Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vairāk nekā 90% savvaļas putnu bezpalīdzīgā stāvoklī patversmē nonāk gan tiešas, gan netiešas cilvēku vainas dēļ, tā sacīja savvaļas putnu palīdzības biedrībā "Drauga spārns". Katru gadu šādu putnu skaits pieaug. Lai arī pie Skrundas esošajā dzīvnieku patversmē galvenokārt uzturas suņi un kaķi, nesen tur atvests vārnēns, kurš piedzīvojis vardarbību un vēl tikai mācās lidot.
Lai arī to, vai šis gads būs Latvijas sēņotājiem iepriecinošs, aizvien paredzēt nevar, jo visu izšķirs laikapstākļi, tomēr arī šī sezona iezīmējas netipiska – kā sarunā ar LSM.lv atzina Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve un Mikologu biedrības vadītāja Diāna Meiere, viņa neatminas, kad vēl vasaras pirmajā pusē būtu bijis tik sauss mežs un līdz jūlija vidum nebūtu redzējusi nevienu gaileni.
Karstuma viļņi Dienvideiropā būtiski palielinājuši Vidusjūras ūdens temperatūru. Zinātnieki ceļ trauksmi, ka tas var būtiski mainīt jūras ekosistēmu un ar to saistīto saimniecisko darbību, kā arī vēl vairāk pastiprināt klimata izmaiņas.
No ceturtdienas, 27. jūlija, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā pirmo reizi būs skatāma flokšu izstāde.
Lai veicinātu izpratni par augu veselību un tās saistību ar mūsu ikdienas dzīvi, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) līdz oktobrim kopā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), Eiropas Komisiju (EK) un partneriem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs īstenos augu veselības kampaņu #PlantHealth4Life, kuras ietvaros būs pieejami dažādi materiāli, skaidrojot augu veselības aizsardzības nozīmi.
Apzinīgi, neatkarīgi un paklausīgi suņi – tā raksturo akitas. Šie suņi pakaļ aizmestai bumbiņai neskries desmitiem reižu, bet ir būtiski veidot labu sadarbību. Pretējā gadījumā suņi dzīvos atsevišķi. Akitu saimnieki Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" atzina, ka suņi ir paklausīgi, gudri un tuvajiem pāri nedara.
Septiņas Latvijas pašvaldības iesaistījusies organizācijas "Let’s do it World" iniciatīvā "Save Our Sea" ("Glābsim mūsu jūru") jeb "SOS" par tīru Baltijas jūru, kurā iesaisti kopumā apstiprinājušas 25 pilsētas no septiņām valstīm, kas atrodas apkārt Baltijas jūrai, informēja Lielās talkas rīkotāji.
Lielbritānijā sākta ikgadējā tauriņu skaitīšana – šis krāšņais kukainis ir lielisks vides stāvokļa indikators.
Skudru dzimtas (Formicidae) pārstāvji – vieni no pasaulē pazīstamākajiem kukaiņiem. Plaši sastopami dzīvnieki. Latvijā konstatēts bezmaz pussimts skudru dzimtas sugu.
Šī sezona Durbes jūras ērgļu ligzdā izvērtās neparasta – sākums bija tāds, kādam tam bija jābūt, proti, olas tika izdētas laikā, tad izšķīlās Volda un Mildas mazuļi, tomēr tiešraides vērotāji uz diviem mēnešiem palika bez iespējas vērot ligzdu, jo to bija trāpīgi noķēzījis viens no jaunajiem putniem. Tieši tāpēc putnu vārdu došana notikusi vien tagad, kad jaunie jūras ērgļi jau prot lidot, Latvijas Radio skaidroja ornitologs Jānis Ķuze, kurš arī atklāja, ka putni nodēvēti par Kursi un Kati.
Slīteres Nacionālajā parkā un tā apkārtnē 5. augustā notiks Ceļotāju diena, kuras ietvaros varēs piedalīties dažādās izzinošās nodarbēs, kā arī doties dabā kopā ar speciālistiem – šai nodarbei jāpiesakās iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots, savukārt pārējie Ceļotāju dienas pasākumi brīvi pieejami visas dienas laikā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Kokvarde – savdabīgs abinieks, glīts abinieks un galvenais – Latvijas teritorijā atgūts abinieks. Ja reiz ir atgūts, tātad bijis zaudēts.
Daži saimnieki kaķus laiž ārā, bet daži tos tur dzīvoklī. Pavadot laiku ārā, ir risks saslimt ar dažādām slimībām, kā arī apkārt braucošās automašīnas var savainot vai nogalināt kaķi. Arī meža dzīvnieki var noķert kaķi un ievainot to. Risks ir liels, turklāt iekšā dzīvojoši kaķi dzīvo ilgāk, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" atzina zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.
Pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra sienas sabrukšanas Liepājā ir aizliegts peldēties visās Liepājas jūras peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties Pāvilostas peldvietā un Kurzemes piekrastē posmā no Liepājas līdz Pāvilostai, informēja Veselības inspekcija (VI).
Egļu astoņzobu mizgrauzis turpina strauji izplatīties, tāpēc Valsts meža dienests (VMD) aicina meža īpašniekus apsekot savas vidēja vecuma un vecākas egļu mežaudzes. Konstatējot kukaiņa savairošanos, īpašniekiem jāvēršas tuvākajā dienesta mežniecībā, lai saņemtu apliecinājumu bojāto koku ciršanai sanitārajā cirtē.
Izteiktas slāpes dzīvniekam bieži vien ir bīstams rādītājs, kas norāda uz nopietnu saslimšanu. Ja mīlulis pārmērīgi urinē, ir steidzami jādodas pie veterinārārsta. Iespējams, kaķim vai sunim ir cukura diabēts. Kaķiem tas ir izteiktāks un saistīts ar pārbarošanu, savukārt suņiem – ar slimībām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" skaidroja veterinārārste Daiga Bokvalde.
Iespējams, nākotnē viena no vērtīgākajām valūtām būs augu sēklas, tādēļ visā pasaulē veidojas kustības, kas krāj un mainās ar mantoto kultūraugu sēklām. Arī Latvijā ir šāda kustība, kuras priekšgalā ir Sandra Stabinge – mantoto kultūraugu kustības iniciatore. Saglabāt savu augu sēklas ir svarīgi, jo kamēr vien mums ir savas sēklas, varam būt droši par pārtikas izaudzēšanu, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis".
Dzīvniekus vecumdienās nomoka tādas pašas kaites kā cilvēkus – locītavu problēmas, muguras saspringums un deformācija. Veselības uzlabošanai arī dzīvnieki apmeklē fizioterapiju, rietumvalstīs un ASV tā jau sen ir izplatīta prakse. Profilaktiskos nolūkos fizioterapeitu ieteicams apmeklēt jau kucēna vecumā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" norādīja speciāliste Agita Lamstere.
Lai gan Valsts vides dienests nav konstatējis ķīmisku piesārņojumu Iecavas upē, kur savairojušās aļģes, vietējie iedzīvotāji kā iespējamo upes piesārņotāju min netālu esošo uzņēmumu — spirta rūpnīcu SIA "I.S.D.".
Dienvidlatgalē, Dagdas apkārtnes mežos, atrasta Latvijā ļoti reti sastopama sēne – ēnainā jumtene, liecina "Latvijas Valsts mežu" (LVM) publicētā informācija.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.