Kaķus izšķir ar ūdens smidzināšanu
Patversmē Lati raksturoja kā draudzīgu. Sākumā katrs kaķis dzīvoja savā istabā, līdz Pifam parādījās interese par Lati. Viņš apskatīja kaķeni un izrādīja neapmierinātību – rūca un šņāca. Savukārt Late izturējās draudzīgi un gribēja ar Pifu komunicēt.
Vienā brīdī savstarpējais naids uzņēma apgriezienus. "Sākās spalvas pa gaisu, Late sāka medīt Pifu. Un Pifs par to bija ļoti, ļoti neapmierināts.
Man liekas, ka viņš vispār nemāk kauties, un uz tik agresīvu rīcību viņš nezina, kā reaģēt," stāstīja Vita.
Ģimene ātri iemācījusies kaķus izšķirt – sasist plaukstas, taisīt troksni un izsmidzināt ūdeni. Late vēro Pifu un metas tam virsū. Saimniece novērojusi, ka reizēm dzīvnieki ir agresīvi, reizēm spēlējas, bet dažkārt ar nagiem un zobiem metas virsū. Viņu satrauc Lates dominance, piemēram, kaķene nelaiž Pifu ārā no tualetes, kur atrodas nokārtošanās kastīte.
Dzirdot Pifa grabināšanos, viņa pieskrien pie vannas istabas durvīm un ir gatava lēkt Pifam virsū, kad viņš nāk ārā, skaidroja Vita. Ģimene ir norūpējusies arī par Pifa veselību un labsajūtu.
"Pifam tas stress paliek arvien lielāks, no tā jau ir bažas," sacīja Vita.
Pifam trūkst drosmes
Apskatot kaķus, dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs secināja, ka problēmas cēlonis nav Late, bet Pifs, kurš pēc sava rakstura ir nedrošs un pat bailīgs kaķis.
"Viņš baidās, nav spējīgs aizstāvēt savu teritoriju, līdz ar to Late uzreiz cenšas dominēt. Pifs uzvedas kā upuris, un tā ir lielākā problēma.
Ja viņš būtu pārliecinošāks, gatavāks sevi aizstāvēt, tad tā problēma jau sen būtu atrisināta," skaidroja zoopsihiatrs.
Pifa vajāšana nav apzināta runča pazemošana, viņš vienkārši izraisa agresorā vēlmi dominēt. Agresija var būt arī slēpta – to parāda acu skatiens. To sajūt arī Pifs. Tomēr iepazīšanās sākumā Pifs pirmais šņāca uz Loti. Zoopsihiatrs skaidroja, ka tā ir reaktīva reakcija.
"Viņš bailes cenšas atrisināt caur agresiju, caur uzbrukumu, bet viņam nepietiek drosmes, lai to izdarītu līdz galam, lai noliktu Lati pie vietas," norādīja Čipuštanovs.
Pozitīvas emocijas otra tuvumā
Lai dzīvnieki sadraudzētos, uzvedības eksperts iesaka katru barošanas reizi trauciņus novietot tuvāk kaķiem. Tas ļaus kaķiem izstrādāt sajūtu, ka garšīgais ēdiens asociējas vienam ar otru. Sākumā abus kaķus ir drošāk barot no rokas. Tāpat Čipuštanovs iesaka abus kaķus vienlaicīgi glaudīt un vairāk laika pavadīt mierā.
Ģimenei zoopsihiatrs ieteica spēlēties ar kaķiem, sevišķi Pifu. Tādējādi runcis iemācīsies uzvesties pārliecinošāk Lates klātbūtnē un dos signālu, ka vairs nav upuris. Tāpat ieteicams novērst potenciālos konflikta cēloņus. Vienu no trīs tualetes kastītēm saimniece pārvietoja citur.
