, atsaucas, ļauj pieskarties un ir draudzīgāks pret apkārtējiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Dzīvnieku patversmes ir pārpildītas ar Covid-19 pandēmijas laikā paņemtajiem dzīvniekiem, tādēļ vairākās patversmēs trūkst vietas. Tagad daudzi saimnieki ir sapratuši, ka nespēj tikt galā ar mājdzīvniekiem, kas paņemti pirms gada vai diviem, un izmet tos uz ielas.
Nīderlandes valdība uzstādījusi mērķi līdz gadsimta vidum panākt pilnīgu būvmateriālu daudzkārtēju izmantošanu. Daudzus komponentus no nojauktajām ēkām jau patlaban izmanto atkārtoti, bet citus pārstrādā.
Savvaļas augi jau sen visā pasaulē tiek izmantoti ārstniecībai. Lielbritānijas daļā Velsā zinātnieki kalnos augošajās savvaļas narcisēs atraduši aktīvas vielas, kas varētu risināt arī gāzu izmešu problēmu lopkopībā.
Lielbritānijas upē Temzā un tās apkaimē sākusies gulbju skaitīšana. Saskaņā ar senu tradīciju lielākā daļa valstī dzīvojošie šīs sugas putni pieder monarham – patlaban karalim Čārlzam III.
Pēdējā laikā ir novērota alkšņu lapu brūnēšana, ko izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri. Tomēr kokiem tas nekaitē, tādēļ aizsardzības pasākumi nav nepieciešami, norādīja Valsts meža dienests (VMD).
Šķirnes suņi ir dārgi, jo ciltsdarbs ir ilgs un sarežģīts. Tādēļ uzrodas daudzi krāpnieki, kas nezinošam suņu pircējam vēlas pārdot attālas šķirnes līdzinieku kā kucēnu ar ciltsrakstiem, par to prasot lielu naudas summu. Svarīgi ir vērsties pie starptautiski atzītu klubu audzētāja, neizvēlēties suni tikai pēc izskata un lēmumu par mīluļa iegādi pieņemt apdomīgi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Pieaugot vilku skaitam, vairojas arī to nodarītais kaitējums lopu audzētājiem. Francijas aitkopji vēl joprojām izmanto pārbaudītas metodes, un labākais ganāmpulka sargs ir Pireneju kalnu šķirnes suns.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
